P?d?j?s tr?s dienas
Шрифт:
Tikai Stass par to neko nezinaja.
Tanya, protams, sabojaja ari vinas dzivi. Pat ja vina pati prezentacija nepiedalijas, pec sada fiasko vina vairs nebus Maskavas biroja radosa direktore. Ja tu pats neaiziesi prom, vini tevi izraidis.
Nekas. Tas bija ta verts. Un galvaspilseta ir pilna ar reklamas agenturam, kuras priecasies, ja vina stradas. Turklat daudzi cilveki zinaPar ko vina ierameja zvaigznu zenu Stanislavu.
Vina karjera tagad noteikti ir zaudeta uz visiem laikiem.
Un vina tiks cauri.
4 nodala
Spanija. Alpujarros kalni
Autobusu vadisana nav dzejnieka sapnis. Bet ko darit, ja valsti ir krize, un sieva ir ka varna? Jo vecaks vins klust, jo biezak vins pieprasa dargakmenus, spidigus akmenus. Un vins ir vinamilestiba Es nevareju atteikt.
Alga tomer bija laba. Marsruts ir skaists, no kalnu ciemata Trevellez lidz Capileira un talak uz Granadu. Aizas, kalni, caururbjoss gaiss, celmalas snaudosie makoni. Cels ir bistams (pagajusaja gada cetri cilveki no vinu ciema savas automasinas ietriecas nave), tacu, lai ari vins brauca ar neveiklu autobusu, vins ne reizi nebija cietis avarija. Esmu jau izpetijis katru sava cela pagriezienu, bedri un mazako likumu. Pat – augstakais siks – apbraucot pretimbraucoso, vins precizi brauca pa celmalas malu, nemetot bezdibeni nevienu akmeni.
Kapileira, no kurienes vins bija, visi sapratigie cilveki izvelejas braukt ar vina autobusu. Varbut ne loti atri, bet vienmer uzticami un atbilstosi grafikam.
Vins zinaja, ka kaut kur lielajas pilsetas, talas valstis konduktori palidz vaditajam marsrutos. Kalnos viniem nav tadu parmeribu: pie ieejas ir bilesu kase, jums pasam japienem nauda, jaizsniedz siknauda un bilete. Vietejie jau zinaja: soferim loti patik, kad vinam iedod naudu, tapec speciali vaca monetas. Un ja, mums bija jatiek gala ar turistiem. Vini gruz lielus rekinus, vini nesaprot spanu valodu. Bet ir interesanti vinus skatities.
Pedejos gados daudzi cilveki ir sakusi ierasties sava pieticigaja Kapileira (560 iedzivotaju!). Hikers, bikers. Alpinisti naksnoja – no rita vini devas, lai iekarotu tris tukstosus lielo Mulansenu, kas atrodas piecpadsmit kilometru attaluma no ciemata ar automasinu un pec tam piecas stundas kajam. Jogi no visas pasaules apmekleja budistu centru, kas ari atradas netalu. Tapat ka visur citur, seit ir daudz celojosu pensionaru. Vini staiga, elpo kalnu gaisu un vakaros izgaist par morcilu ja alus.
Un vini ar vina autobusu celo pa kaiminu ciematiem. Ipasi biezi braucam uz Trevellezu – vieta nav ta unikalaka, standarta kalnu skatu kopums. Tacu viltigie vietejie iedzivotaji sevi pasludinaja par “dzamonas galvaspilsetu”. Centralaja laukuma ir ducis veikalu, un katra zem griestiem simtiem un simtiem kupinatu cukgalas skinki. To ieraugot turisti, sajusma cikst un fotografejas. Un visnepratigakie perk skinkus ka suveniru. Soferis vienmer pie sevis smejas. Es iedomajos, ka butu, ja celotaji visu atlikuso celojuma laiku nesatu ap cukas kaju. Un tad pieprasiet, lai vinus kopa ar vinu ielaiz lidmasina!
Bet, lai gan vins smejas par turistiem, vins pret viniem, apgadniekiem, izturejas laipni. Vini var but troksnaini, tacu vini nes naudu visam ciematam. Vini dod iemeslu pardomam. Ir ko pierakstit sava emuara – vins, tapat ka visi musdienu cilveki, rakstija: “Kapec krievi vienmer sudzas, ka uz kalnu celiem viniem slikti, bet pa celam vienmer dzer alu? Vai ari: «Amerikanu riciba nav nekadas logikas – vini valka T-kreklus, kas reklame biologisko partiku, bet visu laiku ed hamburgerus.
Un dazreiz mes saskaramies ar perfektiem originaliem. Piemeram, ka sodien.
Sava dzimtaja Kapileira vins autobusa iekapa viens. Vecaks virietis, pieklajigs, gars, pec izskata eiropeisks. Laba spanu valoda paprasiju bileti uz Trevellezu un iedevu divus eiro. (Soferis noskaitija trisdesmit astonus santimus.) Spanis? Ne, runa var but mazaka, bet ir akcents. anglis? Diez, loti tumss. serbu, bulgaru? Neizskatas pec ta. Parak rezervets kadam no Austrumeiropas.
Acimredzot ne vietejais, bet reibinosajiem skatiem aiz loga ir nulle uzmaniba, lai gan parasti cilveki skraida pa kajiti, meklejot izdevigu rakursu. Un skiet, ka sim pat nav kameras.
Vins sez viss savas domas, ar skabu skatienu. Divainais celotajs atdzivojas vienigo reizi. Kad Bubilona, nakamaja ciema pec Kapileiras, Sancezu gimene, mate un meita, iekapa autobusa. Abi, par laimi, ir jau pusdienlaiks, ir pretimnakosi, skali, gerbusies, ka vienmer, melnos, rudos matus vejs izplapajusi.
– Milok, tu sodien kaveji veselu minuti! – jaunakais bildigi sveicinaja soferi.
– Atrak, mans dargais, mes kavejamies.! – vecakais noraizejies sacija.
Lai gan vins daudzkart kaiminieni ieteicis: ja gribi tikt laicigi uz darbu (abas stradaja par oficiantiem Trevelle), dodies ar autobusu pusstundu atrak.
Damas samaksaja par brauksanas maksu, izstaigaja visu salonu un izgulejas uz piecvietiga aizmugureja sedekla (matei bija koka tupeles, bet soferis vinai nekadus komentarus nesniedza: vina joprojam bija nelabojama).
Un divainais turists pagriezas no savas tresas rindas un skatijas uz sievietem.
– Ola! – vecakais vinam koketi uzsmaidija.
Sancess jaunakais (vina uzskatija sevi joprojam par skaistu) augstpratigi snaca:
– Ko tu velies, vectetin?
"Atvainojiet, damas," virietis nozelojosi atbildeja.
Tomer vins turpinaja degt cauri matei un meitai ar verigu skatienu.
"Kas vinam par viniem rup?" – soferis uzdeva jautajumu.
Un peksni es dzirdeju celotaju loti skaidri sakam:
– Eureka! Vini vienmer izskatijas lidzigi! Kas tad – kas tagad. Tagad gan abas vecenes…
– Kura vel te ir veca sieviete? – mamma sarauca pieri.
Divainais svesinieks neatbildeja. Vins pagrieza muguru sievietem. Vina seja klejoja priecigs, nedaudz traks smaids.
Un soferis domaja: "Tomer mana marsruta paradas divaini cilveki…"