?tr? matem?tika verb?l?s skait??anas nosl?pumi

Iedomajieties, ka varat reizinat lielus skaitlus sava galva atrak, neka tos ierakstitu kalkulatora. Iedomajieties, ka varat atri parbaudit – atkal sava galva – ieguto rezultatu. Ka jusu kolegi reagetu, ja jus sava galva atrastu kvadratveida un pat kubsaknes? Vai tas jums neraditu loti gudra cilveka reputaciju? Vai jusu draugi un kolegi nesaks pret jums iztureties savadak, ar lielaku cienu? Ka ar skolotajiem, pasniedzejiem, klientiem, jusu menedzeri?

Cilveki matematikas spejas pielidzina intelektam. Ja reizinasanas, dalisanas, kvadratsaknes un kvadratsaknes darbibas sava galva spesi veikt atrak, neka draugi spes izvilkt no kabatas kalkulatoru, tiksi uzskatits par cilveku ar visaugstako inteligenci.

Es vienam bernam iemaciju dazas pieejas, ko jus apgusit saja gramata, pirms vins macijas pirmaja klase, un tapec skolas gados daudzi vinu uzskatija par brinumbernu.

Gimene, skola un darba vieta pret cilvekiem, kuri ir apguvusi so tehniku, sak iztureties atskirigi. Un, ta ka pret viniem izturas ka pret cilvekiem ar lielu inteligenci, vini pasi sak rikoties gudrak.

Kapec macit pamata aritmetiku un skaitlu teoriju?

Kadu dienu mani uzaicinaja uz radio sovu. Pec sarunas ar mani vaditajs vaicaja studija klatesosajam vienas no Australijas vadosajam universitatem matematikas nodalas parstavim, ko vins doma par mani un manam metodem. Vins sacija, ka macit studentiem aprekinu noteikumus ir lieka laika teresana. Kapec kadam butu jaspej sava galva skaitit kvadrata, reizinat, nemt kvadratsaknes un dalit skaitlus, ja pastav kalkulatori? Pec tam uz studiju zvanija daudzi vecaki un teica, ka si skolotaja attieksme izskaidro, kapec vinu berniem skola gajis tik gruti ar matematiku.

Man bija ari iespeja parrunat ar skolotajiem skaitlu pamatoperaciju nozimi. Daudzi apgalvo, ka berniem nav jazina, ka 5 plus 2 ir 7 vai ka 2 reiz 3 ir 6.

Kad skoleni klase izsaka sadus viedoklus, es ludzu vinus iznemt no portfeliem kalkulatorus. Tad es lieku viniem nospiest atbilstosas pogas, kamer es dikteju uzdevumu:

Daziem studentiem kalkulators ka atbildi sniedz 20. Citiem atbilde ir 14.

Kura no sim divam atbildem ir pareiza? Ka kalkulators var sniegt divas dazadas atbildes, ja nospiezat vienas un tas pasas pogas?

Tas ir tapec, ka pastav noteikta seciba, kada javeic aritmetiskas darbibas. Vispirms jareizina vai jadala, un tikai tad jasaskaita un jaatnem. Dazi kalkulatori nem vera so funkciju, citi ne.

Kalkulators nevar domat tava vieta. Jums jaapzinas, kada seciba veicat aprekinus. Ja jus nezinat matematiku, kalkulators jums neko daudz nepalidzes.

Talak ir mineti dazi iemesli, kas liek man teikt, ka matematika ir ne tikai nepieciesama, bet ari loti svariga jebkurai personai neatkarigi no ta, vai vins macas vai ne.

• Cilveki matematiskas spejas uzskata par augsta intelekta pazimi. Ja tev padodas matematika, cilveki medz uzskatit, ka esi gudrs. Pret skoleniem, kuriem matematika padodas, parasti ar pastiprinatu cienu izturas gan skolotaji, gan kursabiedri. Skolotaji vinus nereti pieskaita pie potenciali spejigakiem skoleniem, un viniem pasiem nereti padodas labak – ne tikai matematika, bet ari citos macibu prieksmetos.

• Macisanas stradat ar skaitliem, jo ipasi ar prata aprekiniem, palidz labak izprast matematikas likumus.

• Garigie aprekini palielina koncentresanas speju, stiprina atminu un attista speju vienlaikus turet galva vairakas idejas. Cilveks, kurs parvalda sadu aprekinu metodes, iemacas stradat vienlaicigi ar vairakiem garigiem konstruktiem.

• Mentalie aprekini iemacis «sajust» skaitlus un atri novertet rezultata pareizibu.

• Personai, kas saprot matematiku, ir labakas spejas domat saniski. Saja gramata piedavatas pieejas palidzes attistit speju domat alternativos virzienos; Rezultata jus iemacisities meklet nestandarta pieejas problemu risinasanai un aprekinu veiksanai.

• Matematikas zinasanas sniegs parliecibu par savam spejam, kas paaugstinas pasvertejumu. Seit ieteiktas metodes palielinas jusu parliecibu par savam garigajam spejam, intelektu un matematikas problemu risinasanas prasmem.

• Parbaudes metodes lauj personai, kas veic aprekinu, nekavejoties atpazit kludu. Ja pielaujat kludu, parbaude laus jums to uzreiz identificet un labot. Ja lemums ir pareizs, parbaude to apstiprinas un sniegs jums papildu gandarijumu, apzinoties savu darbibu pareizibu. Speja atpazit kludas, veicot aprekinus, sniedz papildu motivaciju aprekinu veicejam.

• Matematikai ikdiena ir liela nozime. Neatkarigi no ta, vai skataties sporta programmu vai perkat partikas preces veikala, prata aprekini vienmer ir noderigi. Mums visiem laiku pa laikam ir javeic atri prata aprekini.

Matematiska domasana

Vai ta ir taisniba, ka ne visi cilveki ir dzimusi ar matematisko pratu, ka daziem ir sakotnejas prieksrocibas salidzinajuma ar citiem labakas matematikas apguves zina? Un otradi, vai ta ir taisniba, ka dazi cilveki ir mazak apdavinati matematisko problemu risinasana?

Atskiriba starp tiem cilvekiem, kuri daudz sasniedz matematika, un tiem, kuri sasniedz maz, ir nevis smadzenes, ar kuram vini piedzimst, bet gan tas, ka vini tas izmanto. Tie, kas sasniedz vairak, izmanto efektivakas pieejas neka citi.

Si gramata iemacis efektivakas pieejas. Seit aplukotie panemieni ir daudz vienkarsaki neka ieprieks macitie, tapec aprekinu problemas atrisinasiet daudz atrak un ar mazakam kludam.

Iedomajieties divus skolenus un skolotaju, kurs viniem tikko radijis problemu. Students A saka: «Tas ir gruts uzdevums. Skolotaja mums nemacija, ka risinat sada veida problemas. Ka es varu to atrisinat? Izradas, ka skolotajs mums izvirza nepamatoti sarezgitus uzdevumus.