B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Vai mans berns ir sieviete?
Es skatos uz savu delu un nobijos. Vai vins izaugs par sievieti vai sievietes virieti? Sodien vinam patik viena meitene, rit cita, menesa laika vins jau uztraucas par to, vai jauns klasesbiedrs vinam patiks vai ne, pec paris dienam vinam vairs nav vajadzigs sis klasesbiedrs, un ir jauns adoracijas objekts. Ko man ka vecakam darit? Ka pareizi audzinat delu, lai vins nebutu tik vejains un nepastavigs. Galu gala vinam ir tikai 14 gadu, vinam joprojam prieksa ir visa dzive, un sieviesu maina nakotne, piemeram, cimdi, nav risinajums! Vina seksuala velme tikai veidojas, un tapec so periodu raksturo aizrausanas nestabilitate ar milestibas objektu, milestibas un idealu maina. Tas nepavisam nav lidojums un vieglpratiba. Pusaudzis var iemileties viena klasesbiedra, tad cita, tad ar vairakiem uzreiz, tad ar meiteni no vina pagalma, tad ar savu skolotaju, tad ar mates draugu. Tas ir pilnigi dabiski pusaudza vecumam. Ta ir sava veida macisanas, "spelesana", izmeginajumu un kludu meklesana tam hobiju, erotisko velmju un seksualas orientacijas pazimem, iezimem un niansem, kas nakotne raksturos seksualo velmi. Jo plasaka ir pusaudza izvele seksualitates veidosanas perioda, jo vieglak vinam bus pielagoties nakotne.
Pusaudza pirma milestiba
Mans 12 gadus vecais dels iemileja savu klasesbiedru. Vina nepievers vinam uzmanibu, izjoko vinu. Vins cies. Sakuma vins centas vinu iepriecinat, piezvanija vinai, rakstija piezimes, no rita veroja vinu zem majas, lai kopa dotos uz skolu, un ieraudzija vinu pec skolas. Mes redzejam, ka musu berns cies, un aizliedzam vinai piezvanit vai doties uz savu maju. Tagad vins atkapas sevi. Vins zaudeja apetiti un vina akademiskais sniegums samazinajas. Klase vinam ir galva makonos. Ko mums vajadzetu darit? AtbildeVecaku kluda ir ta, ka vini aizliedza viniem sazinaties ar meiteni. Sada nepareiza taktika vismaz izraisa normalas psihoseksualas attistibas aizkavesanos un dazreiz noved pie tragiskam sekam lidz pat depresijai un pasnavibas meginajumiem. Tas ir loti svarigs psihoseksualas attistibas posms. Seit pusaudzis iemacas iepazities ar meitenem, piesaistit tas meitenes uzmanibu, ar kuru vins ir iemilejies, un sazinaties ne tikai ar vienaudziem un pieaugusajiem, bet ari ar vina milestibas objektu. Tapec vecakiem tas noteikti janem vera un nekada gadijuma nedrikst iejaukties. Atminas par pirmo milestibu daudziem cilvekiem paliek visu atlikuso muzu ka spilgtaka un cildenaka sajuta, kura joprojam nav vietas patiesai seksualitatei. Tas ir tiri romantiskas attiecibas. Jebkura pieauguso iejauksanas izkroplos normalu berna attistibu: papildus psihoseksualas attistibas aizkavesanas var but specifiskas reakcijas, kas raksturigas pusaudza vecumam, piemeram, protesta reakcijas, begsana no majam un citi. Vecakiem nav par ko uztraukties. Neskatoties uz augsto jutu intensitati, platoniska milestiba var pariet loti atri. Saja vecuma visi normalie pusaudzi ir loti miligi. Vecaki vienkarsi dazreiz aizmirst, kadi vini bija taja vecuma un cik nevelama bija pieauguso iejauksanas, un ka vini pasi uz to reageja. Ja platoniska milestiba neistenojas, tad pusaudza milestiba var palikt ne tikai neatlidzinama, bet ari nepamanita.
Ka izveidot uzticibas pilnas attiecibas ar savu bernu un atbalstit vinu?
Atbilde: Lai atbalstitu bernu, ir nepieciesams: Balstities uz berna stiprajam pusem. Izvairieties uzsvert vina kludas. Paradiet, ka esat apmierinats ar bernu. Spet un gribet izradit milestibu un cienu pret bernu. Spet palidzet bernam sadalit lielus uzdevumus mazakos, ar kuriem vins var tikt gala. Pavadiet vairak laika kopa ar savu bernu. Ienesiet humoru attiecibas ar bernu. Apzinieties visus berna meginajumus tikt gala ar so uzdevumu. Spet mijiedarboties ar bernu. Ja iespejams, laujiet bernam atrisinat problemas. Izvairieties no disciplinaram atlidzibam un sodiem. Pienemiet berna individualitati. Izradiet ticibu bernam, empatiju pret vinu. Demonstrejiet optimismu. Jaatceras, ka dazi pieauguso vardi un frazes atbalsta bernu, bet citi iznicina vina ticibu sev. Tadi vardi un frazes ka "Zinot tevi, es esmu parliecinats, ka tev veiksies labi". Jus to darat loti labi. Jums ir dazas domas par to. Tas ir liels izaicinajums, bet es esmu parliecinats, ka esat tam gatavs. Vardi un frazes "iznicinasanai": Zinot jus un jusu spejas, es domaju, ka jus to varejat izdarit daudz labak. Jus to varejat izdarit daudz labak. So ideju nekad nevar realizet. Jums tas ir parak gruti, tapec es to darisu pats. Pieaugusie biezi jauc atbalstu ar uzslavam un atlidzibu. Uzslavas var but vai nebut atbalsts. Piemeram, parak dasna uzslava bernam var skist nejedziga. Citos gadijumos vina var atbalstit bernu, kurs baidas, ka vins vai vina neatbilst pieauguso ceribam. Psihologiska atbalsta pamata ir palidzet bernam justies vajadzigam. Starpibu starp atbalstu un atlidzibu nosaka laiks un sekas. Atlidziba parasti tiek pieskirta bernam par to, ka vins kaut ko dara loti labi, vai par daziem vina sasniegumiem noteikta laika perioda. Atbalsts, nevis uzslavas, var nakt no jebkura meginajuma vai neliela progresa. Kad pieaugusie pauz prieku par to, ko berns dara, tas vinus atbalsta un mudina turpinat vai meginat velreiz. Vins izbauda sevi. Jus varat atbalstit: atseviskus vardus ("skaists", "veikls", "briniskigs", "lielisks", "uz prieksu", "turpinat"); Pazinojumi ("Es lepojos ar tevi", "Man patik, ka tu strada", "Tas patiesam progrese", "Es priecajos, ka tu man palidzeji", "Paldies", "Viss notiek lieliski", "Labi, paldies", "Es priecajos, ka tu biji dala no ta", "Es priecajos, ka tu meginaji, lai gan tas neizradijas ta, ka tu gaidiji"); Pieskarsanas (pleca pataustisana, pieskarsanas rokai, maiga berna zoda pacelsana, sejas tuvinasana sejai, apskaviens) kopigas darbibas, fiziska lidzdaliba (sezot, stavot blakus bernam; maigi vadot vinu; spelejoties ar vinu; klausoties vinu; edot kopa ar vinu); sejas izteiksmes (smaids, smaids, pamaj, smieties). Lai izveidotu pilnvertigas, uzticamas attiecibas ar bernu, pieaugusajam jaspej efektivi sazinaties ar vinu. Komunikacija ir verbals un neverbals process, kura cilveki sazinas ar jutam, attieksmem, faktiem, pazinojumiem, viedokliem un idejam. Ja pieaugusie velas izveidot attiecibas, kas apmierina vinus un vinu bernu, viniem jaiemacas efektivi, atbildigi komunicet.
Skaistums vai zvers
Mana pusaugu meita pedeja laika daudz laika pavada savam izskatam. Es saprotu, ka ta ir normala ar vecumu saistita paradiba. Bet problema ir ta, ka vina ienist savu atspulgu spoguli, vina vienmer atrod dazus trukumus sava izskata. Nesen vina teica, ka tad, kad vina aug un nopelna naudu, vina veiks operaciju, lai mainitu degunu, ausis un krutis. Vina ir tik skaista, un tad peksni vina to pateica. Pastastiet man, ko darit ar manu meitu. AtbildeIr tada slimiba ka kermena dismorfijas traucejumi – sapiga fiziskas mazvertibas pieredze reala vai iedomata anatomiska defekta del. To cilveku pieredze, kuri cies no kermena dismorfiskiem traucejumiem, visbiezak attiecas uz redzamam kermena dalam: deguna, ausu, pieres formu vai izmeru, kaju strukturu; retak – krusu, vidukla, vedera, gurnu izmers. Pilniga neapmierinatiba ar sevi, parlieciba, ka ir verts mainit savu izskatu, un dzive brinumaina karta uzlabosies, ir galvenie slimibas simptomi. Bet ir ari citi. Piemeram, kad garas stundas spogula prieksa tiek aizstatas ar izmisuma periodiem un nevelesanos redzet savu atspulgu. Sievietes, kas cies no kermena dismorfiskiem traucejumiem, censas atrast un "iegaumet" sejas izteiksmes vai kermena pozicijas, kuras, pec vinu domam, "esosais" trukums klus pec iespejas sleptaks. Vel viena slimibas pazime ir kategorisks atteikums fotografet. Parasti to motive fakts, ka ar statisku efektu "neglitums" bus ipasi pamanams. Velme padarit formas perfektas liek sievietem ar sadu diagnozi iesaistities burtiski sevis spidzinasana. Visbiezak pusaudziem attistas dimorfofobija. Lielakajai dalai cilveku si problema tiek atrisinata dabiski ar vecumu, tomer tai ir japievers ipasa uzmaniba. Varbut tas liecina par pieauguso milestibas trukumu. Kompleksi par izskatu var ari slept nespeju sazinaties ar vienaudziem. Ja vecaki pieskir parak lielu nozimi tam, ka vinu berns izskatas no loti agra vecuma. Tad organisma parstrukturesanas laika pubertates laika vins var ienist savu "neglito" kermeni, iedomajoties, ka si iemesla del vinam tiks atnemta vecaku milestiba. Maz ticams, ka sadas mates un tevi skaidri parada savu nepatiku pret berna izskata izmainam, bet netiesi, negribot, to skaidri norada. Tevi sados gadijumos ir ipasi nezeligi. Ironiskas piezimes apaligas meitas klatbutne par kadu kaiminu ar lieko svaru biezi noved pie stereotipa nostiprinasanas: meitene atceras, ka sievietes ar savu kermena uzbuvi riebjas viriesiem. Naida pret savu kermeni iemesls var but ari piederiba socialajai videi, kura valda izskata kults, un cilveks, kuram ir pat minimals trukums, parversas par izstumto. Vecakiem jakonsultejas ar kvalificetu psihoterapeitu. Vieglos gadijumos var pietikt ar dazam sarunam ar psihoterapeitu.
Psihologiska palidziba pusaudziem: kapec tas ir svarigi
Kapec psihologiska palidziba pusaudziem ir svariga?
Pusaudza vecumu pavada daudzas fiziologiskas un emocionalas izmainas, padarot so dzives periodu ipasi izaicinosu daudziem pusaudziem. Ir svarigi saprast, ka vini saskaras ar unikalam problemam, kas var ietekmet vinu garigo labsajutu. Palidziba ir loti nepieciesama pusaudziem, jo vini var saskarties ar tadam problemam ka trauksme, depresija, stress, pascienas problemas, starppersonu konflikti, ka ari macisanas grutibas.
Garigas veselibas aprupei ir izskirosa loma, sniedzot pusaudziem atbalstu un resursus, lai veiksmigi parvaretu sis problemas un pilniba attistitu vinu potencialu.
Psihologiskas palidzibas veidi pusaudziem
Individualas konsultacijas. Individualas sesijas ar psihologu lauj pusaudziem sazinaties drosa un atbalstosa vide. Psihologs palidz pusaudziem tikt gala ar savam emocijam, apzinaties savas domas un jutas un apgut efektivas stresa un trauksmes parvaldisanas strategijas.
Grupu terapijas. Piedalisanas grupu sesijas lauj pusaudziem justies ka dalai no kopienas, kur vini var dalities sava pieredze un uzzinat, ka vinu problemas nav unikalas. Grupu terapija veicina socialas prasmes un pasapzinu.
Gimenes terapija. Gimenes attiecibam ir svariga loma pusaudzu dzive. Gimenes terapija lauj visiem gimenes locekliem sazinaties un risinat konfliktus konstruktiva vide. Tas palidz radit atbalstosu vidi pusaudzim un veicina labaku izpratni par vinu vajadzibam.
Psihologiskas palidzibas prieksrocibas pusaudziem
Uzlabota gariga labsajuta. Psihologiska palidziba palidz pusaudziem izstradat efektivus dzives izaicinajumu parvaresanas mehanismus, kas palidz uzlabot vinu emocionalo stavokli un visparejo labsajutu.
Paaugstinats pasvertejums un parlieciba. Psihologa atbalsts lauj pusaudziem tikt gala ar kompleksiem un palielinat pasapzinu, kas ietekme vinu uzvedibu un attiecibas ar citiem.
Veiksmiga macisanas grutibu parvaresana. Psihologiska palidziba var palidzet pusaudziem izstradat efektivas studiju un koncentresanas strategijas, kas palidz uzlabot vinu akademisko sniegumu un akademisko izaugsmi.
Veseligu starppersonu attiecibu uzturesana. Pusaudzi, kuri sanem psihologisko palidzibu, biezi vien labak spej izprast savas jutas un var vieglak sazinaties ar citiem, kas veicina kvalitativu starppersonu savienojumu veidosanos.
Secinajums
Garigas veselibas aprupei ir svariga loma pusaudzu garigas veselibas un labklajibas atbalstisana. Dazadas psihologiskas palidzibas metodes, piemeram, individualas konsultacijas, grupu terapija un gimenes sesijas, nodrosina harmonisku pusaudza attistibu un palidz vinam veiksmigi parvaret dzives grutibas. Centieni sniegt psihologisko palidzibu un atbalstu ir svarigi, lai raditu specigas un veseligas paaudzes.
Bernu psihologiem
Berna komunikacija
Komunikacija ir divu vai vairaku cilveku mijiedarbiba, kuras merkis ir koordinet un apvienot vinu centienus, lai izveidotu attiecibas un sasniegtu kopigu rezultatu, kas ir viens no svarigakajiem faktoriem berna garigaja un socialaja attistiba. Cilveku personibas veidojas un darbojas tikai attiecibas ar apkartejiem cilvekiem. Pec L. S. Vigotska domam, visas cilveka augstakas garigas funkcijas sakotneji veidojas ka arejas, t.i., tas, kuru realizacija piedalas ne viens, bet vismaz divi prieksmeti. Tikai pakapeniski, izmantojot apropriaciju, tas klust ieksejas. Vygotsky uzskatu attistiba noveda pie ta, ka krievu psihologi (A. V. Zaporozecs, D. B. Elkonini uc) radija berna attistibas koncepciju, kuras ietvaros berna attistiba tiek saprasta ka sociali vesturiskas pieredzes piesavinasanas process mijiedarbibas procesa ar tas nesejiem, pieaugusajiem. Arzemju psihologija ir dazadi komunikacijas jedzieni. Dazi to interprete galvenokart ka "komunikaciju" – informacijas apmainu starp cilvekiem. Citi ka "sociala uztvere", cilveka uztvere un izpratne par cilveku. Vel citiem komunikacijas vadosa sastavdala ir "mijiedarbiba". Krievu psihologija tiek atzita katra no siem faktoriem fundamentala nozime, bet jebkurs no tiem nav absolutizets; Komunikacija tiek uzskatita par visu so komponentu kopumu ka ipasu darbibas veidu. Vairuma gadijumu mijiedarbiba starp bernu un pieauguso ir tikai dala no vinu plasakas mijiedarbibas. Komunikacijas motivu attistiba notiek ciesa saistiba ar berna pamatvajadzibam: nepieciesamibu pec jauniem iespaidiem, aktivas aktivitates, atzisanas un atbalsta. Pamatojoties uz to, ir tris galvenas komunikacijas motivu kategorijas: kognitivie, biznesa un personigie. Kognitiviem un biznesa motiviem ir kalposanas loma, un tie ir starpnieki attalaku, ierobezotu motivu sasniegsana; Personigie motivi rada vinu galigo apmierinatibu ar komunikacijas darbibu. Dazadu komunikacijas aspektu attistibas linijas rada vairakus posmus vai limenus, kas dabiski seko viens otram, katra no tiem komunikacijas darbiba paradas neatnemama, kvalitativi savdabiga forma. M. I. Lisina identificeja cetras komunikacijas formas, kas aizvieto viena otru pirmajos 7 berna dzives gados. Situacijas un personiskajai komunikacijai starp bernu un pieauguso (pirmie sesi dzives menesi) attistita forma ir ta saucama kompleksa forma – sarezgita uzvediba, kas ietver koncentresanos, ieskatisanos otra cilveka seja, smaidisanu, vokalizaciju un motoro animaciju. Sazina starp zidaini un pieauguso notiek patstavigi, bez jebkadam citam aktivitatem, un ta ir si vecuma berna vadosa darbiba. Komunikacijas nolukos berniem jaiemacas uztvert pieauguso stimulus, un tas stimule uztveres darbibu veidosanos. Sis iegades, kas iegutas komunikacijas joma, pec tam tiek izmantotas, lai iepazitos ar objektivo pasauli, kas noved pie kognitivo procesu vispareja progresa. Situacijas un biznesa komunikacijas forma (6 menesi – 2 gadi) notiek uz berna un pieaugusa praktiskas mijiedarbibas fona. Papildus uzmanibai un labajai gribai mazs berns sak izjust nepieciesamibu pec pieaugusa sadarbibas. Pedejais nenozime tikai palidzibu; Berniem ir nepieciesama pieaugusa lidzdaliba, vienlaicigas praktiskas aktivitates blakus. Komunikacijas biznesa motivi klust par vadosajiem. Galvenie sazinas lidzekli ir uz darbibu orientetas darbibas. Vissvarigakais mazu bernu ieguvums ir izpratne par apkartejo cilveku runu un aktivas runas apgusana. Runas izcelsme ir ciesi saistita ar komunikacijas darbibu: ta ka tas ir vispilnigakais sazinas lidzeklis, tas paradas komunikacijas nolukos un tas konteksta. Runas apgusana lauj berniem parvaret situacijas komunikacijas ierobezojumus un pariet no tiri praktiskas sadarbibas ar pieauguso uz augstaku komunikativas darbibas formu. Ne-situacijas-kognitiva komunikacija (3-5 gadi) izversas uz bernu kognitivas darbibas fona, kuras merkis ir izveidot manu attiecibas fiziskaja pasaule. Paplasinoties savam spejam, berni censas panakt sava veida teoretisku sadarbibu ar pieaugusajiem, kas sastav no kopigas diskusijas par notikumiem, paradibam un attiecibam objektivaja pasaule. Si sazinas forma ir vistipiskaka jaunakiem un videjiem pirmsskolas vecuma berniem. Daudziem berniem tas joprojam ir augstakais sasniegums lidz pirmsskolas bernibas beigam. Ne-situacijas-personiska komunikacijas forma starp berniem un pieaugusajiem (6-7 gadi) ir augstaka bernu komunikativas aktivitates forma pirmsskolas berniba. Atskiriba no ieprieksejas, tas kalpo socialas, nevis objektivas pasaules, cilveku pasaules, nevis lietu izzinas merkim. Tas veidojas, pamatojoties uz personigiem motiviem, kas mudina bernus mijiedarboties, un nemot vera dazadas aktivitates: speli, darbu, kognitivo. Bet tagad komunikacijai ir neatkariga nozime bernam, un ta nav vina sadarbibas ar pieauguso aspekts. Vecakais partneris kalpo ka zinasanu avots par socialajam paradibam un taja pasa laika klust par izzinas objektu ka sabiedribas locekli, ka ipasu personibu. Pateicoties bernu panakumiem ne-situacijas-personiskas komunikacijas ietvaros, dazi sasniedz gatavibas stavokli skolai, kuras svariga dala ir berna speja uztvert pieauguso ka skolotaju un ienemt studenta poziciju attieciba pret vinu. Kad berns ienak skola, pieaugusa loma daudz nemainas, bet skolotajs klust autoritativaks par vecakiem. Pakapeniski, saistiba ar pievienosanos vienaudzu grupai, komunikacija ar draugiem berniem klust arvien svarigaka. Lidz pamatskolas vecuma beigam velme pec vienaudzu apstiprinajuma biezi vien ir pat izteiktaka neka velme pec pieauguso apstiprinajuma. Sis jaunais apstaklis rada butiskas izmainas jaunaka skolena attistibas socialaja situacija un sagatavo pareju uz jaunu vecuma attistibas posmu – pusaudza vecumu. Viena no svarigakajam iezimem, kas raksturo attistibas socialo situaciju vidusskolas vecuma, ir pietiekami veidotas vienaudzu grupas klatbutne, kura berni censas atrast un ienemt savu vietu. Pusaudziem raksturiga velme pec neatkaribas (ta saukta personiga autonomija) izpauzas galvenokart pretestiba pret pieauguso ietekmi ar pieaugosu atkaribu no vienaudzu ietekmes. Ja si ietekme ir negativa, pastav risks izkroplot pusaudza personigo attistibu, nosakot antisocialas uzvedibas formas. Pusaudza gados nepieciesamiba pec komunikacijas klust dzilaka satura. Garigas un intelektualas komunikacijas lauki paplasinas. Komunikacijas stils, kas attistijies attiecibas ar pieaugusajiem un vienaudziem, ka ari komunikativas prasmes, kas veidojusas izglitibas procesa, liela mera nosaka cilveka socialpsihologiskas ipasibas pieaugusa vecuma.