???ru?ies ?ener??a padomniece
Шрифт:
Lai redzetu, cik sokets bus Kostja, kad vins atgriezisies no komandejuma un uzzinas par manu paaugstinajumu un algu, esmu gatavs piekrist.
Protams, butu stulbi atteikties no sada piedavajuma, tacu ir viens svarigs moments.
"Ir vel viens iemesls, kapec jus man to piedavajat." Vai velaties manos pienakumos ieklaut intimos pakalpojumus?
Generalis nolieca galvu un samiedza acis.
–Vai tu esi tam gatavs?
– Vai jus uzskatat mani par pieejamu, jo es parguleju ar jums korporativaja ballite un velaties to turpinat ari turpmak?
Generalis plati pasmaidija.
– Anna Vladimirovna, ka jus to iedomajaties? Mes no rita aizsledzamies, un rita kafijas vieta tu man uztaisi uzmundrinosu… vienkarsi jauku? – Renats peksni iesmejas. – Un pusdienas es nosedinu tevi uz galda un nemu tevi deserta vieta, un darba dienas beigas tu man sniedz relaksejosu visu kermena dalu masazu? Tas, protams, butu jauki, bet, redziet, tas ir neprofesionali, tapec ne, tas neietilps jusu darba pienakumos. Tacu, nemot vera, ka pieversat sev manu uzmanibu, iespejamas arkartas premijas vai papildu atvalinajuma nauda, lai ta ari butu, varat meginat mani pierunat tos pieskirt jums ierastajos un jums ertos veidos, es neiebilstu.
Ja, vai man bus japanem atvalinajums no darba, lai skupstitos? Sis darbs joprojam ir apsaubams.
– Labi, esmu gatavs but tads cilveks, kads tev vajadzigs. Man ir izglitiba, ari viss parejais skiet iespejams.
Ja nebutu Kostjas nodevibas, es pirms piekrisanas butu daudz domajis, ilgi aizkavejis atbildi un, visticamak, butu palaidis garam so iespeju, bet tagad man nerup virsstundas vai iespejamas slodzes. Nemot vera, ka pie apvarsna draud skirsanas, tas bus vel labak, aizmirst par sevi un palikt darba pec iespejas ilgak ir lieliski.
"Mes vienojamies," generalis pamaj, apmierinati pamaj ar aci un kadam piezvana, bet, kamer vins vinam neatbild, bridina. – Atcerieties, ka jus tagad esat mans cilveks, no jums tiek prasita pilniga atdeve. Klausities un paklausit man visa tagad ir tavs galvenais uzdevums. Sveiki, ja. Es izvelejos, nesutiet nevienu citu. Pabeigt Annas Vladimirovnas Voroncovas parcelsanu uz mana paliga amatu.
Ta mana dzive peksni pagriezas tik atri un peksni, bet pirms Kostjas nodevibas vina klusi un mierigi peldeja lidzi.
Mans prieksnieks, iespejams, tagad partrauc zvanu. Vins pasmaidija ar baltiem zobiem.
– Anna, tu vismaz esi laimiga? Citadi tava seja tagad izskatas ta, it ka es butu tevi piespiedu karta piespiedusi stradat ar mani, un tu nezini, kur skriet vai ko darit.
Ja, un prieksnieks ir pozitivi starojoss, tik apmierinats un laimigs, skiet, par mums diviem.
14. nodala
"Es vienkarsi to vel neesmu pilniba sapratis." Viss notika tik negaiditi un atri. Ahh… ko tagad? Ko man darit?
–Sodien neka. Rit no rita dodieties uz savu darba vietu. Es neparslogosu jus pirmo nedelu, kamer jus pieradisit. Un… drebes. Sai ekai ir cits gerbsanas kods, nepieciesams biroja stils, bet tagad vairak majas stila. Vai varat atrast kaut ko piemerotaku?
Es saraucu pieri.
– Baidos, ka vel ne. Vai tas darbosies tikai pec avansa?
Prieksnieks uz mani paskatijas arkartigi nopietni.
– Vienigais jautajums ir nauda?
– Ja, es nesen veicu dazus impulsivus pirkumus, un man vel nav brivas naudas – patiesiba man tadas nav vispar. Ir gruti atzit, ka esat salauzts. Ari sim Suvorovam, kuram jau tagad nav skaidrs, ko vins par mani doma un kads ir vina viedoklis.
"Nu, ta nav tik nopietna problema," prieksnieks smaida. – Lai ta butu, es tev aizdosu naudu, vini to velak atvilks no tavas algas.
– Hm, paldies.
Generala acis iedegas kaut kada launa gaisma.
"Bet es gribetu but parliecinats, ka jus terejat savu naudu sapratigi, perkot patiesam pienacigas drebes, jo tuvakaja nakotne man un manai komandai tiks pieversta liela uzmaniba." Darisim ta, nauda nebus jaatdod, bet apgerbu darbam izvelesos tev pati. Pec darba dienas beigam aizvedisu uz manis izveleto veikalu. Vai piekritat sim nosacijumam?
Ne, protams, tas ir vilinosi, ja nav jamaksa par dargu biroja skapi, bet kaut ka tas viss ir parak intims vai ka?
– Butu jauki, bet es nevelos noverst jusu uzmanibu pec darba ar savu biznesu. Jusu gimene drosi vien gaida jus majas?
"Jums par mani nav jauztraucas, es jums nepiedavatu neko tadu, kas varetu mani apmulsinat vai sasprindzinat." Un ne, es neesmu precejies, lai nevienam atbildetu. Bet skiet, ka esat precejies? Vai tavs virs apvainosies, ja kavesi no darba un atgriezisies ar drebem, ko tev nopircis cits virietis? – generalis viltigam intonacijam jauta.
Manam viram jau ir par ko uz mani apvainoties, mazak iemesla, vairak iemesla, tas vairs nav tik svarigi, un vins pat nezinas. Uzskaitisu garderobi ka savus personigos izdevumus.
"Vins joprojam ir komandejuma," es skumji pasmaidu.
– Ak, cik erti. Tad pagaidam vari iet. Ja velies iepazities ar darba vietu, sedisies pie letes. Parejie atrodas atseviska telpa.
– Vai es nebusu viens uzgaidamaja telpa?
– Ja, visticamak, jus busiet tris.
Vina pamaja ar galvu, pienemot atbildi. Ir labi, ja ir aizstasana.
– Un, ja jums ir japanem dazas lietas no vecas darba vietas, tad labak to darit tagad, tad var vienkarsi nebut laika.
"Tad es tagad iesu pec mantam."
– Labi, es jums piezvanisu darba dienas beigas. Izlemsim, kur satikt.
– Vai man vajadzetu atgriezties centra darba dienas beigas?
– Nav nepieciesams. Diez vai tas bus erti ar lietam. Ja atrodaties sava filiale, es jus sagaidisu un taja pasa laika iepazisimies ar objektu.
Es piecelos, nosarkusi un sniedzos pec kurpes, mana prieksnieka klusa uzraudziba. Vins joprojam tik izsmejosi skielejas. Un, kad vina versa roku uz krusturi, kas brivi guleja uz prieksnieka galda, generalis nevareja pretoties: