?tr? matem?tika verb?l?s skait??anas nosl?pumi

Auzi?? Edgars

Mes atnemam 98 un 98 no 100 un iegustam 2 un 2. Atnemam 2 no 98 un iegustam 96. Bet mes nesakam «devindesmit sesi», bet «devini tukstosi sesi simti». 9600 iegust, reizinot 96 ar paligskaitli 100. Tagad skaitlus reizinam aplos. 2 reizes 2 ir vienads ar 4, tapec galiga atbilde ir 9604.

Atrisiniet sadus piemerus sava galva:

a) 96 x 96 = ___; b) 97 x 97 = ___; c) 99 x 99 = ___; d) 95 x 95 = ___; e) 97 x 98 = ___

Jums vajadzetu sanemt sadas atbildes:

a) 9216; b) 9409; c) 9801; d) 9025; e) 9506

Iespejams, jau tagad varesit atri atrast atbildes uz sadiem piemeriem. Noteikti esat pilniba apguvis so metodi attieciba uz skaitliem, kas mazaki par 10, apskauzama atruma risinot atbilstosos piemerus. Piemeram, ja velaties aprekinat, cik daudz ir 9 x 9, jus uzreiz

«redzesit» vienu zem katriem deviniem. 9 minus 1 dod 8 – un jus uzreiz sanemat 80 (reizinajums no 8 ar 10). 1 pret 1 dod 1. Tatad jusu atbilde ir 81.

Skaitlu reizinasana no 10 lidz 20

Apskatisim, ka darbojas metode skaitlu reizinasanai no 10 lidz 20. Nemsim 13 x 14 ka piemeru, izmantojot 10 ka atsauces skaitli.

Gan 13, gan 14 ir lielaki (virs) atsauces skaitla 10, tapec mes zimejam aplus virs faktoriem. Cik tie ir vairak neka atsauces numurs? Attiecigi 3 un 4. Tapec mes rakstam 3 un 4 aplos virs 13 un 14. 13 ir vienads ar 10 plus 3, tapec skaitla 3 prieksa ievietojam plus zimi; 14 ir vienads ar 10 plus 4, tapec skaitla 4 prieksa ievietojam plus zimi.

Tapat ka ieprieks, salieciet to skersam. Gan 13 plus 4, gan 14 plus 3 ir vienadi ar 17. Aiz vienadibas zimes rakstam 17. Mes reizinam 17 ar atsauces skaitli 10 un iegustam 170 – tas ir musu starprezultats, mes to rakstam pec vienadibas zimes.

Ka pedejo soli mes reizinam skaitlus aplos. 3 reizes 4 ir vienads ar 12. Pievienojiet 12 lidz 170 un iegustiet atbildi: 182. Sadi izskatas pilniba atrisinats piemers:

Ja skaitlis, kuru mes reizinam, ir lielaks (lielaks) par atsauces skaitli, mes novietojam apli virs skaitla. Ja skaitlis ir mazaks (zem) no atsauces, zem skaitla novelkam apli.

Ja skaitli aplos ir lielaki par koeficientiem, mes saskaitam skersam, ja tie ir mazaki, tad atnemam skersam.

Tagad meginiet pats atrisinat sadus piemerus:

a) 12 x 15 = ___; b) 13 x 15 = ___; c) 12 x 12 = ___; d) 13 x 13 = ___; e) 12 x 14 = ___; f) 12 x 16 = ___; g) 14 x 14 = ___; h) 15 x 15 = ___; i) 12 x 18 = ___; j) 16 x 14 = ___

Atbildes:

a) 180; b) 195; c) 144; d) 169; e) 168; f) 192; g) 196; h) 225; i) 216; j) 224

Ja kaut kur pielavat kludu, velreiz izlasiet sadalu un uzziniet, ko izdarijat nepareizi, pec tam meginiet velreiz atrisinat piemerus.

Ka jus reizinatu 12 un 21? Apskatisim so piemeru.

Ka atsauces skaitli nemam 10. Abi faktori ir lielaki par 10, tapec virs tiem zimejam aplus. 12 ir lielaks par 10 reizi 2 un 21 reizi 11, tapec mes ievadam 2 un 11 atbilstosajos aplos. 21 plus 2 ir vienads ar 23, kas, reizinot ar 10, ir 230. 2 reiz 11 ir 22, kas, pieskaitot 230, ir 252.

Pilniba atrisinatais piemers izskatas sadi:

Skaitlu, kas ir lielaki par 100, reizinasana

Vai so metodi var izmantot, lai reizinatu skaitlus, kas lielaki par 100? Protams.

Lai reizinatu 106 ar 104, izmantojiet 100 ka atsauces numuru.

Faktori ir lielaki par atsauces skaitli 100, tapec mes apzimejam aplus virs 106 un 104. Cik tie ir lielaki par 100? Par 6 un 4. Ierakstiet 6 un 4 aplos. Pirms tiem ir jabut plus zimei (tapat ka pirms pozitivajiem skaitliem), jo 106 ir 100 plus 6 un 104–100 plus 4.

Salieciet to skersam. 106 plus 4 ir vienads ar 110. Aiz vienadibas zimes ierakstisim 110.

Sareizinasim 110 ar atsauces skaitli 100. Ka jebkuru skaitli reizinat ar 100? Pievienojiet divas nulles labaja puse. Mes iegustam starprezultatu: 11000.

Tagad sareizinasim skaitlus aplos: 6 x 4 = 24. Pievienojiet rezultatu 11000 un iegustiet 11024.

Pilniba atrisinatais piemers izskatas sadi:

Meginiet pats atrisinat dazus piemerus:

a) 102 x 114 = ___; b) 103 x 112 = ___; c) 112 x 112 = ___; d) 102 x 125 = ___

Atbildes:

a) 11628; b) 11536; c) 12544; d) 12750

Nedaudz praktizejot, jus varesiet atrisinat visus sadus piemerus bez pildspalvas un papira. Tas bus loti iespaidigi citu cilveku acis.

Piemeru risinasana galva

Izmantojot ieprieks mineto pieeju, loti svarigi ir tas, kas paradas jusu prata acis vai tas, ko jus sakat sev. Tas var palidzet atrisinat problemas vieglak un atrak.

Sareizinasim 16 ar 16 un tad redzesim, ko mes varetu sev pateikt.

Salieciet to skersam. 16 plus 6 (no otra koeficienta 16) ir vienads ar 22. Pec tam reiziniet ar 10 un iegustiet 220. 6 reizinats ar 6 ir 36. Vispirms pievienojiet 30 un pec tam 6. 220 plus 30 ir vienads ar 250, plus vel 6 – mes iegustam 256..

Mes varetu sev teikt: «Sespadsmit plus sesi, divdesmit divi, divi simti divdesmit. Trisdesmit sesi, divi simti piecdesmit sesi.» Kad esat apguvis prasmes, pusi no tam varat izlaist. Jums nebus jakomente burtiski katrs jusu spertais solis. Pietiks pateikt: «Divdesmit divi, divi simti piecdesmit sesi.»