Replikants
Шрифт:
– Vai sadas kolonijas ir izplatitas? – Ignats ar neizsikstosu parsteigumu turpinaja verot mehaniska skudru puzna «dzivi».
– Visur. Tos klasifice pec iespejama apdraudejuma pakapes un sastava. Ir dronu kolonijas, tas sauc par «bariem». Un ir jaukti anklavi – tie ir daudz bistamaki. Ne visi serveri nodarbojas ar resursu vaksanu un megina izveidot sev «bazes». Ir «klejojosas baras» – tam tiek pieskirts augstakais bistamibas limenis. Vini var pat parnemt inkus. Turklat «hordas», ka likums, vada senie tikla AI. Vini peta citu cilveku tehnologijas un dazreiz pat pielago tas pasreizejam vajadzibam.
– Jabut vertigam laupijumam? – jautaja Ignats.
– Loti vertigs. Bet arkartigi gruti. Nomadu orda var but vairak neka tukstotis «novajinatu». Vini ir mobili, strada kopa un ir labi brunoti.
Driz vien maksliga skudru puzna sala pazuda purva tvaiku dumaka.
Musdienu pasaule pakapeniski ieguva iezimes un tika papildinata ar jaunam vides detalam.
– Uzmanibu, mes tuvojamies! – tika dzirdets vispareja sazina.
Drona telemetrija paradija sauszemes masas konturas. No purviem pacelas krasi betona sekli. Maksligi izveidotajam debesjumam bija militara objekta ipasibas.
«Appludusais forts» – apgabala karte paradijas uzraksts. Kaujas transportlidzekla taktiska apakssistema sos datus parsutija uz atsevisku ekranu. Markieriem bija pievienoti paskaidrojosi teksta bloki. Neviens no replikantiem neskatijas karte. Ir skaidrs, ka sena struktura viniem bija pazistama.
No gaisa fortam bija izkususas sniegparslas konturas. Kadreiz simetriskajai konstrukcijai bija sesi bastioni, kuros agrak atradas smago impulsa ierocu baterijas. Lidz musdienam saglabajusies tikai divi arejie nocietinajumi, parejie skembu betona blokos noskreja lidz udens malai.
BPM tika ievadits no «ziemelu kanala». Tas konturas veidoja sunainas strukturas. «Par sauru navigacijai,» nodomaja Ignats, ar interesi petidams karti.
– Vai seit vienmer ir bijusi purvi? – vins jautaja Sipam, kurs intensivi raudzijas uz panikuso vegetaciju, kas bija parnemusi betona gredu.
– Ne. Rietumos ir nojaukts senas udenskratuves dambis,» isi atbildeja vina partneris.
Tagad Ignatam kluva skaidrs, ka «kanals» savulaik bija lielcels, kas veda uz nocietinajumu centralo dalu.
«Tas ir parak kluss,» Sips bija nervozs. – Zvers, ir labi skatities karte. «Sagatavojieties nolaisanai, mes dosimies sekla udeni.»
Patiesam, planetu masina jau bija uz saviem riteniem – uznemot atrumu un izslakstidams purva vircu, ta metas uz prieksu, parvarot bistamu, sauru telpu.
Nosesanas rampa atveras ar zemu dukonu.
– Gaja! Uz tempu!
Vini nolaidas pa pariem. Virs forta rinkojosie ienaidnieka droni netika atklati – skiet, ka killhunters bija pametusi dienu ieprieks.
– Paskaties uz savam kajam!
Ignats un Sips noleca no rampas un atradas lidz celiem udeni. Augstak veda maiga rampa, no kuras stiepas sanu zari, kas beidzas izkrausanas zonas. Si nocietinajumu dala bija pilna ar vecam noliktavam, kas sen bija izlaupitas un musdienas bija tuksas.
Sekojot savam partnerim, vins nepamanija nevienu neskartu eku. Tala pagatne forts tika paklauts destruktivai apsaudisanai, tacu acis nereti iekrita salidzinosi nesenu kauju pedas, it ka purvos esosais trakts ne reizi vien butu gajis no rokas roka.
– Seit! «Sips uzskreja pa betona kapnem, apsedas aiz kada masiva mehanisma sarusejusa ramja un ieelpoja komunikatora: «Piektkart, pozicija.» Es dodos virziena.
– Pienemts.
Dazas minutes pagaja nemierigas, nedrosas gaidas, tad Maksims sazinajas:
«Mednieki ir prom,» vins secinaja.
– Maks, tas nav vinu stils. Grupa, kas novietoja tarpa caurumu uz barjeras, gaidija pastiprinajumu,“ atbildeja Ignatam nepazistama balss. „Vini varetu iet uz leju pie kazematiem un izlaist mus, lai noskaidrotu musu sastavu un speku.
– Vai jus piedavajat notirit visu fortu?
– Iesaku neraustities. Ievadiet kajnieku kaujas masinas pozicijas ar parastajiem uguns sektoriem. Seit nav kluss. Es to jutu savas zarnas.
– Labi. Visi – skatities. Ipasu uzmanibu pieversiet tuvakajam izejam no katakombam.
Sips iedunkaja Ignatu ar elkoni un noradija virzienu ar majienu. Rupes par jaunpienaceju vinu neparprotami sasprindzinaja.
– Vai redzat nedaudz atvertos vartus rampas gala?
– Ja.
– Turiet tos ar ieroci. Ikviens, kurs izcelas, ir ienaidnieks. Nav variantu.
– Ka ar iespejamajiem ieslodzitajiem? – katram gadijumam precizeja Ignats.
– Ieslodzitie parasti tiek tureti varas vazas. Bet tajos nevar skriet.
«Vai jus ari domajat, ka seit ir slazds?»
– Nezinu. Tacu viena lieta Mehanikim ir taisniba. Mednieki nevareja tik atri saritinaties un aiziet. Un vini to nedaritu. Ta ka vini ieradas pie mums, tas nozime, ka vini veica izlukosanu, zinaja, ko sagaidit, un ticeja, ka tiks gala diezgan viegli,» vins nervozi, peksni runaja. – Vinu ir vairak, neka mes domajam. Un vini parasti nevairas no cinas. Vini noteikti bija sarikojusi kadu nedarbu.
Vel dazas minutes pagaja saspringtas gaidas. Kaujas masinam izdevas ienemt tam paredzetas pozicijas. Izlukosanas zondes veidoja uzticamu tiklu, kas parklaja betona salu un tas apkartni ar blivu skenesanas rezgi, tacu, ja neskaita dazus vajus seno mehanismu parakstus, kas bija paslepti dzili drupas, neko nevareja atklat.
Saka lit. Par purviem izplatijas bieza tvaiku migla. Mitruma piesatinatais gaiss skita smacigs.
– Ziemelu bastions – ir pagaidu nometnes pazimes. Pamests.
– Tatad vini tomer aizgaja? – Mehanika balsi atskaneja saubas.