Replikants
Шрифт:
Divaina kompleksa ipasniece izradijas kalsna, gara auguma un nedabiski izlocita, it ka saburzita.
– Neskaties uz mani. Starp citu, tas ir tiesi kaujas genetiska modifikatora ietekmes sekas. Sedies,» vins noradija uz kreslu. «No ka jus baidaties, es jautaju?»
– Man uzbruka. Divi sava veida mehanismi. Viniem bija lidzigas ierices.
– Purvos?
«Uh-huh,» vins joprojam neizlemigi staveja. Nepatikamas atminas prasija piesardzibu. Vinam nebija ne jausmas, kas ir sie cilveki un kadi bija vinu patiesie motivi, vai ne?
– Un ko tu izdariji? – Spoks apsedas pie kibernetiskas sistemas terminala, saliecies, darba ekranu ielenkuma.
– Es vinus abus nogalinaju.
– Stulbi. Tomer nav parsteidzosi. FYI: Tie bija atbalsta androidi.
«Vini gribeja izsuknet no manis asinis!» Apdullinats ar sokeri un piesiets!
«Neviens negrasijas suknet no jums asinis.» Preteji. Vini meginaja jums palidzet. Ieviest modifikaciju nanitu veida. Un tie parasti tiek sajaukti ar pacienta asinim. Loti reti purvos var redzet atbalsta transportlidzeklus. Jums nevajadzeja vinus nogalinat. Vai jus vismaz lietojat zales?
– Es nezinu, par ko mes runajam.
– Labi, es jums saku: apsedieties, beidziet skatities apkart. Vispirms identificesim jus.
Vins parvareja savu piesardzibu un apsedas kresla. No roku balstiem izbiditi divi elastigi manipulatori. Viens panema asins paraugu no pirksta, otrs vienkarsi kaut ko uzsmereja uz plaukstas locitavas.
Minute pagaja klusuma, tad Spoks, lasot datus, ar izbrinu un neizpratni paskatijas uz nelaiki.
«Man ir pietiekami daudz rupju par nakti!» vins nomurminaja.
Vins absoluti neko nesaprata no Vepu monologa. Es vienkarsi sedeju un gaidiju.
– Nu, iepazisimies, vai ne? – pec briza vins pagriezas ar kreslu. – Datubaze ir DNS. Jusu prototipa vards bija Ignats. Izsaukuma signals – «Zvers».
– Kas ir «izraviena replikants» un «prototips»? Vai varat to pareizi izskaidrot? Vai es kaut ka atskiros no citiem cilvekiem?
– Cilveku? «Vels rugti pasmaidija, bet, atceredamies, ar ko vinam bija darisana, vins nedaudz atmaigas: «Labi.» Atvainojiet. Tu neko nezini. Kopuma klausieties un atcerieties. Es to nepaskaidrosu divreiz. Cilveki jau ilgu laiku ir prom. Jus, es, ikviens, ko jus satiekat, esat replikanti. Mes kadreiz esam raditi ka paligmateriali – pagaidu biologiskie apvalki, kuros tika ierakstita prototipa, tas ir, cilveka, apzina. Piemeram, spriezot pec DNS, jusu prototips bija kads Ignats Zverevs. Tas ir skaidrs?
– Ne isti. Kur cilveki pazudusi? Kapec viniem bija jarada replikanti? Kapec es jutos ka cilveks?
– Paskaties, ka vins runaja. Uzreiz var just, ka ir septita paaudze. Jautajumi, starp citu, ir pareizi, bet lielaka dala cilveku tos neuzdod. Un ne visiem patik atbildes.
– ES gribu zinat.
«Cilveki mus radija kara laika. Lai pasi nenomirtu. Replikants ir uzlabots cilveks. Izturigaks. Mums ir maksligs skelets, uzlabotas fiziskas iespejas, un musu galvas papildus biologiskajiem nervu audiem ir ari neirocipu slanis. Tie satur primaras, minimali nepieciesamas zinasanas – tapec jus varat runat, atpazit objektus un reaget uz notikumiem. Bet papildu neironu tikls ir izveidots ta, lai jusu smadzenes jebkura laika varetu parnemt cilveka apzinu.
– Kas ar mani notiks?
«Jus uzreiz pazudisit ka cilveks.» Paradisies Ignats Zverevs. Bet neuztraucieties, tas nekad vairs neatkartosies. Es teicu: visi cilveki nomira. Un tagad dazi vardi par tagadni, lai aktualizetu lietas – Voks runaja tikai pec butibas. – Vecais kars beidzas pirms apmeram trisdesmit gadiem. Bet replikantiem ir viena atskiriga iezime. Mus var atjaunot caur nanitiem.
– Tatad pec desmitiem gadu mani no jauna radija mikroskopiskas ierices?
– Labi darits, tu doma. Bet seit ir problema: jus esat septitas paaudzes replikants. Lai izmantotu savas potencialas iespejas, nepieciesams vismaz septita un velams desmita limena mikromasinu komplekss.
– Un kas man tagad jadara?
Ghouls neatbildeja uzreiz. Vins ilgi verigi skatijas uz Ignatu, tad noputas, acimredzot, atbildot uz vina pasa domam, un isi skali sacija:
– Vienkarsi dzivo. Dzive ir davana. Fiziski tu esi cilveks, tikai izturigaks. Tapec labs padoms, paskatieties apkart, atrodiet kaut ko, kas jums patik. Un par parejo man ir vienalga.
– Tas ir viss?
– Nu, ir vel viena nianse. Musu pasaule es runaju par modernitati, viss ir saistits ar nanitiem. Tie sniedz papildu iespejas gandriz jebkura joma, kalpo ka universals maksasanas lidzeklis un vienlaikus – vertigaka prece. Jo augstaks ir nanitu limenis, jo lielakas iespejas tiem paveras un augstaks novertejums. Ja velaties iegut otra limena mikromasinas, tad jums bus jamaina pamatmasinas proporcija viens pret diviem. Tresais – katrs tresais. Kurss ir skaidrs, vai ne?
– Es saprotu. Kur tas var dabut?
– Naniti spej vairoties organisma. Laika gaita paradisies neliels parpalikums. Mes so paradibu saucam par
«Vai tapec vini tevi sauca par spoku?»
– Nu ta var teikt. Lai gan ir ari citi iemesli. Es neapvainojos. Katram ir savs veids, ka pelnit naudu. Ticiet man, manejais nav no sliktakajiem,» vins piebilda ar divainu sminu.
«Vai naniti nevar jus atjaunot?»
– Vai jus runajat par genetisko deformaciju? Ne. Visa sava dzive es nekad neesmu saskaries ar mikromasinam, kas butu augstakas par treso limeni. Un, lai labotu sadu kaiti, ir nepieciesami piektas modifikacijas naniti. Starp citu, seit ir vel viens padoms: kad klustat nedaudz stipraks, dodieties uz vietu, kur aizpildijat atbalsta androidus. Jebkura gadijuma jus nezaudesit naudu. Atrodiet zales, kuras vini gribeja jums injicet. Protams, nanita substrats, jo bija nepieciesamas jusu asinis.
Ignats pamaja. Nosaukums pat manas domas izklausijas neparasti, ka atklasme.
– Vai es varu iet tagad?
– Ja. Pret jums nav pretenziju. Es informesu musu komandu par identifikacijas rezultatiem. Bet esi piesardzigs. Neviens nekad nav klatiene saticis izravienu replikantus.
– Ar ko es atskiros no citiem?
– Uzlabota neironu saskarne un dazada veida kaujas spejas, tacu pamata naniti ar tam netiks gala. Sporadiski ieslegumi var notikt un notiks, bet tikai kritiskos apstaklos. Tatad, se tev,» Vokulis vinam pasniedza nelielu ierici ar rokasspradzei lidzigu stiprinajumu. – Sis ir komunikators.