Laika cilpa

Auzi?? Edgars

Var teikt, ka dzira uz vinu atstaja pozitivu iespaidu – vins nosarka, kluva laipnaks un saka garus skaidrojumus par proletariata lomu musdienu pasaule, galu gala nonakot pie viena secinajuma: Amerikas imperialisms bija tikai dazu dienu jautajums. . Tikai tados brizos vina vareja sagaidit no vina vismaz kadu uzslavu. Neveikla, ar obligato viltibu, lai noniecinatu vinas nopelnus, bet tomer. Labak sadi neka… Vins peksni vareja atcereties, ka nedelas vidu vina sanema A (lai gan ne cietu, vins pamanija), bet tomer tas bija A, un kas ir ipasi svarigi – vesture, kuru vins uzskatija par vissvarigako prieksmetu Skola.

"Atceries, Liza," vins teica skali, gandriz kliedzot, "vesture maca, ka visur, kur vajiem un nezinosiem cilvekiem bija kaut kas tads, ko velejas iegut specigi un izglitoti cilveki, pirmie vienmer atteicas no ta pec savas gribas." Tapec jums ir jabut stipram. Un gudrs. Lai vini tev piekapjas pec savas gribas! Citadi…” vins ieleja glaze vel vienu porciju no pudeles un izdzera to viena raviena, nenokost. – … citadi tu vienmer busi zaudetajs. Es ta neteicu, nedomajiet. Tas ir Marks Tvens. Un es vinam pilniba piekritu!

Atskatoties uz nedaudz atvertajam virtuves durvim, vina uzleja no glazes pilienu uz meles. Tomer Liza nejuta gandriz neko, iznemot skipsnu vieglu rugtumu. Vina vilusies paskatijas uz tukso pudeli miskaste un nolema, ka vinas tevs vai nu to vilto, vai ari vinai vajag izdzert daudz si skidruma.

Tagad, sezot pie galda, kuru ieskauj nepazistami puisi, vina izlikas, ka ar lupam pieskaras glazei. Pazistamais rugtums iedzela mele, un smarza lika man ristities. Tomer acimredzot vinai kaut kas tomer iekluva mute un pec aptuveni divdesmit minutem, kuru laika puisi intensivi apjautajas Cervjakovai par ekstrakcijas detalam, vina kluva sagurusi. Ne daudz, tikai nedaudz, varbut pat tikai ieelpots, bet peksni es jutos brivaks. It ka bailu vazas butu atkritusas, un, kad vinai beidzot izdevas dzili ievilkt elpu, satraukums atkapas, un patikams, svetlaimigs miers parnema visu kermeni.

Ne, vina joprojam baidijas no siem divainajiem puisiem, kas apzinati bija gerbusies vienkarsas drebes, vinu runa bija divaina, pat skolas huligani ta nelamajas, un Cervjakovs viniem atbildeja drosmigi un ar neparprotamu parakuma pakapi.

Beidzot vina neiztureja un, pagriezusies pret klasesbiedru, cuksteja vinam:

– Kostja, man vajag…

Vins paskatijas uz vinu ar miegainam acim, it ka vins uzreiz nesaprastu, par ko runa. Tad viena roka pastiepa roku, lai apskautu vinas plecus, bet Liza to nokratija un teica tiesi vinam ausi:

– Man jaiet uz tualeti.

– Ahh! – Cervjakovs izspraga. "Sobrid… tie esam mes…" vins paskatijas apkart. Pie galda bija palikusi tris cilveki, puisis, kura Adama abolu vins nogrieza, nedaudz agrak bija ielidis zem plits – no turienes bija dzirdama vina skala kraksana. – Tagad… Ejam.

Vins panema vinas roku. Soreiz Liza nepretojas.

– Kur? – Bugors aizdomigi paskatijas, tacu bez sakotnejas agresijas. Vins jau bija diezgan piedzeries, tapat ka vini visi, iznemot Lizu.

– Uz skapi. Ceru, ka neiebilsti? – Cervjakovs teica meli slupstidams.

"Ak… tur…" Bugors nomurminaja pec vina, bet Cervjakovs jau bija pametis galdu un vilka Lizu uz durvim.

Vins atvilka aizbidni, pagrieza atslegu atslegas cauruma, un durvis atveras. Ara bija svaiga, auksta gaisa smarza. Neraugoties uz to, ka maja bija vesa, Liza mantkarigi to snaukaja caur nasim. Taluma dardeja perkons.

– Ertibas uz ielas… tas… nav ka tu tur…

– Kur – ka ir? – Liza automatiski jautaja, skatoties apkart. Mazliet talak esosas majas izskatijas pilnigi izmirusas un pamestas. Ielikti logi, kuros neredz ne gaismu, ne enu. Nekas.

– No kurienes mes nakam. No nakotnes.

Liza klausijas vina mulkibas, neiedzilinoties jega un atbildeja automatiski. Vinas domas bija talu. Vina ari loti gribeja iet uz tualeti.

– Kur tad mes esam tagad?

"Mes esam pagatne tada veida, ka neviens no mums vel nav dzimis, un musu vecaki, iespejams, ari nav dzimusi." Vai varbut… – vina acis uzplaiksnija traka gaisma, ko vina periodiski nokera skola, sastopoties ar vinu, -… vai varbut tas nekad nepiedzims! – vins peksni iesmejas ar raustosiem riesanas smiekliem, ka hiena Afrikas savanna Sienkevica programma, un Liza nodrebeja. – Ja es… ta gribu! Tiklidz es vinus velesos, vini nekad nepiedzims!

Vins jau ir piedzeries un runa mulkibas, Liza nodomaja. Un vina ari domaja, ka tagad kads noteikti iznaks, lai dzirdetu sos smieklus, redzetu, ka dazi cilveki ir ielauzusies kada cita maja un noteikti izsauks policiju. Bet neviens neiznaca. Nebija nevienas zimes, ka seit butu cilveki – iznemot vinus pasus.

Cervjakovs iznema cigareti un aizsmekeja. Tad vins pamaja ar roku pa kreisi no takas, kas ved uz vartiem.

"Redziet, netalu no zoga ir skunis tumsa." Jums vajadzetu doties tur. Uz prieksu, es pagaidisu seit, es negribu ieklut dublos.

Liza piesardzigi paskatijas uz tualetes skeletu, kas tik tikko izcelas no tumsas. Tomer nekas nebija jadara. Vina nokapa leja pa kapnem un gaja pa sauru, slidenu tacinu, kas vijas starp netirajiem zemes gabaliem. Paris reizes gandriz nokritot, vina aiz muguras dzirdeja piedzerusos smieklus. Drosi vien bija patiesam smiekligi skatities, ka virietis nakts vidu censas tikt uz tualeti, balansejot ka virves staigatajs cirka. Kad vina ieradas, vina ieksa kusaja no sasutuma un kauna. Pavelkot durvju rokturi, Liza uzreiz nevareja saskatit iekspusi – tur bija parak tumss. Kad vinas acis pielagojas pustumsai, vina ieraudzija lielu caurumu un lekmi vidu. Un nekas vairak. Nav tualetes papira, nav sedekla… Pieaugosa smaka lika vinai deformeties.

"Nac, nac," Cervjakovs smejas. "Tas ir biedejosi tikai pirmo reizi."

Vina iegaja un aizvera aiz sevis durvis, starp deliem labaja puse pamanija vairakas sabojajusas avizu lapas.

Valdija pika tumsa. Vina baidijas spert soli, lai neiekristu milziga bedre, salst un gandriz raudot no sevis zelosanas.

Tu esi idiots! – kliedza kada iekseja balss. "Jusu augstpratibas un augstpratibas del, zemiska ieraduma del izvirzit sevi augstak par visiem citiem, jus un es nomirsim seit." Mes iekritisim saja smirdigaja bedre, un neviens mus neatradis. Ne es, un jo ipasi ne jus. Stulbi! Stulbi! Stulbi! Tu esi augstpratigs audzinatajs, tev ir prieksstats par to, kas to zina, un tagad tu sedesi par so caurumu skolas sliktaka skolena uzraudziba, kurs tikai smejas par tevi, jo speja tevi apmanit. vina mazais pirksts! Vai tu domaji, ka parspesi vinu viltiba? Atzistiet, tas ir tiesi tas, ko jus domajat? Ka cerejat, ka pirmais ieraudzisiet pieauguso nometni un pec tam pastastisiet par to visiem? Galu gala tev uzreiz bija skaidrs, ka pec vina palaidnibas neviens Cervjakovu ne ar ko neapbalsis, vins tulit tiks nosutits uz policijas bernu istabu, bet pec tam uz noziedznieku internatskolu un jus vairs nekad neredzesit. ! Tas nozime, ka visus laurus vari piedevet sev! Ta tu domaji?!