Zvaig??u ku?u desants: pilsonis
Шрифт:
Atkartojis parbaudes proceduru, serzants ka burvis izvilka jauno slepkavibas ieroci.
– Un musu kolekcijas dargakmens. "Moritas karabine", ta nonaks pie tada cetes komandiera, kadu es iecelsim pec diviem menesiem. Karbine ir rets eksemplars, ta ir izgatavota no izturigakiem un karstumu izkliedejosiem materialiem, kas lauj sim "puisim" izsaut pat simts patronas nepilnu piecu sekunzu laika. Ja tas butu atkarigs no manis, es ar to apgadatu katru no jums. Bet sobrid sis lozmetejs ir vertigaks par visu jusu vienibu. Tapec to sanem tas, kurs mani vismazak kaitina.
Karabine bija vel smagaka, domaju, ka Luiss un vel paris puisu varetu ar to skriet pa kalniem, bet ne es. Ta bija mazliet ertaka, tai bija daudz specialu stiprinajumu, drosi vien papildu aprikojumam. Ta ir skaistule, tas ir skaidrs.
– Pulcejieties, karaviri. Un pedejais gabals, pec kartas, bet ne pec nozimes. Ta ir fragmentacijas granata MX-90, vieniga cita granata, ko jus atradisiet mobilaja kajnieku karaspeka. Tas ir pretkajnieku ierocis, kas eksplode dazu sekunzu laika. Tomer atskiriba no 20. gadsimta rokas granatam tai piemit parsteidzosi augstas spragstspejas ipasibas, nevis tikai sauj srapneli. Atcerieties, ka ar granatu nevar nogalinat kukaini. Jus, protams, varat meginat iebazt to kukainam mute, bet es jums apliecinu, ka ir vieglaki naves veidi. Tiem ir vienalga, vai tas ir srapnelis vai trieciens. Jus varetu kadu no tiem deaktivizet, bet diemzel vini neiekrit pa vienam. Devinnieki tiek izmantoti, lai uzspridzinatu ekas, sabruktu tunelos un ka pedejais lidzeklis. Kadi jautajumi?
– Serzants, kungs! Karavirs Djumonts. Par kadu pedejo iespeju mes runajam, sers?
Velas mazgatajs nolaida galvu un bridi koda lupu, pirms atbildeja. Vins skatijas tiesi karaviram acis, un vina seja iemirdzejas viegls smaids.
– Pedeja iespeja atri nomirt, ierindnieks Dumont. Kad jums beigsies municija un visi jusu biedri bus mirusi. Kad kukaini tevi dzis ka vilki trusus, tu velesies, lai tev pa rokai butu vecais labais MX-90. Jus to panemat, karavirs?
– Ja, kungs.
Pec si monologa iestajas neliels klusums. Es ceru, ka man nevajadzes sevi uzspridzinat ar granatu. Es negribetu mirt no sava ieroca.
– Labi, kareivji, pulceties apkart. Es pilnigi aizmirsu jums paradit, ka sis ir M-9 daudzfunkcionalais nazis. Tas nak kopa ar jusu personigo ieroci. Ari tas jums ir jauzrauga un jauztur tirs. Daudzi no jums, esmu parliecinats, uzreiz aizdomasies, kada jega no naza cina ar radibam, kuras nebaidas no granatam un kuram nepieciesamas lielkalibra – brunusaujosas lodes? Parsteidzosi, bet Federacijas militaro ekspertu apkopota statistika liecina, ka karaviru vidu vispopularakais prieksmets ir daudzfunkcionalais nazis. Tas var noderet dazadas situacijas. Mes ar tiem nodarbosimies, kad saksim macibas arpus nometnes. Es domaju, ka mes to nosauksim par sodienu. Kadi jautajumi? Tad labi. Tad sekojiet man, mars.
Sekojot serzantam Pracekam rindas, es aizdomajos. Beidzot kaut kas interesants. Vel tris menesi macibu un tad uz fronti, un tad mes lidosim, un tad mus sadalis. Tas varetu but jau gads. Mans sapnis tuvojas.
2. nodala
Macibas ievilkas un ievilkas. Katru dienu es uzzinaju kaut ko jaunu. Salidzinot ar nebeidzamajam fiziskas sagatavotibas un macibu stundam, ta bija ista paradize. Serzants Praceks izradijas labs cilveks, tacu ar loti pesimistisku pasaules redzejumu. Ka vins mums reiz paskaidroja, nav jegas kliegt un sodit tos, kas iet boja pirmajas desmit kaujas minutes. Galu gala visa taktika un zinasanas, kas mums tiek uzspiestas, ir rakstitas ar asinim. Mobilo kajnieku asinim. Kludas kludas nepiedod, tapec labak centisimies tagad, neka velak kersim savus biedrus pa gabalu.
Kops tas neaizmirstamas dienas, kad pirmo reizi satikam serzantu, ir pagajusi divi menesi. Mums ir stastits par visam zirneklveidigo sugam, ar kuram cilvece jebkad ir saskarusies. Par to paradumiem un vajibam. Lai gan, ja atmetam visu to barenibu, viss noved pie strategijas "Ugunsmuris", kad karaviri lielakas ugunsspejas del vienkarsi nelaiz radibas sev tuvuma. Turklat mums nav citas izveles. Ka paskaidroja Praceks, mes esam iesaukti, ta sakot, "mobilakaja" vieniba. Nekadu smago ierocu vai brunumasinu. Musu vienibas darbojas ka avangards parvietosanas laika un ka frontes aizbazni aizsardzibas laika. Attiecigi musu zaudejumi ir vislielakie. Serzants mazliet apsaldeja tableti ar to, ka pec diviem dienesta gadiem mes noteikti varesim doties demobilizacija, ja, protams, nodzivosim. Viss ar vina raksturigo smaidu. Attieksme pret mums ka pret toposajiem likiem mus motiveja vairak neka draudi un sitieni. Domaju, ka daudzi butu piekritusi saisinat musu gulesanas laiku, tacu seit dienas rezims tiek ieverots lidz sekundem, tapec sada iniciativa tika nogremdeta jau pasa aizmetni.
Mes uzzinajam daudz jauna par Federacijas karaspeka veidiem, kugiem, ar kuriem mums naksies stradat, un brunumasinam. Izradijas, ka Federacijas speki reti izmanto brunumasinas, kuras es vairakkart biju redzejis uz Zemes masu nekartibu apkarosana. Praceka skaidrojums bija tads, ka tajos ir parak daudz kludu un kaujas masinas nav pietiekami manevrejamas. Ar lielgabaliem un lielgabaliem, kas bija aktuali apvienosanas karos uz Zemes pret cilvekiem, arahnidi rikojas ka ar konserviem. Visadiem tankiem, pasgajejam vienibam un tamlidzigam vienibam vienkarsi nav laika reaget uz draudiem, kad kukainu ordas sak rapot no visam pusem. Turklat, lai atbrivotos no zirneklveidigajiem, ir jaiznicina vinu pazemes pilsetas, un tur nevar iebraukt ar cetrdesmit tonnu smagu transportlidzekli. Tapec Federacijas speki palavas uz smagajam aizsardzibas platformam virszeme un mobilajiem kajniekiem zirneklu pilsetas. Pret lielajiem zirnekliem karaspekam ir lieli lielgabali, bet pret lielam mazo kriteriju koncentracijam tiek izmantota artilerija ar savieniem un aizdedzinasanas ladiniem.
Mazajiem, ja, pareizi. Mus aizveda uz petniecibas centru, lai mes varetu apskatit so behemotu. Apzina, ka bija vajadzigs tikai viens trieciens, lai pargrieztu testa govi uz pusem, vel aizvien mutulo mana prata. Un tas, ko arahnids pec tam izdarija ar nabaga dzivnieka kermeni, lika gandriz pusei komandas iztuksot vederus.
Daudzi no ceto uzreiz aizdomajas, ka vini varetu aizsargaties tuvcina pret kukainiem. Patiesiba nebija nekada veida. Standarta zirneklveidigais sver gandriz cetrus simtus kilogramu, un vina kepas var caurdurt lidz pat desmit centimetru terauda, nemaz nerunajot par cilvekiem. Serzants Praceks paskaidroja, ka musu brunas, kas sastaveja no kiveres, vieglas brunas, celgalu un elkonu uzlikam, bija paredzetas, lai pasargatu mus no srapneliem un nelieliem nobrazumiem, nekas vairak. Pat medicinas virsnieks, ierindnieks Gibsons, drizak arstetu smadzenu satricinajumu un garigas slimibas lauka apstaklos, neka meginatu glabt to, kas palicis pari pec tiksanas aci pret arahnidu.
Visas sis zinas smagi iedraga vienibas morali. Ja nebutu serzanta Praceka un saspringta grafika, daudzi butu padevusies.
Sodien, divus menesus pec musu kaujas apmacibas, mes sakam lauka macibas. Trisdesmit dienas pirms nosutisanas uz fronti mes macisimies karot kalnos, alas un atklata apvidu. Nezinu, ka parejie, bet es, tapat ka Luiss, esmu satraukts. Es jau sen esmu velejies izbraukt no vienibas. Macibas notiks ar elektriskajiem ierociem, pret citiem vienibam. Ak, es aizmirsu, Luiss tagad ir kapralis. Praceks vinu iecela par cetes komandieri. Nezinu, kadus kriterijus vins izmantoja, bet pagaidam lielajam puisim klajas labi. Jau nedelu kapralis Perezs vada musu ceto macibas un Praceka prombutnes laika uznemas komandesanu. Sakuma es biju cerejis klut par cetes komandieri, bet tagad saprotu, ka tas ir amats, ar kuru saistas vairak problemu neka privilegiju.
– Aaaah, kuce.
Mani atkal ir parnemis elektribas trieciens. Musu otrais vieniba jau tris nedelas dzivo sajos stulbajos kalnos. Rit mums beidzot ir jaizkapj no sejienes. Tas bija sausmigi. Nav ediena, nav miega. Seit tika nogadatas divpadsmit vienibas, desmit no tam ar tadiem pasiem jauniesauktajiem ka mes, bet atlikusas divas veido veterani, kas tika atvesti rotacijas un atputas nolukos. Vini ir trenejusies uz mums kaujas salagosana, ka man uzticejas viens no tiem sudiem, sededams man blakus uz klints un saujot uz mani elektriskos ladinus. Tas bija pirms cetram dienam. Kops ta laika mes parvietojamies daudz piesardzigak, bet sodien mus atkal parsteidza. Man likas, ka esmu teicis, ka velos but cetes komandieris. Ha! Tagad vairs ne. Luiss vienmer ir pirmais. Jau pirmaja diena vini saprata, ka vins ir lideris. Musu vieniba saprot, ka uzbrukums ir sacies, kad Luisu parnem konvulsijas. Tas ir mazliet smiekligi, bet tas klust mazliet nekontrolejams. Visi ir satraukusies, visu laiku skatas apkart. Man pasam sakas neliela paranoja. Bija ta, it ka mus visu laiku verotu. Saviens vareja nakt no jebkuras klints. Mes centamies vispar neiet alas, mes tur patveramies tikai nakti, pusi no cetes liekot sardze. Visa si kalnu greda bija caurvita ar tuneliem, tapec ienaidnieks vareja izlekt no jebkuras vietas. Tresaja diena mes meginajam iziet cauri kalnam – mes pat nenojautam, no kurienes mus sauj. Mes gulejam tur gandriz 24 stundas. Tagad visi ir pieradusi pie elektriskas stravas triecieniem, protams, tas nav patikami, bet pec stundas varam turpinat celu. Zel, ka mes nevaram apvienoties ar citiem jaunpienacejiem. Serzants Praceks, pirms vins mus atlaida, deva mums skaidru un vienkarsu uzdevumu. Iznicinat visus ienaidniekus – kalnos nav draugu. Vismaz mums bija iespeja tikties ar parejiem jauniesauktajiem. Mes un vini biezi kludijamies, paklupam un kritam nogazes. Tagad ir daudz labak, tu pie visa pierodi. Bet es, esmu parliecinats, tapat ka parejie, domaju, ka mes cinisimies ar arahnidiem, ja mums nav nekadu izredzu pret karaviriem.