???rsielas
Шрифт:
Vina pasmaidija, atvera durvis un nogaja leja pa kapnem vina prieksa.
– Ridz, pasaki vismaz – Vanai ir padoma kads romantisks randins?
– Ja, es par to domaju.
– Ak, vai tad es nepareizi sagerbos? Labs restorans? Varbut man vajadzetu valkat kokteilkleitu?
– Ne, Elizaveta Andrejevna, tas nav svarigi …
Nebija vairs redzama steiga, bet es jutu spriedzi mugura – vai ari es vienkarsi pati biju saspringta. Bet zale Sasa piecelas pret mums.
– Kur? – Vins uzvedas tiesi tapat ka pirms traumas.
– Iziet arstnieciska pastaiga, varoni? – Mugurkauls kikinaja. "Tas ir labi, neuztraucieties, ta ir prieksnieka pavele."
– Tad es esmu ar tevi.
– Bet kapec? Jums ir likumigs slimibas atvalinajums, atputieties. Vai ari jus domajat, ka es nevaresu noskruvet sturi bez jusu palidzibas?
No miesassargu acim nebija skaidrs, vai vins dalas mana sajusma. Mugurkauls isti neraustijas, tacu bija kaut ka divaini redzet vinu mana gida loma. Un es uz sekundi paplasinaju plakstinus, refleksivi signalizejot par savam bazam.
"Ja, man ilgi javedina galva," Sasa pasmaidija ka parasti. "Sapeja tikai mans plecs, bet vini izturejas pret mani ka pret invalidu."
– Nomierinies, varoni, – Ridzs saspringa, bet atbildot ari pastiepa pieri, it ka reagejot uz draudzigu emociju. Tacu vini visi tris saprata, ka visparejais prieks nebija patiess. "Puisi tik loti smejas, ka jus skataties uz saimnieci milosam acim." Man vajadzetu but uzmanigiem!
Tagad es vairs nesaubijos, ka lieta ir netira. Mezoniba nebija ietverta pat nekitras majienos, par kuram Vana, ja vins butu seit, butu izsitis visus padotajam zobus, bet visneparastakaja runiguma. Mans miesassargs vinu tik tikko pazina, bet cetru gadu laika no Ridzas es neesmu dzirdejis cetrus vardus pec kartas man adresetus, bet seit vins tikai izlej savus vardus – vins loti velas par kaut ko parliecinat. Vins neparprotami ir ieinteresets pec iespejas atrak izklist, bet problemu gadijuma vins, iespejams, izvilks stobru. Un Sasa ir gerbies T-krekla un sporta bikses, vinam nav lidzi ieroca. Vins ir ierocis pats par sevi, bet vins ir bezspecigs pret pistoli… Tas mani nobiedeja:
– Sas, tiesam nav iemesla tevi vilkt. Tas ir Ivana uzticigais cilveks! – un atkal uz bridi atvera plakstinus – tiklidz mes iekapsim masina, vinam jasteidzas pie apsarga. Ja vini neatvers vartus, mes nevaresim doties prom, bet vinam bus paligi – brunoti un neievainoti. Es dariju visu iespejamo, lai telotu vieglpratigu jautribu: "Mugurkauls, vai man jaiet uz tualeti?" Pirms satiksu savu viru, es piepuderesu degunu.
"Nedari," vins ar diviem pirkstiem pieskaras manam elkonim, un es uztveru so zestu ka realu draudu. – Jums ir lielisks deguns, Elizaveta Andrejevna.
– Kapec tu esi tik neromantisks? – Es apspiedu no sevis mulkibas, tacu esmu parliecinata, ka ar savu balumu nodevu savu stavokli. "Vins pat nelava man sataisit matus!"
– Vienkarsi… vins tevi loti gaida, Elizaveta Andrejevna. Laba restorana.
Velreiz uzmetu Sasu skatienu un paklausiju gidam, kurs iegriezas kreisaja koridora. No turienes bija izeja uz pazemes garazu un pagalmu. Veselus piecus solus es ticeju, ka Sasa tagad ieliks no aizmugures un vinu apdullinas, tacu tas nenotika – acimredzot, musu domas sapluda vai miesassargs pat precizi uztvera, ka Hrebs jut pret pistoli kabata. Vai vinam vajadzetu atkal sevi izturet par mani?
Un koridora Ridza vairs nespeja attureties – vins mani satvera un gandriz vilka sev lidzi, bet turpinaja izrunat savu absurdu, kam tagad, lai ka es gribeju, nebija iespejams noticet:
– Iesim tagad, Elizaveta Andrejevna, kapec tu esi tik sajusma? Ivans Aleksejevics bus loti priecigs…
Vins mani izveda pagalma un iegruda masina. Kamer gaju apkart, meginaju atvert durvis un izlekt ara, bet peksni specigas rokas mani satvera un piespieda pie gridas, iestumjot starp sedekliem. Es kliedzu, meginaju izrapties ara, bet man iesita ar duri pa seju, un uzreiz smags kermenis uzspiedas uz leju ta, ka mus nevareja redzet pa logu. Masina kads slepas – lidzdalibnieks. Un apsargiem nebija aizdomas, ka kaut kas nav kartiba, jo Ridza iegaja teritorija it ka viens.
Sasas kliedziens bija dzirdams uz saniem – vins kliedza par vartiem sargiem, kas nozime, ka vins uztvera manu zinojumu. Tacu Ridzs paatrinajas un pilna atruma metas uz izeju. Vel pec dazam sekundem ar sausmam sapratu, ka varti nav aizverti – varbut vins par to jau ieprieks pajautaja, un tagad kabine esosajiem cilvekiem vienkarsi nebija laika reaget. Uz gludekla atskaneja masinas slipesanas skana, bet aizversanas rezgis vairs nevareja noturet automasinu. Strauji nogriezamies uz cela, bet nesamazinajam atrumu.
Pec tam man atlava pacelt galvu. Virietis nokapa no manis un apsedas uz sedekla, netrauceja man nedaudz izstiepties, bet pakera manu mobilo telefonu no dzinsu aizmugurejas kabatas un izmeta pa logu. Vins nebija pazistams un bija manami satracinats:
"Kapec tik daudz troksna, Spin?" Vajadzeja to darit klusi!
Soferis neatbildeja un skita, ka tikai palielina atrumu.
Es atkal sniedzos pec durvju roktura, bet tas bija aizslegts. Virietis pasmejas par maniem centieniem. Bet vins paskatijas uz vina seju un teica, uzliekot pistoli ar troksna slapetaju uz gurna:
– Smuki. Sedi mierigi, kakenit, tev nav jautajumu. Un ta nebus, ja Morozovs jus patiesam novertes, ka vini mums dziedaja.
Tas ir skaidrs. Tas nozime, ka jums ir nepieciesams kilnieks, bet nekas nevar tikt caur Ivanu. Vins kadam pieteica jaunu vai vecu karu, bet neparedzeja sadu paversienu. Un vini, iespejams, izdarija vienigo deribu, kas vareja nostradat – Vana butu mierigak reagejusi pat uz vina delu nolaupisanu. Es nezinu, vai vins mani izpirks, bet vins acimredzot sajauks lietas, kad vini vinam to pateiks. Lai gan mes noteikti nerunajam par naudu – nepareizie cilveki, seit ir kaut kas cits… Ietekme? Kapitals tika izzagets, un kas zina, vai kads to velas zaget?..
Es piespiedu vaigu pret stiklu, vaimanadama no sapem un bailem. Vini Vanju labi nepazist – vinam nav trukumu. Un es neesmu vina vajiba, vini nevares vinu tadu dabut. Tas nav saistits ar vina milestibu pret mani, tas ir atskirigs. Vins pat var mani nodot viniem saplest gabalos vai uz laiku padoties, atzities zaudejis, bet jebkura no siem variantiem vins mani pec tam simtkartigi atgriezis maniem likumparkapejiem. Bet Vana piemineja zurku… Mugurkauls laikam juta, ka var but vala, tapec vinam vairs nebija ko zaudet.