Velns sl?pjas uzpurn?
Шрифт:
«Es nezinu, kapec, bet esmu gandriz parliecinats, ka sis noslepums jus satrieks.»
Pusminuti Belcebuls pat apjuka. Vins neko nevareja iebilst – pazinojums bija tik izskiross.
– Es esmu velns. Mani nevar sagraut. Kops pasaules radisanas tas ir bijis ta un ta tas bus.
– Dievs ir ar tevi! No ka? Es jau redzu, ka visi tavi argumenti sabruk zem pieradijumu spiediena – labakaja gadijuma. Starp jums un mani jus neesat tas, kurs tiek saukts par pasaules karali.
«Skiet, ka ir radusies lieta, kas prasa jusu klatbutni mana maja.» Nu, noslegsim darijumu ar vienkarsu rokasspiedienu.
Un vini paspieda roku.
Sara kadu minuti sedeja klusedama un skatijas tumsa. Tad vina noputas, pieversa skatienu Belcebulam un nosvieda to it ka sanus:
– Divaina lieta.
– Kas? – Belcebuls viegli smaidot jautaja.
«Tas ir ta, it ka es tevi pazitu visu muzu.»
– Ludzu, nedoma par to. Es vispirms esmu velns un tikai tad cilveks.
«Pirms es tevi satiku, mana dzive bija pilnigi bezceriga!» Tiesi par to es domaju.
– Redzot tevi vienu uz solina, sapratu, ka esi nonacis gruta situacija…
– Ja, man tajas minutes bija rugtums. Zini, es tev ticu, tapat ka tie, kas vinam sekoja, ticeja Mozum.
«Vai Mozus, lauzot plaksnes, neteica saviem levitiem:
– Vai vins to teica? – Sara teica, samulsusi par Belcebula joku.
«Tresais un piektais neradis harmoniju, ja jus nonemsit oktavu no perfekta akorda,» vins teica, smejoties.
– ES nesaprotu.
– Ko tu ar to doma, pretstati reizem var harmoniski apvienoties. Situacija ir tiesi tada pati ar viriesiem un sievietem.
– Nu ko? – Sara bija parsteigta.
«Lai notiktu labs bizness, jums nav obligati nepieciesams paris.» Tas ir ka tenoru trio operdziedasana.
– Tas visas ir miklas!
– Un eklektika.
– Bet kads ar to sakars trio un operdziedasanai?
– Trijotne ir tu, es un velns, un mes abi milam operu.
– Esiet loti laipns un sakiet to, ko meginat pateikt.
Seit Belcebula klejojosais skatiens ar patiesu draudzigumu apmetas uz Saru.
«Man vienmer jums kaut kas japaskaidro.» Es tikai gribu teikt, ka tu esi sieviete, kas spej un prot but laimiga bez viriesa.
– Ja jus zinatu, cik reizes es pacelu balsi pret viniem! Es tos nevaru ciest! Tu to nesapratisi, tu ari esi virietis. Kops Klints mani pameta, es vairs neticu, ka viriesiem ir sirdis.
Belcebuls smejas un sacija:
– Vispirms es tev uzdavinasu jaunu kleitu.
– Man tas patik.
– Bet tu, Sara, no ta jau esi izaugusi.
Vinu saruna riteja apmeram sadi jautri un dabiski. Sada noskanojuma vini pameta restoranu un devas pa naksnigo ielu Belcebula majas virziena. Cela uz turieni Saru visvairak nodarbinaja domas, ka rikoties cienigi, lai Belcebuls nekada gadijuma nenojautu, ka vina labpratigi pienem velna milestibu, jo atrastie argumenti skita nepietiekami un ipasi neparliecinosi. Patiesam, doties uz vientula svesinieka majam ir loti neapdomigi. Kas tas ir – izsitumi? Vina loti velejas, lai vinam butu cildens prieksstats par vinu. Laujiet vinam redzet vina izcilu sievieti, par kuru pat velnam butu tikai vajs nojausmas. Belcebuls uz vinu atstaja tik labveligu iespaidu, ka vina intereses iemesls, kas palika neskaidrs, vinu maz uztrauca.
2 dala
Belcebulam bija benini Atlantijas avenija veca eka, tresaja stava. Piecas plasas istabas bija iekartotas ar greznam antikam mebelem. Visskaistaka bija dzivojama istaba, kur augstie griesti un lielie logi nodrosinaja gaisa un gaismas parpilnibu. Interjera dominejosie gaisie toni tika harmoniski apvienoti ar kiegelu sienu un koka sijam. Neskatoties uz nolietotajam ozolkoka gridam un nobruzatajiem logu ramjiem, dzivoklis parsteidza ar savu izsmalcinatibu un komfortu. Viss vina maja liecinaja, ka saimniekam ir dzila skaistuma uztvere. Katra mebele it ka par to runaja, un visi kopa apliecinaja ne tikai speju izcelt celo, bet ari speju pec iespejas vairak atrast pasizpausmes lidzeklus. Kada garsas bezdibenis! Un tas viss, laujiet man atzimet, no radibas, kuras speki bija versti uz navi un iznicinasanu.
«Pagaidam apskatiet visu seit, un es pargerbsos un uzvarisu teju.» Man ir zalais ar jasminu no Harney and Sons. Vislabakais. Sarkanais «Golden Monkey» no Tivan un zale no Debesu Siasons ar mandarina garozu. Kurs no tiem ir paredzets jums?
– Ar jasminu.
– Laba izvele.
Atstadams Saru vienu, Belcebuls aizgaja. Sara apskatija visas istabas un atgriezas viesistaba. No vietas, kur vina staveja, vina nevilus paskatijas uz sevi sauraja Venecijas spoguli. Smaga grebta rami ar zeltijuma pedam tas staveja ar nelielu slipumu pret sienu un uz virsmas bija dulkaini traipi. Izkroplotais atspulgs sievieti piepildija ar bezcerigu melanholiju, tacu, lai ari ka vinas sirdi mocija sapigs jautajums, kas vinu vajaja: «Ko es te daru?» vina bija pozitiva un nespeja rikoties. Vinu parnema divaina sajuta, taja sajaucas skumjas un bailes. Ne tikai tapec, ka vina sevi nesaprata, bet ari tapec, ka sliecas jebkuru negaiditu notikumu uztvert ka draudus savai labklajibai. Vai tiesam tas notika? Kas vina ir galu gala? Parasta sieviete, turklat ne jauna. Gaja gadi, visi plani sabruka viens pec otra, naudas nepietika, vina vairs neticeja sev, vecaki nomira – cik gruti bija dzivot bez viniem, un seit, visam parejam, bija vientuliba un vilsanas. nomacosi ar savu bezceribu. Vina jau bija tuvu nervu izsikumam. Un tam bija janotiek, lai bralis atgrieztos majas ar savu otro sievu: vinu izskats sagadaja prieku, vina gribeja but viniem vajadziga, bet gandriz vienmer sastapas ar pretestibu, vardu sakot, viss bija sakrauts pret vinu un pamazam vina apstajas. ticot, ka citadi vinai viss butu. Un, kad beidzot paradijas gaismas atspidums, vina, jau nogurusi censties sados apstaklos sasniegt savu merki, peksni sajuta neatskaitamu impulsu doties prom, begt no sejienes. Bet kur skriet? No ka? Belcebuls vinu iekaroja. Vina ir drosiba ar vinu. Vinai tas iemiesoja visas pasaules dizenumu un skaistumu. Vins bija tik daudzpusigs, ka skita, ka vins vienlaikus apvienoja vairakas personibas, no kuram katra bija unikala. Ja, vins ir tikai fenomens! Un cik lielu laipnibu vins izradija pret vinu, piepildija vinas sapni, piedalijas vinas likteni, nekada cita veida, lai veicinatu laimi, gribeja atriebties, lai atjaunotu vinas tiesibas, atveda vinu uz savu maju un tagad gatavojas. teja. Ja, kas vins par velnu! Sis domas bagata dzivokla omuligaja kresla vinai izmaksaja tadu spriedzi, ka vina nespeja nostavet kajas. Vina apsedas kresla, kas bija apvilkts ar purpursarkanu samtu, ne tikai tadel, lai butu prieks taja. Tad vina parcelas uz divanu un, jau sededama erta poza, paskatijas uz augsu un ieraudzija griestos, ko ierameja zeltita karnize, dazus vardus, kas rakstiti gotiska fonta. Brunos vardus rotaja virpuli. Vina izlasija pirmos divus Qui vera vardus un pec tam dzirdeja no virtuves:
– Aizdedziet sveces Sara un apsedieties pie galda.
Pagaja dazas minutes un ipasnieks ienaca aptumsotaja istaba. Vins bija pargerbies erta atputas apgerba, gerbies balta mezginu kreklina, korallu krasas kasmira jaka, pelekas bikses ar planam zilam svitram, kas izgatavotas no vislabakas vilnas, un purpursarkanas samta cibas. Belcebuls nolika uz galda sudraba paplati ar citrona likiera pudeli un sokolades braunijus un smaididams nolika Sarai prieksa antiku porcelana kruzi un apakstasiti. Vins staveja netalu, un vina ar prieku ieelpoja vina smarzu biezo un bagatigo aromatu. Ta bija bagatibas, karaliskas greznibas un taja pasa laika izsmalcinata krasnuma smarza. Vinas sirds saznaudzas no kaut kadas neskaidras, nemierigas, bet patikamas sajutas. Si neskaidra sajuta vinu vajaja. Sarai nepatika, ka vina bija atkariga no Belcebula; vinas pasciena bija parak attistita. Minute vai divas pagaja klusuma. Izvairijusies skatities uz Belcebulu, Sara pacela acis pret griestiem un tikko dzirdami teica:
– Tur kaut kas ir rakstits. Skiet, ka tas ir latinu valoda.
– francu valoda.
– Ja. Un kas?
– Mans moto: «Kas velnu redzes, tas vinu miles.»
Sie vardi, kas tik loti iekrita ausi, atnema sievietei savaldibu, vina pieversa dveselisku skatienu Belcebulam un, skatoties uz vina kopto, skaisto seju, vina lilijas pirkstiem, kas bija aprakti kembrikas vilnos, vina jutas. ka vina bija gatava pasaizliedzibai. Cik daudz maiguma un pretenciozitates ir saja, dzivibas un cilveka cienas pilnaja un taja pasa laika speka sajutas caurstravotaja moto! Sie vardi tik loti runaja par manu sirdi. Vai tiesam tikai velns cilveku verte pec tam, kadas spejas vinam piemit? Nav parsteidzosi, ka Belcebuls izvelejas vinu. Ja, vina klus par vina sievieti, atnesis vinam savas dabas cienigas davanas. Vinas milestiba bus himna velna godibai! Vins iedves vina dzivibu. Vina dieviskos spekus, kas piemit nemirstigajiem. Kopa vini sasniegs skaistuma virsotnes. Sada ieklusana skaistuma butiba nozime pilnigu ta satura izpratni, tas nav iespejams bez eksalteta mentora un lidera. Un kurs gan ir izpratis skaistuma dveseli labak neka velns? Kuram gan labak par to runat, neparliecinot vinus par savu spriedumu pamatotibu? Tas atkal ir vins! Nav iespejams iedomaties pasauli bez vina! Sara atcerejas savu pirmo viru Juliju, ar kuru vina nodzivoja piecus gadus un visus sos gadus nebeidza brinities par vina verdzisko gatavibu vinai paklausit. Slinks un sieviskigs, vins medza lasit gulta un eda picu pie televizora. Vinam patika trilleri un komedijas, bet vina aizrausanas bija vesterni. Vinam nebija nekadu talantu, iznemot vienu, diezgan neparastu, kas prasija uzcitibu: vins prata izsut uz audekla, tapec majas sienas bija izkartas ar vina vienmulajiem zida izsuvumiem. Vins bija sava veida brinums, loti labsirdigs, visus uzskatija par saviem draugiem, parsteidzosi kluss, bikls – lenpratigs ka trusis un tikpat miksts, vardu sakot, divana virs: Sara pacieta vinu tik ilgi, kamer speja nirgaties. vina vajibas. Kad Sara atgriezas no darba, vina parasti kliedza no durvim: «Vai tu esi majas, mila?» un dzirdeju no divana: «Ja, mammu.» Protams, ar Belcebulu viss bus savadak. Vinai bus vinam japaklaujas. Nu, lai vins ir dirigents, lai gan nekad muza nav gajis nevienu muzikas stundu, un ta klus par vina simfoniju, galu gala vins ir tumsas pavelnieks. Ta sprieda savu fantaziju parnemta sieviete, kura mileja tikai tadu muziku, kadu izpilda filmas un kas vinu parsteidz ne tikai ar savu melodisku bagatibu. Un Belcebulu, ka nevareju nepamanit, iedvesmoja klasiska muzika, ipasi Bethovena, Mocarta un Caikovska lielie darbi. No musdienu komponistiem Belcebuls augstak par visu ierindoja Leonardu Bernsteinu, vins pat finanseja Tanglewood muzikas centru, kur izcilais komponists macija lidz savai navei 1990. gada. Muzikls «Vestsaidas stasts» ir dimants starp muzikliem, ta ir perfekta augstaka limena muzika. Belcebuls pat uzrakstija isu eseju: «Bernsteinam atzinibas vards.» Si isa eseja beidzas ar vardiem: «Amerikas kultura ir ne tikai universala un grandioza, ta ir, es teiksu vairak, parsteidz ar savu daudzveidibu, un tas vel nav viss. Sis kulturas okeans iemieso lielas tautas augsto garu, kuriem taisnigums un briviba nav tuksi vardi. Tik speciga, dinamiska, dzivi apliecinosa kultura varetu rasties tikai valsti, kur labklajiba un materialas bagatibas uzkrasana un vispareja tieksme pec muzikas ir nedalami. Un aiz ta visa slepjas daudz.»
3 dala
Varu tikai pateikt, nezinot visus apstaklus, ka Belcebuls parasti izgaja no majam vakara un atgriezas no rita, tapec pamodas velu. Nu, cik velu? Pusdienlaika. Pirms si laika vins neizgaja no gulamistabas. Sliktakais bija tas, ka Sara gandriz vienmer eda brokastis viena.
Pedejas divas dienas vins bija prom, bet Ziemassvetku vakara vina gaidija vina atgriesanos un bija tai gatava. Belcebuba milaka krasa bija peleka: veloties iepriecinat vina gaumi, Sara nopirka vakarkleitu ar fliteriem no Donnas Karanas veikala Lord and Taylor Fifth Avenue. Vina nokrasoja lupas ar roza lupu krasu, uz sejas uzklaja tonalo kremu un korektoru, kam virsu uzlika sauso puderi. Lai izceltu acu krasu, uz plakstiniem ar pirkstiem uzklaju violetas acu enas. Vina sapineja matus, savija tos un saseja kucina, nostiprinot ar matu spradzem. Parvertibas noriteja veiksmigi un Sara, apbrinodama sevi, nepameta spogulu un nostajas ta prieksa dazadas pozas. Sikam izskatam pieskanojas Estee Lauder greznas Private Collection smarzas. Telaini izsakoties, Sara peldejas so smarzu dieviskaja aromata, ar baudu ieelpojot augu notis, kuras vina uzmineja vai velejas uzminet hiacintes, liepziedu, mignonetes, sausserza un ozola sunu notis. Pirmo reizi pec daudziem gadiem vina bija apmierinata ar savu izskatu, un tas vinai sagrieza galvu. Lieki piebilst. Gaidot Belcebulu, vina nevareja atrast sev vietu; klida pa istabam, skatidamies pulksteni, ik pa bridim piegaja pie vakarinam klata galda, ilgi skatijas uz ofortu ar skatu uz Villa Foscari La Mira, tad, atspiedusi plecu pret stiklu, paskatijas ara. no loga uz ielu. Bija kluss un bezvejs. Vina skatijas uz sniegparslam un domaja, ka viss, ko vina par tam var teikt, bija tas, ka tas paradijas debesis, lai nokristu zeme. Tikmer apalos svecturos, kas izgatavoti no gluda stikla, dega sveces, skaneja Dz. Garlenda, F.Sinatras, B.Krosbija, Nata K.Cola maigas, dveseliskas balsis un burvigas muzikas skanas no tadam dziesmam ka Single Beels, Silent Nakts, Pirmais Noels, Baltie Ziemassvetki piepildija istabu ar harmoniju un gaiso prieku par lielajiem svetkiem.