Slimn?ca ?usku kalna
Шрифт:
«Tam nav iespejams sagatavoties,» Lenss teica tada pasa cuksta.
Ejot apkart gultai, vins apsedas blakus sievai, apskava vinu ar vienu roku, noliekot meitu sev klepi. Greisa bakstija vinam plecu.
– Piedod, tas nav tas, ko es gribeju…
– Es zinu. «Vins pieskaras vinas templim ar lupam. – To neteici tu, bet gan bail par Loriju. Tam nav iespejams sagatavoties un nav iespejams ar to samierinaties. Tu aiziesi. Talak no sejienes.
– Rakt? Vini bus laimigi. Mamma raksta, ka vinai pietrukst musu racena.
– Ne. Kaut kur, kur tevi neatradis. Uz kadu Trollu purvu vai Zaka asti.
Greisa klusi iesmejas vinam pleca.
– Vai tie tiesam pastav?
– Man nav ne jausmas, ne par to ir runa. Kaut kur vini nezinas, ka Glorija ir lorda kanclera mazmeita. Kur neviens radijums nevar tevi sasniegt. Jums bus jagaida, lidz vini atradis tos, kas vinu sutija.
– Un tu?
– ES esmu virietis. Es neskriesu.
Greisa ieskatijas vina seja un nogrima, acimredzot sapratusi, ka strideties ir bezjedzigi.
Vins velreiz noskupstija sievu. Izejot no istabas, vins grasijas spert soli uz bernistabas pusi, tacu uzreiz saprata: istaba ir izmazgata, bet skita, ka to uz visiem laikiem caurstravojusi dzelzs asinu smaka, tapec gultina tika parcelta uz vienu no viesu gulamistabam. Lenss nolaida meitu uz gultas un apsedas uz gridas, atspiedies ar pakausi pret gultinas aizmuguri.
Patiesiba tas ir jadara. Paslepiet savu gimeni un palieciet tuvu saviem vecakiem. Slepkava pirmo reizi netrapija savam merkim un var trapit velreiz, soreiz pret mati. Lenss vinai nebija ipasi tuvs, bet tomer mamma bija mamma.
Bet mes nevaram laut meitenem iet vienas. Apsargi piesaistis uzmanibu, kas nozime, ka ir nepieciesams miesassargs. Vina sauksies par masu vai tanti un vienmer bus blakus, neradot aizdomas.
Galvenais ir notureties vairakas dienas, lidz Lorija klust stipraka un kamer vinas teva cilveki atrod miesassargu – slepeni, nepieversot uzmanibu. Tomer maz ticams, ka meginajums tiks atkartots tuvakajas dienas, tapec viniem ir laiks.
Gulamistabas durvis atveras, Lenss paskatijas uz augsu un ieraudzija savus vecakus stavam uz slieksna.
– Ka vinai ir? – mamma cuksteja.
«Viss ir kartiba,» vins tovakar atkartoja jau neskaitamo reizi, kaut ari pats sev neticeja.
Teva seja kluva gaisa, un vins atkal sarauca pieri.
– Ejam parunat.
– Vai nevari sagaidit lidz ritam? Es nevelos atstat Loriju vienu, ja vina pamostos.
«Es sedesu,» sacija mana mate. Pasteidzusies ar svarkiem, vina iegaja gulamistaba un nolika kreslu blakus gultinai.
– Piezime jums no Koha. – Aizverot durvis, tevs vinam pasniedza papira lapu. – Jus joprojam izspiedat so likumu. Tiklidz es noversos…» Vins igni pamaja ar roku.
Likums? Drosi vien vajadzetu priecaties… Tagad Lensam skita, ka uzklausisanas Padome ir cita dzive. Tas paries, rit vins naks pie prata.
– Tev jaiet prom. «Tevs ieskatijas vinam seja. – Jus tris. Es butu sutijis Bellu tev lidzi, bet vina kategoriski atteicas. «Vina balsi bija kaut kas lidzigs apbrinai. «Jus iedzilinajaties taja, skietami elastigs, bet, kad kaut kas ienak prata, jus parak reagejat uz mani.»
«Ja, meitenem jadodas prom,» Lenss piekrita.
– Vai tu jau izdomaji, kur doties?
– Meitenes?
«Es neskriesu,» vins atkartoja.
«Jus domajat, ka jus esat vienigais, kam rup jusu gimene, un es esmu nejutigs vecs kipars?» Man ir vienigais dels.
– Es domaju, ka tev un tavai matei var but vajadziga mana palidziba.
– Jusu sievai un meitai var but nepieciesama jusu palidziba! – tevs cukstus iesaucas. – Un tu man atraisisi rokas!
Vins mainija temu:
– Jus sakat, ka vins gules nedelu?
Lenss pasmaidija. Nedelu noturet nemierigo Lori gulta nav nevienam no dieviem pa spekam.
– Ne, mazak, jums vienkarsi bus jaatjaunina burvestibas un japarliecinas, ka Glorija neparpule kaju.
– Vari nesat uz rokam, ja kas notiek.
Lenss pavera muti, bet tevs vinu pamaja.
– LABI. Rits ir gudraks par vakaru. Rit izlemsim.
*** 5 ***
Pec divam dienam Glorija bija gandriz atveselojusies. Uz vinas kakla bija baltas divas tievas retas – gandriz neredzamas, un ar laiku, kad Lorija parvertisies par skaistu meiteni, tas nemaz nebus redzamas. Meita vel neskreja, gaja uzmanigi, piesardzigi kapdama uz kajam, un acis zibeja bailes. Tad Lorija sastinga un saraujas, un es atri panemu vinu rokas, lai nomierinatu. Vina gandriz neko neatcerejas no sis briesmigas dienas, tikai fragmentus, kas sajaukti ar murgiem. Lorija domaja, ka briesmonis izrapas no gultas, jo vina bija kapriza un negribeja gulet. Bija bezjedzigi jautat mazajai meitenei par to, kas isti notika. Mums bija japarvieto gultina uz musu gulamistabu: Glorija nepartraukti pamodas nakts vidu un nemierinami raudaja.
Bet citadi Glorija joprojam bija ta pati zinatkara un uzticama maza meitene. Aizmirsta vina smejas, reizem saka nemitigi plapat, spelejas ar lellem un rikoja tejas ballites, uz kuram parasti tika aicinats lordkanclers.
Vins sedeja uz bernu kresla, taisni un stingri, un dzera teju, ieverojot visus sim gadijumam piemerotos noteikumus. Un vins izturejas pret Gloriju ka pret mazu damu. Tomer vina galu gala bija dama. Maza grafiene. Vina citigi uztureja sarunu un uzvedas ka ista saimniece. Vinas seja bija tik nopietna un smiekliga vienlaikus. Pats Lensas tevs ar grutibam speja savaldit smaidu, un vina acis, skatoties uz mazmeitu, bija tik daudz maiguma! Kurs gan to butu domajis, ka tas caklais puisis, gerbies formas kamzoli, ka vins paradijas mana prieksa musu pirmaja tiksanas reize, patiesiba izradisies tik gadigs vectevs.
Tikmer Lenss saka gatavoties musu aiziesanai. Pirms laika vins man nedeva sikaku informaciju, un es nejautaju. Kamer jus neko drosi nezinat, varat iedomaties, ka vel ir atlikusas daudzas, daudzas dienas kopa.
Lensam ir taisniba: maza pilsetina, kur neviens nezina, kas mes esam, mes ar Loriju busim drosiba. Lenss paliks, lai mekletu slepkavu. Vins paliks, jo ir virietis. Vins to pateica tik stingri, ka es sapratu: strideties nav jegas. Tacu doma par skirsanos vien lika manai sirdij savilkties.