B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Kapec pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus?
Dazreiz pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus pieaugusajiem. Kadi ir sis paradibas iespejamie iemesli? AtbildeSo paradibu var izraisit sadi iemesli: izpratnes trukums, zinasanu trukums berna, neattistits ieradums klausities. Iespejams, ka berns ieprieks ir sanemis atbildi, kas kaite vina pascienai. Viens no iemesliem var but berna temperaments un raksturs.
Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz izaug par slinkiem un pasiviem berniem?
Ir zinams, ka vecaku piemeram, kurus berni atdarina, ir svariga loma berna attistiba. Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz aug slinki un pasivi berni? Tacu jaatceras, ka prasmes un pat tadas personiskas ipasibas ka centiba un neatlaidiba veidojas tikai darbiba. Vecaki, kuriem ir "zelta rokas", var parspet savus bernus un pieprasit augstu snieguma kvalitati. Un, ta ka berni nevar izpildit uzdevumu tikpat augsta limeni, vini vispar partrauc kaut ko darit. Dazreiz vecaki savu bernu lidzdalibu kaut ko uztver tikai ka efektivu palidzibu praktiska rezultata sasniegsana. Vini neapzinas, ka berna darbiba ir nepieciesama vina attistibai. Bernam ir svarigi ari stradat kopa, lai pirmsskolas vecuma berns varetu redzet un parvaret grutibas, kas radusas kopa ar pieauguso. Kopigas aktivitates dzimst savstarpeja sapratne starp vecakiem un berniem. Visbiezak tiesi kopigas aktivitates vecaki klust par piemeru savam bernam.
Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu?
Mamma dodas pastaiga ar savu meitu (Ole, 3 gadi), kura rokas tur lelli un veletos to nemt lidzi. Savukart mammai vajag, lai meita nem lidzi nevis lelli, bet gan spaini, liekskeri un lapstinu, lai speletos smilsu kaste. Tiklidz mate meitai teica: "Nenemiet lelli, bet nemiet liekskeri," Olja saka raudat. Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu? AtbildeMamma varetu teikt: "Olga, lelle grib gulet. Ielieciet vinu uz gultinas un parklajiet vinu ar segu. Kamer vina gul, tu panem liekskeri, spaini un lapstinu un spelejies smiltis." Tada veida jus varat nomierinat bernu un parslegt vinu uz citam aktivitatem. Mazam bernam ir velme apmierinat savas vajadzibas. Vins ir "aktivs aktieris". Pieaugusajiem prasmigi javirza berna darbiba pareizaja virziena un javeicina sapratiga neatkariba.
Kapec zidaini var nobiedet pieaugusais?
Kad tevs tuvojas savai meitai Olgai (11 menesi) nepazistama formas terpa, meitene peksni saka rugti raudat. AtbildeSastopoties ar neparastu, jaunu neparasta situacija, bernam var but akuts trauksmes stavoklis. To var izraisit vienots vacins, plivurs, kas parklaj seju utt. Neparasta vai neskaidra situacija berns ir ari loti satraukts un sak raudat.
Kapec jusu berns salauz rotallietas?
Vecaki biezi sudzas, ka vinu berni ludz iegadaties viniem rotallietu, kas tiek atri demonteta un salauzta. Kad vini tiek lamati, berni, taisnojoties, saka, ka vini gribeja redzet, no ka tas ir izgatavots. Noradiet iespejamos bernu uzvedibas iemeslus.
AtbildeIr daudz iespejamo iemeslu. Starp tiem ir sadi: kognitiva interese un nespeja rikoties ar rotallietu. Sada bernu uzvediba var but ari nepareizas audzinasanas rezultats: berns nav izveidojis rupigu attieksmi pret lietam.
Kapec mazam bernam nepatik klausities pasakas?
Mate stasta bernudarza audzinatajai: "Mana Alyosha (zens ir 2 gadi 8 menesi) Ar lielu prieku vins skatas programmu "Labvakar, berni". Tomer es ieveroju, ka, ja tiek dots mutisks stasts vai saruna notiek pirms karikaturas paradisanas, tad mans dels atri novers uzmanibu. Un, ja aktieris vienkarsi lasa pasaku no gramatas, tad Alosa to nemaz neklausas." Kapec Alosai nepatik mutvardu stastisana? Ka piesaistit berna uzmanibu mutiskai runai?AtbildeAlyosha nespej klausities mutisku stastu. Si prasme ir sarezgitaka neka speja uztvert spelfilmu attelus ar verbalu pavadijumu. Lai piesaistitu berna uzmanibu runatajai valodai, ar vinu ir jasastada isi stasti, kuros vins pats butu galvenais varonis. Stastu satura jaieklauj tas darbibas, kas jau ir notikusas ar zenu vai var notikt nakotne.
Kapec berniem ir bailes?
Dazi berni baidas no tumsas, pelem, lec pari kaut kam, saslimst utt. Kapec berniem ir bailes? So nemierigo stavokli dazreiz pastiprina pasi pieaugusie ar savu neparasto izskatu, balsi un uzvedibu. Neparasta, neskaidra situacija bernu parnem intensivs uztraukums, bailes, piemeram, bailes no tumsas. Bieza bailu pieredze ietekme berna visparejo labklajibu (fizisko un garigo), tapec pieaugusajiem vajadzetu audzinat un uzturet berna brivibas un bezbailibas sajutu.
Kapec pirmsskolas vecuma berna speja veikt vardu pareizu analizi un vina izpratne par runas verbalo sastavu veicina veiksmigu lasisanas un rakstisanas apguvi?
AtbildePirmsskolas vecums ir periods, kura atklajas vislielaka jutiba pret valodas paradibam un jaunu vardu veidosanas vieglums. Berni viegli maina vardus, nemot vera to sakotnejo formu, izrada interesi par varda skanas formu un aizraujas ar tas poetisko formu. Pakapeniski attistosa lingvistiska izjuta un lidz ar to garigais darbs pie valodas noved pie meginajuma saprast runu. 5 gadus vecam bernam ir velme saprast vardu nozimi un izskaidrot to izcelsmi. Salidzinot ar agrino bernibu, pirmsskolas vecuma berna vardu krajums parasti palielinas tris reizes. Vardnicas pieaugums ir tiesi saistits ar dzives un audzinasanas apstakliem.
Agresivas uzvedibas celoni berniem
Sasa (2 gadi 5 menesi) skara Viktoru (2 gadi 3 menesi), kad vins iznicinaja savu eku. Vai pedagogs var saskatit bernu agresivas uzvedibas celoni tikai vinu negativajas rakstura iezimes vai gimenes audzinasanas trukumos?AtbildeAtbildeBernu agresivas uzvedibas iemesls var but saistits ar daudziem citiem faktoriem: abi zeni nezinaja, ka izklut no situacijas; bernu runa nebija pietiekami attistita; Iespejams, kads no berniem bija parstimulets; zeni nezinaja, ka sazinaties; varbut valdija ignuma un nepatikas sajuta; vienam no berniem bija slikti, bet tas vel nebija atklats areji; vienaudzu imitacija; Atbildi; impulsivitate zenu uzvediba; Aizvainojums par skolotaja ieprieksejo rajienu.
Runas skanas puses attistiba maziem berniem
Mamma, gerbjot Dimu (zenam ir 1 gads 1 menesis), saka: "Tagad uzvilksim kreklu. Kur ir krekls? Dod to man. Iedodiet man dazas zekbikses. Atnes man sandales" utt. Un Dima, lai ari lenam, seko mates noradijumiem. Vai mamma rikojas pareizi? AtbildeMom rikojas pareizi. Vina parliecinas, ka dels saprot runu, tas skanas pusi; parvietojas objektu apkarteja pasaule un veica darbibas saskana ar pieaugusa verbalo noradijumu. Dima labprat gerbsies, jo vina mate rada attieksmi pret sis darbibas attistibu.
Vizualo speju attistiba berniem
Viena mate teica otrai: "Cik labi jusu Seryozha zime. Un manam delam ir tikai skriveri. Neatkarigi no ta, cik daudz es vinam saku, lai vins zime precizi, vins katru reizi slikti zime. " Vai tu esi meginajis vinu macit?" "Es biezi sezu Petja, lai zimetu. Iespejams, vinam nav nekadu speju," sarugtinata bija Petjas mate. Kadus padomus var dot vecakiem, kuri velas attistit savu bernu vizualas prasmes? Atbilde: Petjas mate kludas. Zimejuma kvalitate ir atkariga ne tik daudz no berna iedzimtajam ipasibam, bet gan no vina speju attistibas, macoties zimet. Berna speja zimet tiek attistita pieaugusa ietekme. Sis efekts ir sads: attistit interesi ka darbibas motivu; Biezak vini kopa ar bernu uzskata objektus un paradibas, izcelot to atskirigas iezimes. Bernam tiek maciti vizualas darbibas veidi un panemieni. Vecaki zime kopa ar bernu, attistot vina vizualas prasmes, pamodinot interesi par so darbibu.