B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Ipasa dokumentacija
Ipasa dokumentacija ir ipass praktiska psihologa dokumentacijas veids, kas nodrosina vina profesionalas darbibas materialos un procesualos aspektus. Ipasa dokumentacija ietver: psihologiskos zinojumus; korekcijas kartes; diagnostisko izmeklejumu protokoli, korigejosas nodarbibas, sarunas, intervijas u.c.; garigas attistibas kartes (vesture); psihologiskas ipasibas; izraksti no psihologiskajiem zinojumiem un attistibas kartem.
No ieprieks minetas dokumentacijas ir slegti tris veidi, proti: secinajumi, korekcijas kartes un protokoli. Parejie tris veidi ir brivi (atverti) piekluvei personam, kuras interesejas par informaciju. Turklat vinu galvenais merkis ir iepazities ar konkreta berna (noteiktas vecuma grupas) individualajam psihologiskajam ipasibam.
Izraksts tiek uzskatits par areju dokumentacijas formu un tiek izsniegts gan pec individu (vecaku, pedagogu, skolotaju) pieprasijuma, gan pec valsts iestazu (bernudarzu, skolu, kliniku, centru, specializeto iestazu) oficiala pieprasijuma.
Izraksta galvenais teksts ir psihologiska zinojuma dalas pielagota versija, kas atspogulo berna attistibas galvenos secinajumus, atskirigas iezimes un problemas, ka ari visparigus un ipasus ieteikumus. Jaatzime, ka oficiala pieprasijuma gadijuma sim dokumentam jabut diviem parakstiem: personai, kas veica diagnostikas eksamenu, un izglitibas iestades administrativajai personai (bernudarza vaditajam, centra direktoram utt.). Ipasa pieprasijuma gadijuma izraksta janorada psihologiskas parbaudes merkis un lidzekli, ka rezultata jaapstiprina vai jaatspeko pieprasijuma fakts. Attieciba uz izrakstiem no attistibas diagrammam dokumenta izpildes prasibas paliek nemainigas, ar vienigo atskiribu, ka tas tiek veiktas tikai pec oficialiem pieprasijumiem un tiek sniegtas personam, kas ir kompetentas bernu (attistibas) psihologijas joma un ir juridiski atbildigas par siem dokumentiem (skolu, specializeto iestazu, rajonu un rajonu psihologisko biroju psihologi, saistitas kvalifikacijas specialisti).
Psihologiskas ipasibas atspogulo atskirigu garigas attistibas aspektu un lauj sastadit berna vai visas vecuma grupas psihologisko portretu. Tas ir bez formas un neprasa administrativo personu apstiprinajumu. Mes runajam par berna attistibas individualajam ipasibam, t.i. vina kognitivas un personemocionalas sferas iezimes, psihofiziologiskas nianses, komunikativas preferences, visparejo vai ipaso speju klatbutne utt. daudz vairak.
Psihologiskais zinojums ir psihologa galvena darba dokumentacija.
Paslaik ar augstu zinatnisko un teoretisko poziciju un profesionalo tehnologiju mainigumu praktiskajiem psihologiem ir psihologisko secinajumu diferenciacija gan forma, gan satura. Tas ir saistits, pirmkart, ar psihologu ideju atskiribu par garigo attistibu, garigo procesu dinamikas mehanismiem un lidzekliem, un, otrkart, ar psihodiagnostikas tehnologiju atskiribu, kas ir psihologu kompetence. Sie apstakli veicina psihologa pamatdokumentacijas satura izstradi.
Ir vairaki psihologiska secinajuma varianti.
Variants I. Strukturesana atbilstosi dalejiem garigas attistibas parametriem. Sados psihologiskos secinajumos visbiezak ir atseviski motora koordinacijas, identifikacijas rakstisanas prasmju, macisanas speju, motivacijas vajadzibu un intelektuala brieduma raditaji. Sada veida psihologisko zinojumu var izmantot dalejas psihologiskas parbaudes, piemeram, "Skolas gataviba".
II variants: strukturesana pec sarezgitiem parametriem, ieskaitot berna psihofiziskas attistibas raditajus, ka ari vina audzinasanas un izglitibas novertejumu. Ir informativu datu kopums par reproduceto poetisko tekstu skaitu, augsanas parametriem, krusu tilpumu, pieklajigam uzvedibas prasmem utt. Sada veida strukturesanas trukums ir vienotas analitiskas telpas (psihologiskas) trukums. Dazos gadijumos to izmanto, lai novertetu bernu vecuma attistibu.
Abas psihologiska zinojuma versijas neatspogulo pilnigu prieksstatu par berna garigo attistibu noteikta vecuma posma.
Psihologiskais secinajums jastrukture saskana ar psihologa konceptualajam idejam par garigas attistibas procesu saistiba ar pirmsskolas vecumu, kur katram vecuma posmam ir savas ipatnibas (audzeji), kvantitativa un kvalitativa attistibas dinamika.
Tapec pirmsskolas psihologiska dienesta konteksta psihologiskais zinojums ka ieraksts par berna attistibas iezimem noteikta vecuma posma butu jadiference atbilstosi vecuma principam:
A veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 3-4 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (pirmsskolas vecums).
B veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 4-5 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (videjais pirmsskolas vecums).
C veidlapa psihologiskais zinojums ieraksta diagnostiskas izmeklesanas datus berniem vecuma no 6 lidz 7 gadiem (vecakais pirmsskolas vecums).
Pamatojoties uz polikonceptualo principu, psihologiskajam zinojumam jaatspogulo berna kognitivas, personiski emocionalas un komunikativas attistibas raditaji, ka ari vina psihofiziologiskas un citas iezimes. Papildus dazadu raditaju vertibu noteiksanai psihologiskais secinajums ietver analizi par atbilstibu vecuma limeniem un garigas attistibas posmiem, ka ari nepieciesamibu pec korigejosam un preventivam darbibam vai attistibas programmam. Tadejadi psihologiska zinojuma struktura jaieklauj sadi bloki:
Ar vecumu saistitas attistibas visparigas ipasibas, pamatojoties uz psihofizisko, psihofiziologisko raksturu, adaptivo un motorisko kompleksu iezimem.
Kognitiva attistiba, kas balstita uz kognitivo procesu un runas funkcijas ipasibam.
Personiga un emocionala attistiba, kas balstita uz pasapzinas, motivacijas un vajadzibu, emocionalas un vertibu sferas ipasibam.
Komunikativa attistiba, kas balstita uz komunikacijas lidzeklu un poziciju ipasibam, konfliktiem.
Bernu kompetence, kas balstita uz bernu darbibas produktivo un procesualo veidu aktualizacijas un satura ipasibam.
Gataviba skolai, pamatojoties uz izglitibas aktivitasu un macisanas speju prieksnoteikumu veidosanas ipasibam.
Talak ir bloki, lai noskaidrotu visparejo secinajumu un profesionalas iejauksanas nepieciesamibu:
Attistibas iezimes.
Attistibas problemas.
Attistibas prognoze.
Ieteikumus.
Korekcijas karte ir detalizets psihologisko ietekmju "attels", definejot korigejosu strategiju un taktiku, t.i., programmu. Korekcijas karte atspogulo:
– sakotnejie dati (berna pilns vards, vecums vai berna kods);
– sakotnejas problemas (berna psihiskas attistibas novirzu ipatnibas un traucejumi), kas diferencetas pec psihologiska sledziena (tipologiska diagnoze);
– korektivo darbibu veids un forma (individualas un grupu psihoterapijas vai psihokorekcijas formas);
– korigejosu darbibu lidzekli (telaini, rotaligi, muzikali u.c.);
– korigejoso darbibu grafiks ar diferencesanu posmos (klasu skaits cikla);
– rekomendacijas skolotajiem un vecakiem par berna dzives rezima organizesanu korekcijas pasakumu laika;