???rsielas
Шрифт:
No aizmugures tuvojas masina, to pamaniju no bremzu cikstesanas griezoties.
– Pievienot vel! – virietis saka kliegt. – Drosiba atbildeja! Jatiek lidz vartiem uz sosejas, musejie jau ir – aptures dzisanu. Kuce, tev lika kluset!
No majas veda viens cels – viniem visbistamakais posms, kuram vini steidzas atri tikt garam. Pec manam aplesem lidz apvedcelam nebija palicis vairak par kilometru, un Khrebets izradijas izcils braucejs – vins pilna atruma apsteidza retas automasinas musu josla un stureja parliecinosi. Un tad es pagriezos uz kapsetu – grants del nacas nedaudz piebremzet, bet tas bija pamests sturis, lai tiktu uz sosejas.
"Ne drosibas," atbildeja Spine, skatoties spoguli. Vins skita mierigaks no abiem. "Vini nebutu paspejusi laika." Sis ir musu kundzes bruninieks. Vins ir ievainots un bez ieroca. Tatad vins vienkarsi pavada mus uz pareizo vietu, ko vins vel daris?
– Zals? – slepkava aiz vina skieleja, censoties atpazit soferi vajajosaja automasina.
"Zals, bet kamikadze," Ridza atbildeja pec sekundes, bet saka arvien satraukti skatienus mest atpakal, it ka vins pats butu gaidijis no Sasas kadu burvju triku.
Vins neatpalika, bet attalums vairs nesaruka, un uz sosejas jau butu, kas vinu aiztur… Mani nolaupitaji to saprata, tapec virietis smineja drosak. Es sausmas klabeju ar zobiem, bet centos neizdvest nekadas skanas. Man pietika ar vienu sitienu, bet sis midisies zem kajam, ja vina psihozei pievienosu savu.
"Jums bus jaatbild ari par troksni," vins nez kapec turpinaja snakt uz savu lidzdalibnieku. – Paldies, Kosa ir kaut kur sifrets, vins mums butu psiho…
Vins nepabeidza, jo Spine kliedza. Mes tagad skatijamies uz vejstiklu – pretimbraucosa virziena mums preti steidzas cita svesa masina. Bailes nerimas, bet es histeriski pasmineju. Izskatas, ka kads uzskricelejis – nenem psihovardu par velti.
Puisim aiz mums pat nebija laika pacelt ieroci – automasina ietriecas mums, sekundi pirms sadursmes nogriezoties pa kreisi un pilna atruma nojaucot buferi. Gandriz uzreiz man no aizmugures uztriecas cita masina. Dubultais auns sagrieza mus gandriz par simt astondesmit gradiem.Ridzs ieskreja sture un ievaidejas. Man blakus sedosais saka saut pa stiklu, tas saplisa ar apdullinosu triecienu, bet Sasa nolaidas. Kosa izsita prieksejo logu un, kamer Khrebets neatkapas no sitiena, iegruda nazi vinam tiesi aci. Un vins tudal notupas, izvairoties no saviena. Kauslis krita panika, bet atcerejas mani un satvera mani aiz matiem, kliedzot:
– Ejiet prom! Citadi…
Vinam acimredzami nebija plana sadam gadijumam, tapec vins apstajas. Izputejs sapigi iespiedas mana vaiga. Mes netikam lidz lielcelam. Vins var mani nosaut, bet tas neglabs vina dzivibu. Un masinas iedarbinasana nav garanteta, pat ja vins brinumaina karta parvietojas pie stures. Bet virietis saravas un dzili ievilka elpu. Pec tam vina balss pirmo reizi visa sacikste skaneja mereni:
– Kosa, nomierinies, es teicu! – atrs skatiens uz saniem. – Tapat ka tu, pacel rokas, lai es tas redzu! Panemiet vel divus solus atpakal un palieciet tur. Kosa, atsledz durvis! Atrak. Vai ari es vinai izputisu smadzenes.
Kosa pastiepa roku par liki un nospieda vajadzigo pogu. Bet kaut ka es ipasi nesteidzos. Tad vins paskatijas uz mums ar gandriz draudzigu skatienu:
– Ta iztur, ko tu gaidi? Man vienalga. Bet tad es tevi izturesu nedelu, pat Ivans Aleksejevics saks nozelot to, kas no tevis palicis.
Slepkavam triceja roka. Es ari pratoju, ko vins varetu darit tada bridi. Izkap no masinas, izmantojot mani ka aizsegu? Bet pec Kosija vardiem pat es nebiju parliecinats, ka sads vaks darbosies. Un, iespejams, vins pienema vienigo pareizo lemumu – vins norava pistoli no mana templa un vispirms meginaja nosaut Kosu. Tacu vairak aiz bailem, nevis no apzinatas domas man izdevas vinu iegrust roka, tapec lode lidoja uz prieksu. Tacu ar so sekundi pietika, lai Sasa atvertu durvis, satvertu vinu aiz elkona un pagrieztu roku. Kosa izvilka nazi un pasniedza vinam – tiesi manas sejas prieksa. Bet Sasa pakratija galvu, nepienemot so iespeju:
– Ne! Mums jasauc policija!
"Nu ja, mes tulit piezvanisim," atbildeja Kosa. "Mes jums pastastisim, ka godigiem pilsoniem tika nozagta meitene, un mes vinu celi izglabam." Vai esat pilnigi atpalicis?
Negaidot reakciju, vins pats apstaigaja automasinu. Virietis secas, bet nevareja izbegt no tveriena, Sasa savilka zoklus lidz staigajosajiem mezgliniem. Es pamodos un izlidoju ara, neveloties skatities, ka upurim pargriez kaklu.
Kosa iznaca pie manis pedejais, Sasa skatijas uz zemi nevis uz mani. Bet tie uzsita vinam pa plecu un apliecinaja:
– Tagad jus esat lidzdalibnieks, tas ir, pilniba jusu. Apsveicam ar paaugstinasanu amata, Aleksandr.
Sasa splava zeme un pirmo reizi noladeja mana prieksa:
– Tava mate…
– Nu, tagad tu runa ka savejais. – Kosa paskatijas uz masinu, kas steidzas tikai divsimt metru pa asfalteto celu. Savieniem tur nevajadzeja but dzirdamam, tacu policija drizuma tiktu izsaukta jebkura gadijuma, ja kadam ienaktu prata griezties kapsetas virziena.
"Mums jatiek prom no sejienes," Kosa izteica visparejo domu.
– Uz maju! – Sasa pamaja savas masinas virziena.
– Neesmu parliecinats. Tur ir apsargi, no tiem nav jegas, un tos ir letak iegadaties neka savejos. Klausieties un atcerieties. Neejiet atpakal uz maju, gaidiet zvanu. – Vins izvilka no kabatas mobilo telefonu un pasniedza miesassargam. – Ivans Aleksejevics piezvanis, tiklidz bus informets, un pateiks, kurp doties. Es nevaru tur iet, prieksnieka pavele. Ja vini jus arestes, nesniedziet liecibas un gaidiet, vini jus izvilks. Pastastiet savam prieksniekam, ka tas ir jasakarto un ka man bija taisniba. Elizaveta Andrejevna sedes ar mani, neuztraucieties.
– Bet…
– Viss ir dzivs.
Vins ar diviem kermeniem aizcirta visas sasistas automasinas durvis un aizvilka mani pie sava. Es nepretojos, lai gan vina riciba daudz neatskiras no ieprieksejas nolaupisanas. Un masina apgriezas ar tadu pasu cikstesanu ka nesen. Bet atvieglojums naca ar tadu vilni, ka es tiku atsviests. Tas izdevas. Soreiz izdevas.
Kosa mani atveda uz dzivokli pilsetas nomale – ne tik talu no musu majas. Vienistabas Hruscova maja, kura vins dzivoja pedejas dienas. Tapetes karajas lupatas, sienas ir kartons – metru attaluma no mums var dzirdet, ka kaimini skali lamajas. Tikai taja, apsezoties uz veca saplesta matraca uz gridas, es pirmo reizi ierunajos: