B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Agrinas bernibas domasanas attistiba
Vanya (1 gads 3 menesi) ieraudzija kazokadas cepuri uz mammas galvas un, laimigi smaidot, teica: "Kitty-kitty." Kada ir sis paradibas vieta mazu bernu domasanas attistiba?AtbildeMazu bernu domasanas attistiba nozimigu vietu ienem visparinasana, t.i., objektu vai darbibu, kuram ir kopigas iezimes, gariga apvienosana. Berni biezi visparina objektus, pamatojoties uz lidzibu, pamatojoties uz nejausam iezimem (viena, divas). Vienumu atributi var mainities visu laiku.
Rakstura moralo ipasibu attistiba pirmsskolas vecuma bernam
Berni speleja speli "Veikals". Pie pardeveja bija rinda. Bija interesanti verot bernu uzvedibu rinda. Tanya gribeja but veca sieviete. Vina uzvilka kabatlakatinu, panema roka zizli, apskava un teica: "Es esmu vecmamina." Viktors, kurs negribeja nevienu ielaist ieksa, jautaja: "Vecais, vai ne?" "Protams, vecmaminas vienmer ir vecas," atbildeja Tanja. "Nu tad apsteidziet mani." Vecmaminas ir jaielaiz ieksa, es zinu," pratigi piebilda Viktors. Skolotajs slaveja zenu: "Labi darits, Viktor, vins labi darija." Kadas personibas ipasibas tiek kultivetas berniem ieprieks minetaja piemera?AtbildeSpele "Veikals" berniem tiek audzetas sadas ipasibas: jutigums, pieklajiba, ciena pret vecakajiem. Skolotajs netiesi (ar uzslavam) ietekmeja speli, liekot berniem veleties darit pareizo lietu.
Matematikas problemu risinasana pirmsskolas vecuma berniem
Pirmsskolas grupa matematikas nodarbibu laika berni atrisinaja problemu: "Uz galda bija 6 piezimjdatori. Zens atveda vel 4. Cik piezimju gramatinu ir uz galda?" Dazi berni, risinot problemu, nolika mikroshemas, un Sasa uzreiz atbildeja uz problemas jautajumu. Kad vinam ludza izskaidrot problemas risinajumu, vins atbildeja: "Es saskaitu: 1, 2, 3, 4, 5, 6, un tad es pievienoju vel cetras reizes: 7, 8, 9, 10. To es aprekinaju." Ka raksturot Sasas problemas risinasanas procesu? Kada ir si paradiba?AtbildeRisinot problemas, sis grupas berniem ir areja orientesanas darbiba, noliekot mikroshemas. Sasas problemu risinasanas procesu raksturo iekseja garigo darbibu plana klatbutne. Parejas procesu no arejas darbibas uz iekseju, idealu darbibu (prata), ko veic ar objektu atteliem un to koncepciju, sauc par interjerizaciju.
Sensorie standarti
Vecaki pirmsskolas vecuma berni zimeja rotalu kravas automasinu. Tiesi pirms zimesanas skolotajs aicinaja bernus to labi apskatit un pec tam nosaukt katru automasinas dalu, pieversot uzmanibu tam, ka automasinas virsbuve ir lielaka par kabini un plataka par to. Berni atzimeja, ka kabine ir nedaudz augstaka par kermeni, viens ta sturis ir nogriezts, kabine ir logs, kam ir kvadrata forma utt. Kadus manu standartus skolotajs iepazistina ar berniem?Kadas ir pirmsskolas vecuma berna sensoras attistibas iezimes?Ka objekta parbaude ietekme bernu vizualo aktivitati?Ka objektam (saja gadijuma automasinai) jaatrodas attieciba pret bernu? AtbildePedagogs iepazistina bernus ar manu standartiem: cilveces izstradatajam idejam par katra veida ipasibu un attiecibu galvenajam skirnem – formu, krasu, izmeru utt. Viens no galvenajiem sensoras izglitibas uzdevumiem ir konsekventi iepazistinat bernus ar dazada veida manu standartiem un to sistematizaciju. Iepazisanas balstas uz bernu darbibu organizesanu, lai parbauditu un iegaumetu katra ipasuma galvenas skirnes. Parbaudes sistema ietver objekta uztveri kopuma, galveno dalu, mazo detalu un to savstarpejo attiecibu identificesanu, atskirigu iezimju (krasas, formas, materiala ipasibu uc) atrasanu un visa uztveri, pamatojoties uz esosajam zinasanam. Sistematiska parbaude laus jums pareizak uzzimet automasinu, jo ideju izstrade par standarta ipasibu skirnem notiek ciesa saistiba ar bernu macisanu zimet, modelet, veidot utt. Dotaja piemera masinai jabut novietotai ta, lai tas galvenas iezimes butu skaidri redzamas. Fonam, uz kura atrodas automasina, nevajadzetu noverst bernu uzmanibu.
Lecieni bernu runa
Sasa (2 gadi 11 menesi) dzirdeja savu tevu sakam: "Es esmu pabeidzis darbu, es amureju nagus ar amuru." Pec klusuma briza zens teica: "Un es ieleju smiltis ar lapstinu." Kadi ir iemesli vardu mainai bernu runa? AtbildeSadas novirzes norada uz berna domasanas un runas attistibu. Tomer tas ari norada, ka berns vel nav pietiekami apguvis runas gramatisko strukturu. Saja situacija berns ir sapratis, ka OM beigam ir instrumenta nozime, un sak to piemerot jauniem objektiem ("lapsta"). Vecakiem vajadzetu labot berna runu un izskaidrot vinam lietu beigu nozimi.
Vai jaundzimusais berns dzird?
Daudzi vecaki ir nobazijusies par to, vai vinu jaundzimusais berns var dzirdet. Vai vinu bailes ir pamatotas? AtbildeVecaku bailes ir dabiskas: nedzirdot, berns neiemacisies runat, jo vins nedzirdes gan savu, gan citu cilveku balsis. Ja nav dzirdes, runu var veidot, pamatojoties uz citu analizatoru sistemu darbibu, kas lauj uzraudzit runas attistibu. Piemeram, pamatojoties uz taustes, muskulu un skeleta sistemas jutibu.
Izglitibas pasakumu veidosana
Bernam pirmsskolas grupa tika lugts atrisinat problemu: "Mamma eda 3 konfektes, bet dels – 2. Cik daudz konfeksu vini apeda?" Zens atteicas atrisinat problemu, apgalvojot, ka tas ta nenotika. Paskaidrojiet sis paradibas iemeslu. AtbildeBerns nav izveidojis macibu darbibu: speju atskirt macibu uzdevumu no dzives situacijas.
"Tu jau esi liels!"
Mamma piedava Misam (2 gadi 5 menesi) iet gulet, bet vins to nevelas. Mate versas pie dela: "Tu jau esi liela. Tagad tetis redzes, ka tu iemacijies kartigi atpogat kurpes un ka tu zini, ka kartigi salocit drebes." Analizejiet savas mates ricibu. Uz kadam berna attistosas personibas ipasibam mate palaujas? Tas ir balstits uz tadam berna jaunattistibas personibas ipasibam ka neatkaribas izpausmi, pamatojoties uz berna izpratni par vina spejam, velmi klut lielam, labam un tikt atzitam pieaugusajiem.
Kam ir labak attistita iztele: pieaugusais vai berns?
Pastav viedoklis, ka pirmsskolas vecuma berna iztele ir labak attistita neka pieaugusa iztele. AtbildeAtbildeSis apgalvojums ir nepareizs. Bernam ir ierobezota dzives pieredze, tapec vina veidoto telu kombinacijas ir mazak daudzveidigas. Taja pasa laika iztelei ir lielaka loma berna dzive neka pieaugusa dzive, ta izpauzas daudz biezak un lauj vieglak atkapties no realitates. Ar izteles palidzibu berns uzzina par apkartejo pasauli, parsniedz sauras personigas pieredzes robezas. Iztele prasa pieauguso kontroli, kuru vadiba ta iegust speju atskirt iedomato no reala.
Vai berns atpazist sevi spoguli?
Mate pie spogula atveda savu delu Sasu (zenam ir 1 gads 2 menesi). Vai Sasa atpazist sevi spoguli?
AtbildesSasa neatpazist sevi spoguli. Otraja dzives gada berns parasti neatpazist sevi spoguli vai fotografija, visu savu uzmanibu koncentrejot uz vinam zinamo cilveku telu. Atpazisana notiek ar pieaugusa palidzibu, kurs vingrina bernu, atceroties savu izskatu, saucot mazula vardu.
Gribas prasmju veidosanas pirmsskolas vecuma berniem
Kolya (4 gadi 6 menesi) bernudarza, saskaroties ar pat nelielam grutibam, pazuda un raudaja. Ja vinam nebutu kresla, vins teiktu: "Man nav, kur sedet", un gaiditu, kad kresls naks klaja. Ja vins nevaretu piestiprinat savas sandales un sasiet kurpju auklas, vins izstieptu kajas un lugtu palidzibu. Vins bija neveikls un nezinaja, ka kaut ko darit. Kads ir galvenais Kolya bezpalidzibas iemesls? Ka attistit pirmsskolas vecuma berna gribu?AtbildeKolya bezpalidzibu izraisa fakts, ka vina vecaki darija visu vina laba. Vini neattistija dela gribas prasmes un ieradumus, ricibas motivus. Vecakiem jaiesaista berns darbibas, kas vinam ir iespejamas, sasniedzot gala rezultatu. Ir nepieciesams paradit, pamudinat, iedrosinat un stimulet dela stipras gribas centienus.