Slimn?ca ?usku kalna
Шрифт:
Darbs pie disertacijas apstajas: vins veiksmigi uzrakstija praktisko dalu, bet teoretiskajai dalai bija nepieciesams avotu apskats un kur tos iegut, tos avotus? Snake Mountain biblioteku aizstaja ta pati Mates Karteres krodzins, kura glabajas Rietumu Messenger laikrakstu gada izdevums un tris gadu zurnalu Soulful Readings izlase.
Ne, Lenss nevairijas no vietejiem un regulari apmekleja tavernu, kas ari ir klubs, tacu cilvekiem atri vien apnika galvaspilsetas tenkas, turklat nacas uzmanit katru teikto vardu, lai ari neizplauktos. daudz. Nepagaja ne nedela, un diskusija atgriezas pie vietejam zinam, kuram vinam nebija ko piebilst.
Turklat veca Ula no rita vinam atnesa visas jaunakas tenkas. Skiet, ka goblinu meitene nolema, ka mulkiga «jaunatne» nevar tikt gala bez gudra padoma, un dasni tos izplatija.
*** 12 ***
«Vins ir vesels virietis, bet tu tur sedi un stradajat no dikstaves,» Ula kadu dienu nomurminaja, ierodoties agri no rita, ka vienmer, un Lensam nacas sev atgadinat, ka «cilveks» nav apvainojums, bet gan kompliments. – Nekad nevar zinat, kas notiks rit, sodien macins zvana, un rit tas ir tukss.
Lensam ari izdevas pamanit, ka Cusku kalna iedzivotaji izmanto jebkuru iespeju pelnit naudu. Sievietes nenogurstosi adija un suva. Rudeni visi vinu rokdarbi: salles, nakts cepures, silti duraini, salles un salles nonaks gadatirgus un no turienes uz lielajam pilsetam. Viriesi grieza no koka majsaimniecibas piederumus, koka tupeles vai suva mikstus apavus no adas: tadus valkaja nabadzigie pilsetnieki visa valsti. Salidzinot ar pilsetniekiem, Lenss tiesam izskatijas pec slinka.
– Man vajadzetu paskatities uz Torija kungu, vina ierednis atkapas. – Goblins koslaja vinas lupas. – Visi steidzas uz lielajam pilsetam pec laimes, bet kur ta laime? Vini vienmer atgriezas, ja ne pasi, tad berni. Izskatas pec Aldana.
– Aldans? – Lenss jautaja, domas izejot cauri pilsetinas iedzivotajiem.
«Zals,» Ula paskaidroja. – Vina mate bija Aldana. Un tagad, redz, mans dels ir pacelis degunu un grasas caurdurt debesis. Ja, lai vins pateicas visiem dieviem, ka vina tevs apprecejas un piesedza greku. Skolotaj, es ari.
Lenss iesmejas. Vins devas pie meistara Grina, lai iepazitos un paskatitos tuvak; kaujas maga paradisanas sada tuksnesi skita parak aizdomiga. Iepazisanas neizdevas. – Ko, kungs, – vecais virs izspieda so vardu, vienlaikus skatidamies uz Lensu augsa un leja, – vai jus uzskatat, ka esat tiesigs uzspiest savu sabiedribu iedzimtam muizniekam? Seit, protams, ir tuksnesis, tacu tas, ka mes abi esam no galvaspilsetas, nepadara mus vienadus.
Atceroties so sarunu, ja to ta varetu nosaukt, grafs Datons nezinaja, dusmoties vai smieties.
Beidzot vins piestaja, lai redzetu Torija kungu, universalveikala ipasnieku. Torija kungs, sirms mati un pieklajigs, ludza vinu atgriezties vakara. Pazaudejis lietvedi, aiz letes nostajas pats saimnieks, «vai tiesam te var normali parunat?» vins atmeta rokas, vienlaikus pasmaidot veikala ienakusajam vilkacim.
Kad Lenss atgriezas, ipasnieks vinu uznema sava kabineta. Vins piecelas no galda, sveicinadams paklanijas un, apsedies, ar neveiklu kustibu noslaucija no galda monetu kolonnu. Pa gridu ripinajas sudraba apalumi. Ik minuti atvainodamies, ipasnieks saka tos celt, Lenss steidzas vinam paliga, tapec vini uzreiz nekeras pie lietas. Saruna riteja raiti un raiti, bet beidzas ar neko.
– Jus man piedosit manu tiesumu, Mona kungs, – Torija kungs beidzot teica. – Es redzu, ka tu esi godigs cilveks. «Vins isi paskatijas uz tikko salikto monetu kolonnu, un Lenss saprata, ka nauda nebija nejausi izkaisita. – Ja, tikai… lai tevi neapvainotu… Tu esi lielpilsetas lieta. Musu cilveki seit ir vienkarsi, vini nenak uz veikalu pirkt. Perciet, protams, ari, bet ko, laba majsaimniece tadus dvielus nesagriezis? «Vins izvilka no kresla atzveltnes balinatu linu dvieli un paradija Lensam; Greisa medza ar tiem zavet traukus. «Vini nak, lai izveletos, runatu.» Sudzeties par viramati, lielities ar majsaimniecibu, mazgat kaiminiem kaulus. Un tu… Neapvainojies. Kad busi iekartojies, ja medibas turpinasies, nac, varbut varam vienoties.
Izejot no veikala pa setas durvim, Lenss uzskreja kadai sievietei. Ikviens zinaja, ka atraitne Abota «dodas» pie Torija kunga, tacu pat muziga tenkotaja Ula tikai pamaja ar galvu. Mans virs noslika, pienemot darba plostu balkus, bet ka ir vienam pasam audzinat tris bernus? Lenss jau bija redzejis vinu, sapigi tievu, saliektu, un tagad, paversis degunu pret degunu, pamanija gaisos sartuma plankumus uz vinas balajiem vaigiem. Vai jums ir kauns, ka to uzzinas kads svesinieks?
Sieviete ieklepojas nolietota lupata, kas bija parklata ar bruniem traipiem.
Nespedams pretoties, Lenss veica diagnostikas burvestibu. Ta ir patiesiba. Paterins grauz plausu paliekas. Vel kads laiks, un tris berni paliks bareni.
Vins ilgi nevilcinajas.
– Tu juties slikti?
Vins apskava noliecoso sievieti aiz pleciem, no vina plaukstam paklausigi lija burviba, iznicinot infekciju, aizlapot caurumus plausas. Tiri to izdarit nevares – laika ir maz, bet vismaz slimiba paries.
Sieviete klepoja vel stiprak, noliecas, un, kad vina iztaisnojas, vinas seja liesmoja dusmas.
– Ko tu atlaujies!
Vina vaigs dega, Lenss atkapas – vaja izskata sievietes roka izradijas smaga.
– Vai jus domajat, ka nav neviena, kas aizlugtu par atraitni, nav neviena, kas aizietu ar kepu?!
«Es ludzu piedosanu,» vins isi paklanijas.
Vins pagriezas un devas majas, kamer lasti turpinaja lidot vinam aiz muguras.
*** 13 ***
Lensa disertacijas darbs ir apstajies. Palagi kraja puteklus uz galda malas, kas bija izgatavota no svaigi eveletiem deliem. Galds bija musu pirmais lielakais pirkums; tas smarzoja pec koka un svekiem. Lorija pieradusi izvilkt un est dzintara pilienus. Si ir mana meita, kas kadreiz bija izveliga edaja. Dazu nedelu laika, ko pavadijam pilseta, vina kluva mieceta un stipraka. Un Nerinas kundze pat zaudeja svaru. Protams, ar musu nervozitati jus nestavesit uz vietas.
– Beidzot! – miesassargs priecajas. – Darbs svaiga gaisa ir vislabaka dieta!
Lenss ari loti centas atrast, ko darit. Tacu iedzivotaji, kaut ari to neizradija, juta, ka vins viniem ir svess. Nav sakritibas. Bet meistars Grins lamaja Lensu ka zenu.
«Izradas, ka vina paradisanas Cusku kalna, visticamak, bija nelaimes gadijums,» es teicu. «Preteja gadijuma vins butu uzdevies par jusu labako draugu, lai noverstu uzmanibu.»
– Ja vien tas, protams, nav gruts triks. Esiet sasutis, lai es vinu neturetu aizdomas! Lenss pasmaidija.