Zvaig??u ku?u desants: pilsonis
Шрифт:
Svaigo veju nomainija pretiga smaka. Asins, meslu un dumu smaka. Man uzreiz ausis atskaneja necilvecigs kukainu kliedziens. Skita, ka pretigais cikstesana ir burtiski visur. Nepartraukta artilerijas ladinu apsaude un dungosana. Kliedzosie paveli un sausminosie naves agonijas kliedzieni, ko bija sasniegusi arahnidi.
Izskrienot uz trapa, es ieraudziju augstu debesis lidojosus zilus klucisus. Neticams skats. Milzigas plazmas lodes griezas cauri telpai, censoties panakt kugi, kas mus bija atvedis uz Baalu. Nedaudz pagriezot galvu, es ieraudziju melnu dumu liniju, kas stiepas taisni pret zemi un beidzas kaut kur talu aiz musu bazes. Acimredzot tas bija viens no vikingiem, kas mus seit bija atvedis. Uz pacelsanas laukuma atradas tikai divi desanta kugi. Luk, pirmie upuri. Gandriz 50 cilveku sadega plazmas spradziena. Nepietiek pat, lai apglabatu.
Taja laika leitnants ar kadu sazinajas pa radio: ar piecpadsmit kilogramu smagu banduru, ko nesa ierindnieks Domingess. Caur savienu kanonadi es neko nevareju saprast no Hilla runas. Izskatijas, ka pulks bija nolemis izmest visus sava riciba esosos savinus. Veletos saprast, kas tur augsa notiek. Bet viss, ko mes varejam redzet, bija pamazam gaisakas debesis. Izsedinasanas laukumi atradas zemes ieplaka. Ideala gadijuma augsdala butu janosedz ar brunu plaksnem, lai transportkugi neiznicinatu nejausi nomesta plazmas lode, bet tagad vikingi tiktu sutiti atpakal orbita. Vini ir pieskirti sim kugim. Viniem seit nav nekada darisana.
– Klausieties mana pavele! Bapoto uz ziemeliem kopa ar mani, mes dodamies uz transejam, lai sniegtu atbalstu pirmajam bataljonam. Transejas var atrasties kukaini, tapec turiet acis vala. Braum! Tu nem Kaparzo un Nimicu un dodies uz austrumiem. Tur ir otra pulkveza atliekas, kas aizsarga sienu, vai tas, kas no tas palicis. Nodrosini savu poziciju un turies no malas. Izpildit!
No visam pusem atskaneja vienadas paveles. Vini izkartoja mus kolonnas un veda tehniskajiem koridoriem uz fronti. Kada bridi koridors strauji pagriezas uz augsu, un mes atradamies virspuse. Visur bija redzami "zirneklu" un karaviru liki. Asins straumes stiepas gar zemi nelielas ekas, acimredzot lazaretes, virziena.
Musu prieksa bija cetrus metrus augsta siena – standarta lauka nocietinajums. Apkart nelielas nometnes perimetram staveja vairaki torni, uz kuriem bija uzstaditi MK1 lozmeteji, kas sava arpus tas. Uz sienas bija tikai pieci karaviri, kas ari sava. Sienas prieksa bija vel viens nolaisanas tehniskais tunelis, kas savienojas ar transeju sistemu arpus iecirkna. Apkart guleja karaviri, no daziem bija palikusi tikai kermenu gabali. Tikai dazi no viniem bija dzivi, un vini mums nepieversa nekadu uzmanibu. Es satiku savu skatienu ar vienu no ievainotajiem; ja vins nebutu kustejies, es butu domajis, ka vins ir miris, tik tuksas bija vina acis. Paraustijis plecus, es koncentrejos uz savu uzdevumu. Mes bijam noskrejusi tikai pardesmit metrus, kad pazemes gaitenu krustpunkta mus sagaidija virsnieks ar majora dienesta pakapi.
– Hils, prieks beidzot tevi redzet.
– Majors Havoks, kungs! Tresais vieniba ir ieradusies.
– Atputies. Pietiek, Adams, ne tagad. Nosutiet vienu brigadi pa kreisi, un mes ar tevi – uz centru. Skiet, ka labaja puse mums klajas diezgan labi.
– Vini ir jauniesauktie, sir, varbut mums vajadzetu…
– Man nav laika vinus pieskatit, dari to.
– Ja, kungs! Vai jus dzirdejat so paveli?! Bapoto, tu ej pa kreisi, lieki neriske.
– Saprotu, kungs. Vieniba, izkusteties!
4. nodala
Dodoties cauri tehniskajiem gaiteniem, mes sakam redzet arvien vairak ievainotu karaviru. Dazi no viniem sedeja uz gridas, rokas uz celiem. Vini supojas uz prieksu un atpakal, murminadami. Mes skrejam atra tempa, un es nespeju saprast so nabaga cilveku runu. Gar koridoru, lidzas mums, atradas mediciniskas vienibas karaviri un atbalsta rotas karaviri. Pedejie vaca no mirusajiem un ievainotajiem visu, ko vel vareja izmantot. Rezerves municijas krajumi, granatas, ieroci. Viens no viniem uz pleca nesa apmeram duci Morita automatu.
Koridors cilpu skersoja un sadalijas, bet ierindnieks Bapoto parliecinosi veda mus uz galamerki. Mes vieni seit butu pazudusi. Visi sie tehniskie tuneli bija vienadi. Mirgojosas gaismas vel vairak sarezgija orientesanos. Es meginaju izlasit uz sturiem izvietotas norades, tacu daudzas no tam bija rakstitas ar roku, tapec atteicos no si veltiga meginajuma un centos koncentreties uz skriesanu.
– Vieniba, stavet! Ieroci gatavi.
Bapoto apstajas pie vel vienam durvim. Tas atskiras ar zalam arahtas asinim. Izskatijas, ka aiz tam saksies musu pirma cina. Mana sirds dauzijas ka traka. "Morita" jutas ta, it ka butu par desmit kilogramiem smagaka. Pagriezot galvu pa labi, es ieskatijos Prohorovam acis. Vina zilites bija paplasinajusas ka narkomanam. Es nedomaju, ka man butu labak.
– Gatavojies! Mes dodamies divata. Pirmie divi skatas uz prieksu, parejie – uz augsu un uz saniem. Neaiztiepieties, saujiet taisni. Mazak domat, vairak darit. Iesim!
Bapoto strauji atver durvis, un divi puisi izskrien virspuse.
– Aaah!
Ta, ka vienam no viniem uzreiz cetras vietas iekoda milziga kukaina nagi. Milzigais zirneklis ar savu upuri aizskreja dazus metrus no ieejas. Zirneklis pacela virsu karavira kermeni un ar vienu vienkarsu kustibu saplesa to vairakos gabalos. Visi puisi, tapat ka es, staveja tik stivi, cik vien speja, un skatijas uz vaboli, kas bija pagriezies pret mums. Arahnida karotajs – ienaidnieka galvena vieniba – slejas labu tris metru augstuma, turklat uz saliektam kajam. Tas parvietojas uz cetram kajam, vel divas bija izvirzitas sanos un. Ta milzigie vertikalie zokli atveras, un tas izlaida pretigu pikstienu, metoties pret mums.
– Sausmiga uguns. Ko tu, piedauzies, te stav! Uguns!
Bapotam to nebija jasaka divreiz. Disciplina ir tas, ko Federacijas armija prot iedvest. Komandas sinhronas kustibas pacela sautenes, nedodot bugam nekadu iespeju. Es, skiet, turpinaju spiest spruda spruda poguni ka visi parejie, pat tad, kad magazina bija pilnigi tuksa.
– Parlade, ejam! Pasteidzieties, vai jus domajat, ka vins seit bija vienigais?!
Bapoto, radidams mums piemeru, pats parladeja savu ieroci. Lielais puisis saka izvilkt nodalijumu ara, turedams aiz kakla.
– Atri, musu puisiem vajadziga palidziba, ejiet augsa!
Musu parrauga sitieni palidzeja, tiklidz bijam uzkapusi virspuse, nebija laika domat. Visur guleja cilveku un vabolu kermeni. Zem kajam cinksteja caulas. Mes izskrejam uz nelielu laukumu, no kura veda vairakas ejas. Kaut kur netalu saudija MK1. Kreisaja un labaja puse no koridora, pa kuru bijam nakusi, bija pacelumi lidz pat lozmeteju pistoles. Izskatijas, ka to aprekini vel bija dzivi. Tomer prieksa bija divi transejas. Viri tur varetu doties ne vairak ka pa trijiem. Transeju dzilums seit, pie ieejas tehniskaja koridora, bija aptuveni tris metri. Sienas un grida bija veidotas no betona blokiem, lai tie noladetie kukaini neizraktu bedres musu aizmugure. Talak transejas bija mazakas, varbut pusotra metra dziluma. Tas mus neglabtu no kukainiem, bet mes varetu paslepties no triecienvilniem, ja arankeni saktu apsaudit musu pozicijas ar plazmu. Bapoto netereja laiku velti un jau bija aizsutijis dazus virus parbaudit lozmeteju nodalijumus virs tam. Parejie izkartojas pusloka ar izvilktiem ierociem.