Replikants
Шрифт:
Zemstobra granatmetejs, parasts kolimatora temeklis, piecdesmit patronu zurnals, pistoles rokturi iebuvets saspiestas gazes maisijuma rezervuars un slots nonemamam speka blokam. Vienkarss un uzticams. Zurnals bija piekrauts ar cilindriskam lodem. Pneimatiska sistema tos ievadija muca, dodot sakotnejo kustibas impulsu, ko uznema elektromagnetisko paatrinataju spoles. Pateicoties sim risinajumam, bija iespejams likvidet lielako dalu berzejoso dalu – «vads» vareja kalpot gadu desmitiem pat neveiklas rokas. Ierocim nebija nepieciesama ipasa aprupe vai sarezgita apkope. Ja bloks neizdevas, tas tika vienkarsi aizstats ar lidzigu. Modulu konstrukcija lava nomainit dalu dazu minusu laika un neuzlika ipasas prasibas ipasnieka tehniskas kompetences limenim.
Maminas nebija granatu granatmetejam.
«LABI. Es pajautasu puisiem. Varbut kads var padalities,» Ignats izgaja no majas.
Barjeras maskesanas ipasibu del bija gruti noteikt, kads ir diennakts laiks. Zem aizsargajosa kupola pastavigi bija vienmerigs apgaismojums, ko izstaroja koku apaksejie zari. Turklat, cik vins atcerejas no vakardienas sarunam, koku milziem bija daudz citu noderigu funkciju. Piemeram, vini vadija un izplatija signalus no bezvadu tikliem, nodrosinot pilsetai sakaru parklajuma zonu – iepriekseja diena sanemtie paskaidrojumi palikusi atmina fragmentari.
Laukuma bija novietoti cetri brunu visurgajeji. Ap kaujas masinam druzmejas cilveki. Nebija nekadas nervozitates vai spriedzes sajutas – puisi uzvedas nepiespiesti, it ka dotos makskeret. Ignata islaicigie noverojumi un asociativas reakcijas bija atklati satraucosas. Lidz pedejam bridim vinam nebija ne jausmas, kas ir «makskeresana». Salidzinajums ienaca prata pats no sevis. Jau neskaitamo reizi.
– Kapec tu sarauc pieri? «Seit,» Makss piegaja vinam klat un pasniedza mugursomu. Ieksa bija kaut kas apjomigs un sturains. – Vieglas kompozita brunu komplekts. Sagatavojies celam. Malks,» vins aicinaja vienu no replikantiem. – Sodien tu nemsi Ignatu par partneri. Tas ir viss, puisi, iesim! – skiet, ka tiesi vins vadija reidu.
Tuvaka visurgajeja aizmugure ar dardonu atveras rampa.
Ignats, sekojot parejiem, uzkapa nosesanas nodalijuma. Seit bija diezgan daudz cilveku. Sanos ir grozami kresli. Katram blakus no biezas brunuplastmasas veidots skatu logs un lodveida sarnirs, kura piedurkne var piestiprinat lozmeteja stobru, lai nepieciesamibas gadijuma kustiba varetu saut.
Dzineji klusi murraja, un cetras kaujas masinas aizbrauca, veidojot kolonnu.
Vini skersoja barjeru neliela atruma. Ignats patiesiba palaida garam so bridi. Vins apskatija un noreguleja aprikojumu. Vieglas kompozita brunas sastaveja no atseviskiem elementiem, un, spriezot pec taktiskajiem un tehniskajiem parametriem, ko Makss vinam nosutija uz sava komunikatora, tas bija sava veida starpposms starp parastu brunuvestu un brunu terpu.
Kompozits svera maz, bija erti piestiprinats, neierobezoja kustibas un taja pasa laika nodrosinaja labu aizsardzibu pret lodem un srapneliem. Komunikatora iekseja pamatne tika atrasts piemerots slots. Austinas tika ievietotas kivere. Truka projekcijas viziera, bet tam bija stiprinajumi. Nakotne iekartu var uzlabot, kas ari ir pluss.
Kamer vins kartoja aprikojumu, automasinas tikko bija pabraukusas garam barjerai un devusas uz dienvidiem. Pec dazu minusu brauksanas pa lauku celu cels beidzas zalainaja krasta. Tad sakas purvi, bet tas BPM braucejus nemaz netrauceja. Visurgajeji, nedaudz paleninot atrumu, iebrauca udeni. Bija skaidri dzirdams, ka strada pneimatika – saspiestais gaiss tika padots slani starp stipri brunoto arejo korpusu un ieksejo oderi.
Elektriskas piedzinas, ko darbina udenraza spekstacija, parsledzas uz udens struklu. Ignats smelas informaciju no planetu kaujas transportlidzekla diagrammas, kas tika paradita viena no taktiskajiem ekraniem, kas atrodas nosesanas nodalijuma.
Spriezot pec replikantu mierigajam sejam, nekas ieveribas cienigs vel nav noticis. Kajnieku kaujas masinas parliecinosi skersoja purvus. Otrais monitors sanema telemetriju no izlukosanas bezpilota lidaparatiem; ik pa laikam torna lielgabals ar salkonu nedaudz pagriezas, pavadot atklatos merkus, tacu operators uguni neatklaja, izradot sapratigu piesardzibu.
Driz uz tresa taktiska monitora paradijas liels paraksts. Pirmkart, kaut kas milzigs, pa pusei iegremdets, kas izskatas pec maksligas salas, tika parklats ar daudzam kosi sarkanam konturam, pec tam attels mainijas, un sazinai paradijas iss bridinajums:
– Desmit gradi uz dienvidiem, – «novajejusu» puduris. Skudru puznis, klase «2».
Ignats ar patiesu interesi veroja notiekoso. Sekla udeni bija iestredzis iespaidiga izmera robotu komplekss (tiesi par to Ghoul runaja iepriekseja diena). Ta korpuss, virs kura pacelas slipie plazmas generatoru torni, bija diezgan noplucis. Daudzviet truka brunu segmentu, kas atsedza speka ramja ribas.
Seno kaujas platformu ir kolonizejusi dzimtcilveki. Vini ka mehaniskas skudras skraidija visur, parvietojoties pa Ignatam jau pazistamajiem celiem. Vareja tikai nojaust, kur veda vinu ieliktas inzenierkomunikacijas, tacu no purviem ar laupijumu atgriezas desmitiem mazu mehanismu – tie vilka metala gabalus, kompozitmaterialu apvalka fragmentus un dazas detalas. Starp citu, aktivi tika pabeigta «metala sala» – dzimtcilveku grupas, izmantojot iegutos resursus, lika jaunas gridas – laiks radis, kam tie paredzeti…
Komunikators atdzivojas.
– Es redzu, ka tas tev ir jaunums? – Sips piemiedza Ignatam aci. – Tas ir sikums, ticiet man. Jo talak uz dienvidiem dodaties, jo bistamaks tas klust.
– Vai sie dzimtcilveki, piemeram, ir nekaitigi? – Ignats skeptiski noskaidroja.
– Nu, ja jus tos nepieskarsit, tad malas var atdalities.
– Vini mus neredz?
– Elektroniskas kara stacijas dara labu darbu. Bet bez maskesanas var iekulties nepatiksanas.
– Vai agrak replikanti un kibernetiskie mehanismi nebija vienotas vienibas?
«Ne,» atbildeja Sips. – Sakuma inku iebrukumam pretojas cilveki un dzimtcilveki. Tacu kibermehanismi kaujas lauka darbojas slikti. Gandriz visi no tiem aizgaja posta, tika iznicinati vai neitralizeti. Replikanti paradijas velak. Tatad dzimtcilvekiem par mums nav ne mazakas nojausmas. Vinu datubazes mes vienkarsi neparadas.
– Vai sos mehanismus ari atjauno naniti? – Ignats jautaja.
– Ne. Naniti tika izgudroti velak. Serveri pasi remonte viens otru. Tie, kas nedarbojas pec tikla uzbrukumiem, beidzot atguva funkcionalitati. Bet taja laika kars jau bija beidzies. Kopuma pagatnes noslepumu ir vairak neka pietiekami. Bet mes ipasi necensamies tos atrisinat. Uz neko.