B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Attistoties zinatkarei un izzinas interesem , berni arvien vairak izmanto domasanu, lai apgutu apkartejo pasauli, kas parsniedz vinu pasu praktisko darbibu izvirzitos uzdevumus. Pirmsskolas vecuma berni izmanto sava veida eksperimentus, lai noskaidrotu vinus interesejosos jautajumus, noverotu paradibas, iemeslus par tiem un izdaritu secinajumus. Darbojoties prata ar atteliem, berns iedomajas realu darbibu ar objektu un ta rezultatu, un sada veida izlemj vina prieksa esosais uzdevums. Izteles domasana ir pirmsskolas vecuma berna galvenais domasanas veids. Vienkarsakajas formas tas paradas jau agra berniba, kas izpauzas ka saura praktisku problemu klasta risinasana, kas saistitas ar berna objektivo darbibu, izmantojot vienkarsakos rikus. Pirmsskolas vecuma sakuma berni sava prata risina tikai tas problemas, kuras rokas vai instrumenta veikta darbiba ir tiesi versta uz praktiska rezultata sasniegsanu, piemeram, objekta parvietosanu, izmantosanu vai mainu. Jaunaki pirmsskolas vecuma berni sadas problemas risina ar areju orientesanas darbibu palidzibu, t.i. vizuali aktivas domasanas limeni. Videja pirmsskolas vecuma, risinot vienkarsakas un pec tam sarezgitakas problemas ar netiesiem rezultatiem, berni pakapeniski sak pariet no arejiem testiem uz garigiem izmeginajumiem. Pec tam, kad berns ir iepazistinats ar vairakiem problemas variantiem, vins var atrisinat jaunu ta versiju, vairs neizmantojot arejas darbibas ar prieksmetiem, bet iegustot nepieciesamo rezultatu sava prata.
Prieksnoteikumi logiskas domasanas attistibai, darbibu asimilacijai ar vardiem un skaitliem ka zimem, kas pamana realus objektus un situacijas, tiek likti agras bernibas beigas, kad berna sak veidoties apzinas zimju funkcija. Saja laika vins sak saprast, ka objektu var apzimet, aizstat ar cita objekta, attela vai varda palidzibu. Tomer so vardu berni nedrikst lietot ilgu laiku, lai atrisinatu neatkarigas garigas problemas. Gan vizuali aktiva, gan ipasi vizuali figurala domasana ir ciesi saistita ar runu. Ar runas palidzibu pieaugusie vada berna ricibu, izvirza vinam praktiskus un kognitivus uzdevumus un maca vinam, ka tos atrisinat. Berna pasa verbalie izteikumi, pat laika, kad tie tikai pavada praktisko darbibu, pirms tas, veicina berna izpratni par sis darbibas gaitu un rezultatu un palidz meklet veidus, ka atrisinat problemas.
Bernu psihologiska gataviba skolai
Lidz 6 gadu vecumam berns ir cilveks noteikta nozime: vins apzinas savu dzimumu, apzinas, kadu vietu vins ienem starp cilvekiem un ko vinam vajadzetu ienemt, un spej veidot attiecibas ar pieaugusajiem un vienaudziem. Vins ir attistijis pardomas, motivs "man ir" domine par motivu "es gribu". Viens no pirmsskolas vecuma berna garigas attistibas rezultatiem ir vina gataviba macities skola. Katram sesgadigam bernam dzive jau ir individualas, personibas iezimes, motivi un attieksme. Sesgadnieku kognitivas spejas ir tadas, ka vini jau var sakt sistematisku skolosanos. 6 gadus vecam bernam ir diezgan attistita uzmaniba, atmina un iztele. Vins viegli novirza savu uzmanibu, labak atceras, kas vinu iespaido; Vina iztele ir saistita ar iespaidiem. Ari 6 gadus veca berna runa ir diezgan attistita. Vins var izskaidrot speles saturu, kura vins piedalijas, veidot stastu no attela, izteiksmigi lasit isu dzejoli. Vina domasana joprojam ir telaina, bet vins jau var saprast abstraktus spriedumus. Visi 6 gadus vecu bernu garigie procesi pakapeniski klust arvien brivpratigaki un kontrolejamaki. Tas ir ipasi efektivs ipasi organizetos apstaklos. 6 gadus vecu bernu intelektuala gataviba macities skola paredz vinu garigo procesu attistibu, manu attistibu, nepieciesamibu apgut jaunas lietas, speju macities no pieaugusa, nepieciesama sistema ieguto zinasanu objekta klatbutni utt. speja nonakt saskare ar jauniem cilvekiem (pieaugusajiem un vienaudziem) utt.
Junioru skolas vecums (no 7 lidz 10 gadiem)
Zinatnieki iesaka vecakiem nesteigties sutit savu bernu uz skolu, lai noverstu iespejamas macisanas problemas, ka ari izglitotu berna lidera ipasibas. Psihofiziologi atzime, ka pec piecpadsmit minusu sedesanas parastaja skolas stavokli piecus vai sesus gadus vecam bernam attistas stenokardijas lekmes. Vinu secinajums ir tads, ka bernam jaiet uz skolu ne agrak ka lidz pilnam septinu gadu vecumam. Skolas vecums, tapat ka visi vecumi, sakas ar kritisku vai kritisku periodu. Jau sen ir noverots, ka berns pareja no pirmsskolas uz skolas vecumu mainas loti peksni un klust grutak izglitibas zina neka ieprieks. Tas ir parejas posms – vairs neesmu pirmsskolas vecuma berns un vel neesmu skolnieks. Berna pardzivojumi, velmes un velmju izpausme, t.i., uzvediba un aktivitates, pirmsskolas vecuma bernam parasti ir nepietiekami diferencets veselums. Musu valsti tas viss ir loti diferencets, tapec pieaugusa uzvediba nerada iespaidu, ka ta ir tikpat spontana un naiva ka berna uzvediba. Kad pirmsskolas vecuma berns nonak krize, visnepieredzejusakajam noverotajam uzreiz ir skaidrs, ka berns peksni zaude naivumu un spontanitati uzvediba, attiecibas ar citiem vins klust ne tik saprotams visas izpausmes ka agrak. Ikviens zina, ka 7 gadus vecs berns atri stiepjas garuma, un tas norada uz vairakam izmainam organisma. Ir taisniba, ka berns dramatiski mainas, un izmainas ir dzilakas, sarezgitakas neka izmainas, kas noverotas tris gadu krize. Sis krizes simptomi ir loti dazadi. Berns sak but manierigs, kaprizs, staigat citadi, neka vins staigaja ieprieks, vina uzvediba paradas kaut kas smiekligs un maksligs, kaut kada fidgeting, klaunade, klaunade; Vins izliekas par bufonu. Kapec tik nemotiveta klaunade ir parsteidzosa? Kad berns skatas uz spidigu tejkannu, uz kuras virsmas tiek ieguts neglits attels, vai spogula prieksa veido grimases, vins vienkarsi uzjautrina. Bet, kad vins ienak telpa ar salauztu gaitu, runa cikstosa balsi, tas nav motivets, tas ir parsteidzoss. Neviens nebus parsteigts, ja pirmsskolas vecuma berns saka mulkigas lietas, jokus, lugas, bet, ja vins izliekas par bufonu un tadejadi izraisa nosodijumu, nevis smieklus, tas rada iespaidu par nemotivetu uzvedibu. Sis iezimes norada uz spontanitates un naivuma zudumu, kas bija raksturigs pirmsskolas vecuma bernam. Septinus gadus veca berna areja atskiriga iezime ir berniskigas spontanitates zudums, nedaudz pretenciozas, maksligas, manierigas un saspringtas uzvedibas paradisanas. Nozimigako septinu gadu vecuma krizes iezimi varetu saukt par berna personibas ieksejas un arejas puses diferenciacijas sakumu. Kas slepjas aiz iespaida par berna uzvedibas naivumu un spontanitati pirms krizes? Naivums un spontanitate nozime, ka berns no arpuses ir tads pats ka iekspuse. Viens klusi pariet otra, vienu uzreiz nolasam ka otra atklajumu. Kadas darbibas mes saucam par tulitejam? Pieaugusajiem ir loti maz berniskigas naivuma un spontanitates, un to klatbutne pieaugusajiem rada komisku iespaidu. Piemeram, komiksu aktieris Carlzs Caplins izcelas ar to, ka, spelejot nopietnus cilvekus, vins sak iztureties ar neparasti berniskigu naivumu un spontanitati. Tas ir vina komedijas galvenais nosacijums. Neatliekamibas zaudesana nozime intelektuala elementa ieviesanu musu riciba, kas ir kilis starp pieredzi un tuliteju ricibu, kas ir tiesi preteja berna naivai un spontanai ricibai. Tas nenozime, ka septinu gadu krize noved no tulitejas, naivas, nediferencetas pieredzes lidz galejam polam, bet, patiesam, katra pieredze, katra tas izpausme rodas noteikts intelektuals bridis. Viena no sarezgitakajam musdienu psihologijas un personibas psihopatologijas problemam ir problema, ko varetu saukt par nozimes pieredzi. Vajadzibu un motivu reorganizacija, vertibu parvertesana ir galvenais punkts pareja no vecuma uz vecumu. Taja pasa laika mainas ari vide, t.i., berna attieksme pret vidi. Citas lietas sak intereset bernu, vina rodas citas darbibas, un berna apzina tiek rekonstrueta, ja apzina tiek saprasta ka berna saistiba ar vidi.
Atminas sakumskolas skoleniem
Pamatskolas vecuma atmina, tapat ka visi citi garigie procesi, butiski mainas. Vinu butiba ir tada, ka berna atmina pakapeniski iegust patvalas iezimes, klustot apzinati reguleta un pastarpinata. "Atmina saja vecuma klust par domasanu" (D. B. Elkonins, Bernu psihologija, Maskava, 1989, 56. lpp.). Mnemoniskas funkcijas parveidosana ir saistita ar ieverojamu tas efektivitates prasibu pieaugumu, kura augsts limenis ir nepieciesams, lai veiktu jaunus mnemoniskus uzdevumus, kas rodas izglitibas pasakumu gaita. Tagad bernam ir daudz jaiegaume: burtiski jaiegaume materials, jaspej to parstastit tuvu tekstam vai saviem vardiem, turklat atcerieties, ko vins ir iemacijies, un pec ilga laika varesiet to reproducet. Berna nespeja iegaumet ietekme vina akademisko sniegumu un galu gala ietekme vina vai vinas attieksmi pret macisanos un skolu. Jaunako skolenu speja brivpratigi iegaumet nav vienada visa pamatskola. Pirmklasniekiem (ka ari pirmsskolas vecuma berniem) ir labi attistita piespiedu atmina, kas fikse spilgtu, emocionali piesatinatu informaciju un berna dzives notikumus. Tomer ne viss, kas pirmklasniekam ir jaiegaume skola, vinam ir interesants un pievilcigs. Tapec saja gadijuma tiesa atmina vairs nav pietiekama. Atminas uzlabosana pamatskolas vecuma galvenokart ir saistita ar dazadu iegaumesanas metozu un strategiju apguvi, kas saistitas ar iegaumeta materiala organizesanu un apstradi izglitibas pasakumu gaita. Tomer bez ipasa darba, kas versts uz sadu metozu veidosanos, tas spontani attistas berniem un biezi vien ieverojami atskiras 1.-2. un 3.-4. klasu skoleniem. Berniem vecuma no 7 lidz 8 gadiem ir raksturigi, ka bernam ir daudz vieglak kaut ko iegaumet, neizmantojot nekadus lidzeklus, neka iegaumet to ar ipasas organizacijas un materiala izpratnes palidzibu. Uz jautajumu: "Ka jus atcerejaties?", si vecuma berns visbiezak atbild: "Es tikko to atcerejos, un tas ir viss." Ta ka macisanas uzdevumi klust sarezgitaki, attieksme "vienkarsi atcerieties" vairs neattaisno sevi, kas liek bernam meklet veidus, ka organizet materialu. Vissvarigakie ir semantiskas iegaumesanas panemieni, kas ir logiskas atminas pamats. Logiskas atminas pamata ir domasanas procesu izmantosana ka atbalsts, iegaumesanas lidzeklis. Sadas atminas pamata ir izpratne. Saja sakara ir lietderigi citet Leo Tolstoja pazinojumu: "Zinasanas ir zinasanas tikai tad, ja tas tiek iegutas ar domu centieniem, nevis tikai ar atminu." Sakumskolas vecums ir jutigs pret augstaku brivpratigas iegaumesanas formu veidosanos, tapec saja perioda visefektivakais ir merktiecigs attistibas darbs mnemoniskas darbibas apguve. Semantiska atmina balstas uz izpratni, t.i., uz domasanas darbibu, un ir saistita ar valodas attistibu. Semantiskas iegaumesanas procesa, pirmkart, tiek izveidoti iegaumesanai piemeroti savienojumi, t.i. lielas atsauksanas strukturvienibas, ta sauktie mnemoniskie balsti, kas lauj parvaret istermina iegaumesanas ierobezojumus. Iegaumesanai izmantotie savienojumi nav neatkarigi, bet gan paliglidzekli, tie kalpo ka lidzeklis, lai palidzetu kaut ko atcereties. Visefektivakais bus mnemoniskie balsti, kas atspogulo materiala galvenas idejas. Tas ir paplasinatas semantiskas vienibas. Berniem ar nepietiekami attistitu atminu galvenie veidi, ka to kompenset, ir semantiskas atminas attistiba: speja visparinat materialu, izcelt galvenas idejas taja. Efektivu macibu metodi mnemonisko balstu radisanai izstradaja K.P.Maltseva (1958). So metodi, ko sauc par "semantiskajam vienibam", var izmantot visu vecumu skoleniem, kuriem ir grutibas mnemoniskaja darbiba, sakot no otras klases. Visertak so macibu metodi izmantot pamatskola. Metodika sastav no ta, ka studentam tiek dots uzdevums izcelt galveno tekstu (izveidojot mnemoniskus balstus) un noradot teksta analizes celu. Lai izoletu galveno punktu, studentam ir jaatbild uz diviem jautajumiem pec kartas: "Uz ko (vai ko) attiecas si dala?" un "Kas par to ir teikts (zinots)?" Atbilde uz pirmo jautajumu lauj izcelt galveno punktu dala, uz kuru ta attiecas, un otrais jautajums apstiprina sis atlases pareizibu. Macibu metodikai ir divas dalas. Pirma dala ir semantisko balstu identificesana, otra ir plana sagatavosana un izmantosana ka semantisks atbalsts skolena mnemoniskajai darbibai.
Kapec jums ir nepieciesams attistit savu atminu
Bernam nav jaspej atcereties visu pasaule, bet laba atmina ir uzticigs paligs dzive un, pats galvenais, studijas. Speja atcereties ir tiesi saistita ar vecumu, un jau ir pieradits, ka jo vecaks ir berns, jo labak darbojas vina atmina. Zinatnieki uzskata, ka tas ir saistits ne tik daudz ar pasas atminas attistibu, bet gan ar tas pielietosanas tehnikas uzlabosanu. Tas ir, kad berni klust vecaki, vini iemacas piemerot konkretu strategiju, kas lauj viniem vieglak un efektivak atcereties jaunu informaciju un pec tam atrast to atmina. Atmina un tas attistiba ir tiesi saistita ari ar berna garigo speju limeni. Pastav tiesa korelacija starp to, ko berns var domat un darit, un to, ko vins spej atcereties. Tapec ir acimredzams, ka atminas attistiba ir saistita ari ar garigo speju attistibu, kas notiek, bernam augot. Musu zinasanam ir ari milziga ietekme uz musu speju atcereties jaunu informaciju un atcereties veco informaciju. Tatad, palielinoties zinasanu apjomam, pieaugs ari atmina. Svarigi ir ari tas, lai jaunajam zinasanam butu kada nozime bernam. Un jo vairak vini sazinas ar vina interesem, jo vieglak vinam bus tos atcereties. Lai redzetu pats, paludziet savam mazulim pateikt jums vinu iecienitako multfilmu varonu vardus: nav saubu, ka vini tos izpludinas bez viena paklupiena. Tapec motivacijai ir tik svariga loma macibu procesa: ta palidz nepazistamam lietam klut jegpilnam un interesantam skolenam. Lai kaut ko iegaumetu, nepietiek tikai ar vardu, skaitlu, frazu atkartosanu. Ir iespejams atcereties informaciju, bet atmina ir ne tikai speja uzglabat to, kas nepieciesams galva, bet ari iegut to no turienes, un tiesi tas ir loti problematisks sada veida. Kad bernam kaut kas ir jaatceras, vinam vai vinai vajadzetu izmantot noteiktas metodes, kas spej ne tikai saglabat informaciju atmina, bet ari velak to atcereties. Zinatne sis metodes sauc par "strategijam". Skali pateikt, ko vini macas, ir vienkarsaka un visizplatitaka strategija, ko daudzi berni sakuma izmanto neapzinati (pirms 8 gadu vecuma). Ja jus verojat, ka jusu mazulis svesvalodas stunda apgust reizinasanas tabulu, pareizrakstibas likumu vai jaunu ziloni, jus redzesit, ka vins kustina lupas, lai atkartotu lasito. Mazi berni reti kad spej kaut ko ipasi iemacities: vini parasti labi prot iegaumet dzejolus, skaitlus utt., atkartojot tos rotalu situacijas. Tomer jasaka, ka iegaumejama materiala izruna prasa parak daudz pulu, laika un uzmanibas. Turklat iegaumesanas rezultati saskana ar so strategiju nav ilgi, jo berns uzvedas ka papagailis varda burtiska nozime, nemeginot saprast saiknes, kas pastav starp to, ko vins macas. Tapec si strategija ir piemerota, lai iegaumetu informaciju, kas butu nepieciesama tuvakaja nakotne: ta nav paredzeta ilgtermina. Tas ir tipisks veids, ka sagatavoties eksamenam, pec kura viss tiek veiksmigi izskalots no galvas. Ir daudz lietderigak iemacit bernam "organizet" materialu, ko vins macas, tas ir, grupet to iegaumesanas procesa un atrast savienojumus starp to, ko vins macas, ka ari starp jaunam un vecam zinasanam. Piemeram, ja bernam svesvalodas stunda ir jaapgust noteikts skaits jaunu vardu, tad pirms to apguves jums ir jagrupe tie pec kadas pazimes, piemeram, pec pirma burta, nozimes vai asociacijam. Tapat ir lietderigi meginat saistit jaunas zinasanas ar to, kas bernam jau bija, piemeram, petot nakamo reizinasanas tabulas kolonnu, lai vilktu paraleles ar jau apgutajam zinasanam. Galu gala, jaunas zinasanas gandriz vienmer kaut kada veida "atkarto" vecas, un tadejadi galva tiek veidota zinama saikne starp vienu un otru, un paradas orientieri, kas palidzes pilniba atjaunot nepieciesamo informaciju atmina istaja laika. Ar nelielu praksi un jusu palidzibu jusu berns viegli apgus so noderigo strategiju. "Aerobatika" materiala iegaumesana ir sistematiska iegaumesana. Ja jusu berns vienkarsi lasa tekstu (skali vai klusi), vins to sapratis un pat atceresies to visparigi. Bet pilnigs un sistematisks skats tiks veidots tikai aktivas iegaumesanas procesa, tas ir, apkopojot lasito, pierakstot galvenas idejas un informaciju, izveidojot savienojumus starp petama materiala dalam un noskaidrojot atbildes uz jautajumiem, kas rodas. Tadejadi informacija ir ne tikai iegaumeta, bet ari labi saprotama un saprotama bernam un ilgu laiku paliek galva harmoniskas sistemas veida. Lai viegli piemerotu ieprieks minetas strategijas, jums ir nepieciesama prakse un vecaku palidziba, kuriem vajadzetu palidzet berniem ar so vai citu uzdevumu. Ja jusu mazulis iemacisies pareizi iegaumet jaunu informaciju, vina riciba bus specigs riks, kas nepieciesams studijam un pec tam darbam, ko sauc par "atminu".
Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts
Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts
(Psihologiskais dienests pirmsskolas iestade)
Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts pirmsskolas iestade ir svariga berna praktiska psihologa darbibas joma. Seit mes uzskatam, ka pedagogiskais process ir pedagogisko ietekmju sistema ar izglitibas un audzinasanas merkiem, kur izglitiba nodrosina socialvesturiskas pieredzes zinasanu, prasmju un prasmju "uzkrasanu", un audzinasana nozime noteiktu socialo attieksmju (jedzienu un principu), vertibu orientaciju (moralo un etisko normu) veidosanos, kas nosaka cilveka apzinu un uzvedibu. Abos gadijumos pedagogiska ietekme balstas uz psihologiskajiem likumiem un ontogenetiskas attistibas mehanismiem. Turklat pedagogiskais process korele ar personibas veidosanas psihologiskajiem likumiem speciali organizetas ietekmju sistemas apstaklos.
Tadejadi, sadalot pedagogisko procesu izglitiba un audzinasana, mes tadejadi diferencejam tas psihologisko atbalstu. Izglitibas procesa nodrosinasana tiek veikta, pamatojoties uz izglitibas (attistibas) programmu psihologisko atbalstu; Un izglitibas procesa nodrosinasana tiek veikta, pamatojoties uz izglitibas strategiju psihologizaciju.
Apskatisim tuvak katru no psihologiska atbalsta jomam.
Programma ir pirmsskolas iestades pamatdokuments, kas nosaka skolotaju un pedagogu darba saturu un virzienu. No 1962. lidz 1992. gadam "Bernudarza izglitibas un apmacibas programma" (standarta programma) bija obligats dokuments, saskana ar kuru pirmsskolas iestade tika veikts pedagogiskais centrs. "Darbs pec vienotas, stingri reglamentetas programmas noveda pie pedagogiska procesa formu, satura un metozu vienveidibas." Skolotaji vadijas pec vienota un ideologizeta standarta audzinasana un izglitiba, kas negativi ietekmeja bernu garigo veselibu un attistibu.
Paslaik ir raditi tiesiskie nosacijumi dazadam saturam, formam un darba metodem ar pirmsskolas vecuma berniem. Galvenais parmainu darbs valsts pirmsskolas izglitibas konteksta ir "humanizacija un pedagogiska procesa efektivitates palielinasana", pamatojoties uz individuali diferencetu pieeju berniem. Pirmkart, transformaciju nodrosina dazada veida pirmsskolas iestazu izveide, pamatojoties uz pedagogiska procesa satura, organizacijas formu un atbalsta mainigumu: valsts un komercialie bernudarzi, bernudarzi un bernudarzi, progymnasiums. Pirmsskolas iestazu veidu mainigums ir tiesi saistits ar pirmsskolas vecuma bernu izglitibas (attistibas) programmu mainigumu ("Varaviksne", "Attistiba", "Izcelsme", "Dialektika" uc). Sakotneji programmu diferenciacija balstas uz atskiribu starp psihologisko un pedagogisko ietekmju merkiem un uzdevumiem. Dazi no tiem veicina pirmsskolas vecuma bernu visparejo attistibu un izglitibu (visparejas attistibas, pamatprogrammas), citi nodrosina bernu ipaso speju attistibu (specializetas programmas).
Visparejas attistibas tipa programmas ietver psihologisko un pedagogisko ietekmju pamatvirzienus un merkus atbilstosi ontogenetiskas attistibas vecuma posmiem. Visparejo attistibas programmu originalitate un to atskiribas viena no otras ir saistitas ar sakotnejam teoretiskajam idejam par attistibas procesu.
Specializeto programmu unikalitate ir nepieciesamiba papildus visparejas (ontogenetiskas) attistibas teorijai iepazistinat ar bernu prieksmeta (ipasas) attistibas koncepciju. Tas nozime dzilu ieklusanu prieksmetu logika (vizuala un muzikas maksla, valodas strukturas un fiziskas un matematiskas konstrukcijas).