Vi?a kait?jo?ais pirkums
Шрифт:
Mani dega tikai viena doma: “Jancik, dargais, nedod mani vinam. Ludzu."
"Ja, mes teicam parak daudz sava sirdi, mes partraucam saderinasanos, bet es atkartoju, mes esam aizravusies," vins dusmigi paskatijas mana virziena, samiedzot acis.
– Tu joprojam esi mana ligava. Es to teicu dusmas. Neiesaistisimies…
Esmu gatava mesties celos un lugt palidzibu sim puisim. Ja es atgriezisos taja masina, tas kems mani izvaros.
Skatiens ludzosi metas uz manu aizstavi, kurs jut manu paniku.
"Tas nedarbosies," vins pakratija galvu. "Meitene ir neparprotami nobijusies un nevelas iet ar tevi."
"Jans Sergejevics," rupji partrauca vina sarunu biedrs, nosplaujoties uz asfalta. – Mes ar jums planojam kopigu biznesu. Varbut tu nejauksies manas personigajas lietas, vai ne?
Mans aizbildnis paskatijas uz mani, un es jutu, ka taja bridi vins lemj, aizlugt par mani talak vai ne.
Un visticamak vins atkapsies, jo kas es esmu? Vienas nakts sakars, kas izskatas aizvainots uz savu ligavaini un gul ar pirmo cilveku, ko vina satiek, lai atriebtos…
Tacu puisis izradijas nebut ne bailigs.
Kratot sevi, vins pamaja ar galvu.
"Tiesi ta, Jan Valerijevic," vins skarbi atbildeja. – Nesabojasim toposas attiecibas musu kopigaja biznesa. Sodien velejamies ar jums parakstit sadarbibas ligumu. Vai viss ir kartiba?
Vins taja bridi izraisija manu apbrinu. Es skatijos uz vinu ka fanu uz zvaigzni, kas nokapa no skatuves, lai sniegtu man autografu.
Un vins atkapas no mana ligavaina.
– … pec stundas, vienojies? “Segmuzovs pagriezas pret mani, un es atri pamaju.
Uzvara!
Mans glabejs! Paldies! Paldies! Paldies!
Es joprojam staveju neizlemigs, kamer vini viens otram kaut ko citu stastija, un sis nelietigais virietis aizgaja, izsaucot savus laundarus. Vel piecas minutes veroju vinus un vinu masinu, kura aizbrauca bez manis!
Planoju pateikties un nekavejoties doties prom, bet kompanjons mani nelaida vala, bet vilka lidzi.
– Nac ar mani. Iedzersim kafiju. Nomierinies.
11. nodala
Mes sezam mana kabineta, Alise ar kafiju uz divana kafijas galdina prieksa, es kresla preti. Es nekaunigi nopetu vinas figuru un apgerbu, pie sevis atzimejot visas jaunas detalas vinas izskata, kuras ieprieks biju palaidis garam.
Elegants, graciozs kakls, skaista staja, skumjs skatiens…
Mans skatiens slid par vinas seju, apstajoties pie jutekliskajam lupam, kuras es loti velos noskupstit, un nolaizas zemak.
"Ja tu turpinasi mani izgerbt ar savam acim," vina vers savas tumsas acis uz mani. "Ar sadu atrumu es saaukstesu."
Si piezime man liek smieties.
Es nevaru but uzputiga, mila.
"Atvainojiet," es uztveru vinas kodigo sazinas veidu. – Es nevaru palidzet. Es tevi atceros tiesi tada forma, kada tevi labi atceros. "Es izbaudu so mirkli un atlaizu to lenam." – Kaila.
Meitene snac, dusmigi saknieba lupas, bet vinas acis pamanu entuziasmu. Noverteja manu atbildi.
– Pastasti man, kas notika? – Pieversos galvenajam jautajumam, saprotot, ka mums sodienai pietiek formalitasu.
"Tas ir gimenes problemas," vina izdves, glastot glazi ar labas rokas ikski. "Mans tevs gribeja, lai es apprecos, bet es to nedariju."
Vina apklust. Un es pienemu vinas iso paskaidrojumu.
Un viss butu labi, ja ne viena lieta.
– Tu tik loti negribeji, ka piedzeries bara un parguleji ar pirmo satikto cilveku? – Es vinai uzlukoju niknu skatienu.
Es velos vinu iedurt stiprak par to, cik atri vina aizbega no manis.
Ja mes nebutu nejausi satikusies, vai mes kadreiz butu satikusies velreiz?
Diez vai.
Izlemusi visu musu abu vieta, vina neatstaja man iespeju. Man si attieksme nepatik.
Vina reage uz manu piezimi, pietvikstot un noversdamies.
Blondine iedzer malku no glazes, censoties noslept savu apmulsumu.
"Tam bija iemesli," vina izdves.
Es naku vinai tuvak, apsezos un ielieku roku vinas celgalos.
Mes satiekam savus skatienus un uz bridi sastingst. Es nezinu par vinu, bet vina uzreiz liek man uzliesmot.
Nesapratu lidz galam, ko daru, ligavainis gatavojas nakt, es parcelos uz vinas celgala un saku to glastit. Vinas acis izbrina ieplesas, mute nedaudz paveras, bet vina neizdves ne skanas.
Un es turpinu savus trikus, turpinot slidet arvien augstak gar ieksejo augsstilbu.
– Kas tu esi…? – Vina mirkskina acis, meginot atrauties, bet es vinu noturu vieta.
– Tik specigi iemesli, kas lika jums pirmo reizi nodoties pilnigi svesam cilvekam? – es parmetosi paskatos uz vinu ar pussmaidu.
Es to iedarbinu un saku ar savam darbibam.
Ka es gribu tevi noskupstit. Vel labak, uzmetiet vinu uz si kafijas galdina, pie kura mes sezam, un saplesiet vinu gabalos tiesi uz ta.
Mani piedzima zvers, kad es vinu satiku, un tagad pieprasija turpinat so iso tiksanos, kura vina nomira tulit pec viena milestibas akta.
Un Alise ir apmaldijusies. Vinas lupas tric, piesaistot mani arvien vairak.
Kada mute.
Paspiediet mazliet, un vina man pastastis savu stastu.
Aiziet. Maza. pienemsim. ES ticu tavam spejam. Vai ari nesaki man neko, vienkarsi ludzu…
Saja bridi pie durvim atskan klauvejiens, liekot man atrauties no tam un atgriezties realitate.
Smuki.
Tiek zaudeti vizualie un taustes kontakti. Meitene atri savac domas un vinas acis paradas apnemiba.
Lai ari kurs tas butu, es vinu nogalinasu.