Replikants
Шрифт:
Apsaudes apaksa turpinajas nemitigi. Acimredzot cina sakas ka pozicionala. Abas puses atradas aizsega, bez taktiska parsvara.
Vins neuzdrosinajas sazinaties. Joprojam nav jegpilnas informacijas. Jums bus jarikojas vienam. Kapec vins vispar iesaistijas kauja, kurs ir draugs un kurs ir ienaidnieks – tadi jautajumi neradas, it ka pietiktu ar pasu faktu par kada areja speka uzbrukumu skietami mierigam izligumam.
Naniti, reagejot uz kaut kadam ipasnieka ieksejam saubam, atkal meginaja palidzet. Tas izpaudas peksna vajuma lekme. Bet vins dzirdeja cukstus, kas loznaja pa muguru ar zosadu.
«…peksni tas neizdevas…»
"…nogalini sos…»
«…nemsim gusteknus par fermu citur…»
Mana galva strauji griezas. Uz peleko sienu fona paradijas un pazuda cilveku figuru konturas – Ignatam isti nebija laika atcereties un aptvert noskanojumu, bet jau nakamaja mirkli, dzesot diskomfortu un saubas, netalu ierunajas liela kalibra.
Smagais impulsa lozmetejs acumirkli apgrieza paisumu, skaidri paradot, kurs no sejienes iznaks dzivs un kurs paliks drupas uz visiem laikiem. Zemak esosas ekas iezimejas liesmas, nodrebeja, absorbejot daudzus sitienus – to aprises kluva nestabilas, un pec tam Maksa grupas patversmes uzvarijas ar plazmu – pec trieciena ar skersli, liela kalibra IPC cilindriskas lodes acumirkli parversas karsta jonizeta gaze., sadedzinot kubikmetrus betona, aizslaucot no skata uzticamas ekas, atstajot aiz sevis tikai kuposu skembu kaudzes.
Vel mazliet, un viss bus beidzies.
Ignata seju izkroploja dusmu grimase. Jau kalsns, jo tikai dvesele vareja notureties, vins acumirkli kluva noguris, it ka vina kermenis butu nonacis
No balkona bija tikai vienas durvis, kas veda uz eku. Vins pagruda vinu ar plecu, iemeta ieksa granatu un metas sekunde pec spradziena.
Divi cinitaji tikko piecelas no gridas. Spradziena vilnis vinus nogaza no kajam, tacu, pateicoties smagajam brunam, tika tikai nedaudz satricinati. Mebelu fragmenti, kas apaudzeti ar plastmasas skembam un asi kupinati.
Isi uzliesmojumi plosijas cauri tumsai. Mehaniski parbaudot rezultatu, Ignats metas pari dumu pilnajai telpai. Koridora ielidoja granata.
Vins nemeginaja aptvert notiekoso. Stradaja, lai izdzivotu. Spradziens izklausijas pec isas rukonas un izputa karsta gaisa brazmu. Manas ausis bija aizsprostotas, bet man vairs nebija japalaujas uz savu dzirdi nekartibas uguns pika melnaja elle.
Parripojis pari kraukskigajai, gruzdosajai plastmasai, vins sasniedza nelielu zali, atsava no celgala, ar acim uztverot situaciju un rezultatu – uz labas rokas paveras vel vienas durvis, un Ignats dasni pabeidza veikalu.
Tiri…
Atkal lec uz prieksu. Skrienot vins paguva parladet ieroci. Trofeju macina ir palikusas divas granatas. Abi devas uz savu galamerki, telpa, kuru apgaismoja nemierigi statikas uzplaiksnijumi, no kuras izsava impulsa lozmetejs.
No spradzienu dardona mana dzirde bija gandriz zaudeta.
Speks bija nodevigi izkusis. Vins nevareja ilgi noturet so tempu. Pargurusa kermena robeza pienaca atri un paredzami.
Plasaja stura telpa ar logiem, kas versti uz dazadam ielam, patiesiba uz stativa masinam bija uzstaditi divi lielkalibra IPC. Abi kluseja, triecienvilna parnemti.
Kontrole.
Isu spradzienu skanas tik tikko ielauzas apzina. Ienaidnieks, kurs meginaja piecelties, klibs nokrita uz gridas.
Realitate tika uztverta lekmes un sakumos. Pacelis stativu, vins apskatija IPC un pagrieza to pret ieeju, izmisigi cerot, ka vinam nevajadzes saut. Darbinot smagos impulsa ierocus, parasti rodas sekundarais triecienvilnis, no kura var pasargat tikai specials aprikojums.
– Maks, tas ir zvers. Nac ieksa, ja esi dzivs. Lozmeteji tika nonemti. Es izturesu vel dazas minutes.
* * *
Vinam vairs nebija jacinas. Ienaidnieks, pazaudejis smagos ierocus un nesapratis, ka vinu potencialie upuri ielauzas eka, uzskatija par labako atkapties.
Apsaudes skanas atri apklusa. Klusums peksni kluva apdullinoss. Ignats joprojam tureja ieeju ar ierociem.
Koridora bija dzirdami soli.
– Zvers, tavejais. Nesaujiet netisam.
Paranoja peksni lika par sevi manit. Ir situacijas, kad paranojas nav parak daudz. Ne tikai replikanti no pilsetas vareja klausities un izmantot sakaru frekvenci. Bez uzticamas identifikacijas sistemas nevareja but parliecinats, ka balss, kas atskaneja no koridora, pieder Maksam.
– Pieradi.
– Godigi. Jautajiet.
– Ka tu mani satiki?
– pieliku stobru pakausi. Un vins tev atnema ieroci.
– Nac ieksa.
Pec minutes telpa kluva parpildita. Cinitaji turpinaja ierasties. Ikviens gribeja paskatities uz jaunpienaceju, kurs izglabis vinu dzivibas, paglaudit vinam pa plecu, pateikt dazus uzmundrinosus vardus, un Ignats uztvera apkartni caur galeja izsikuma prizmu. Isa cina vinam atnema visu. Speks, speja sakarigi domat, draudziguma drupatas.
«Eh, brali, tu tik tikko vari nostavet kajas,» Maksims tureja rokas slirces cauruli. Vins, neko nejautajot, iedeva Ignatam injekciju. Tiesi caur apgerba audumu.
Parsteidzosi, ka mana galva uzreiz noskaidrojas.
– Nevajag saspringt. Iespriceja nanitu devu. Cinas, atbalsta. Tagad klus vieglak.
Tikmer cilveki savaca trofejas. Abi IPC tika iznemti no masinam un aizvesti. Atnemti ari bojagajuso ieroci, ka ari atseviskas smagas tehnikas dalas.
– Kas vini ir? «Ignats, nedaudz atjedzies, paskatijas uz savu ienaidnieku kermeniem. Areji tie neatskiras no citiem replikantiem. Soreiz, redzot asinis, vins neizjuta ne bailes, ne riebumu, ne vajumu – emocijas nomierinajas, it ka izgaisusas.
– Killhunters. «Lietas ir sliktakas par inkiem,» Makss atbildeja.
– Vai tie ir replikanti? – Ignats noskaidroja.
– Ja. Replikanti. Bet ne ta ka mes. Vini medi nanitus. Vini uzbruk mierigam apmetnem. Nogalinatie tiks prepareti uz vietas. Tas ir sausmigs skats, es jums teiksu. Tas ir sausmigi, pat ja atrodat vinu lauka laboratoriju pagaidu atrasanas vietas. Un dzivus sagustitos ved uz fermam.
– Kas tas ir par «fermam»?
– Replikantus tur tur ka lopus. Tie tiek imobilizeti un sukneti ar zalem, kas provoce nanitu skaita palielinasanos.