B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m

Auzi?? Edgars

Atzisanas nepieciesamibas veidosana pirmsskolas vecuma berniem kolektiva spele

Sasa (6 gadi), piedaloties grupu speles, vienmer ir bijis kapteinis. Saja loma vins runaja rupji, kliedza uz "jurniekiem". Berni kopa ar pasniedzeju vinam teica, ka kapteinim to nevajadzetu darit, un atteicas vinam piedavat lomu. Vairakas dienas Sasa nespeleja "jurniekus", jo vins nevelejas but jurnieks, un vins netika izvelets par kapteini. Bet vins loti gribeja but kapteinis: stavet cepure pie stures, skatities caur binokli un komandu. Si velme bija tik liela, ka Sasa saka skatities uz sevi, savaldit sevi un but uzmanigam pret saviem biedriem. Berni, pamanot, ka Sasa ir mainijies, saka vinam uzticet kapteina lomu. Sasa rupigi pildija spelu lomas, par kuram puisi saka vinu biezak uzaicinat uz spelem. Kada svariga vajadziba veidojas Sasa saja spele?AtbildeSpele Sasa veidoja nepieciesamibu pec atzinibas, orientacijas uz vienaudziem. Skolotajs vadija bernu attiecibas ta, lai speletaji nemtu vera viens otra intereses. Caur bernu grupu vins ietekmeja Sasas atzisanas veidosanas procesu.

Pareizo lomu attiecibu veidosana, kas attista bernu komunikaciju

Vecakas grupas berni speleja speli "Jurnieki". Klims apnika spelet un gribeja pamest speli. Pasniedzejs ieteica Klimam lugt kapteinim atlauju. "Biedrs kapteinis," Klims versas pie sava biedra kapteina loma, "vai jus atlausiet man atstat kugi?" Klims nesaubigi paklausija vinam un kopa ar parejiem devas krasta tikai tad, kad kugis atgriezas no reisa. Kadas personibas ipasibas veidojas berniem saja spele?AtbildeSpele "Jurnieki" tika veidotas tadas personibas ipasibas ka kolektivisms, speja rikoties saskanoti un, ja nepieciesams, paklausit. Skolotajs atgadinaja Klimam, ka vissvarigakais spele ir kapteinis un visiem vinam ir japaklaujas. Skolotaja riciba bija versta uz pareizu lomu attiecibu veidosanu, kas attista bernu komunikaciju.

Ideju veidosana par krasam maziem berniem

Divus gadus vecas Nadijas mate, motivejot ar to, ka vinas meita nevareja izrunat vardu oranzs, sauca vinu par visiem dzeltenas un oranzas krasas objektiem ar vienu vardu – dzeltenu. Divus gadus vecas Tamaras mate centas meitai pareizi nosaukt visas krasas, neatkarigi no ta, cik gruti meitenei bija izruna. AtbildeTamara mate dara pareizo lietu, jo jau no pasa sakuma ir nepieciesams veidot pareizo krasu ideju.

Pasapzinas veidosanas mazam bernam

Misa (2 gadi 2 menesi), redzot, ka vina mate uzvelk meteli, jautaja: "Mammu, kur tu ej?" "Vai mes mani nemsim lidzi?" berns jautaja. Pec dazam dienam Misa pienaca pie savas mates un teica: "Misa grib est!" Kapec berns sevi identificeja tresaja persona? AtbildeNo tresa gada vidus kadu laiku berns runa par sevi tresaja persona. Tas ir grutibas realizet sevis nemainigumu dazados apstaklos. Misa atsaucas uz sevi tresaja persona, jo vins vel nav atdalijies no pieaugusa. Sevis atdalisana no citiem cilvekiem notiek lidz tresa dzives gada beigam berna pieaugosas neatkaribas ietekme. Vins apgust speju veikt dazadas objektu darbibas bez pieaugusa palidzibas, apgust vienkarsakas pasaprupes prasmes. Ta rezultata berns sak saprast, ka tas ir tas, kurs veic so vai citu darbibu, berns sak runat par sevi pirmaja persona, vins attista pasapzinu.

Pirmsskolas vecuma bernu atsaucibas veidosanas, velme komunicet

Pirms speles sakuma, atbilstosi stavoklim, kada bija nepieciesams sadalit pa pariem, skolotajs pari ar Ninu ar jauno meiteni Anya un pacuksteja vinai, ka Anya bija kautriga un vinai bija nepieciesams palidzet, jo vina labi nezinaja speli. Nina pari ar Anya un saka rupigi sekot speles noteikumiem, paradot jaunpienacejam nepieciesamas kustibas. Skolotaja uzslaveja Ninu. Nakamaja diena speles Anya meginaja veikt speles darbibas, ka ari Nina. Kadas personibas ipasibas tiek kultivetas berniem saja situacija?AtbildeNina spele attista tadas ipasibas ka atsauciba, savukart Anya attista centibu, velmi sazinaties un speju koordinet savas darbibas ar vienaudzu ricibu. Pedagoga darbibas merkis ir radit apstaklus, kuros tiktu veidotas uzskaititas personibas ipasibas.

Ka mes varam izskaidrot vienmulos majas attelus piecgadnieku zimejumos?

5 gadus veciem berniem, kas dzivo liela pilseta, tika lugts uzzimet maju. Lielaka dala bernu uzzimeja maju tradicionalas vienstavu majas forma, kuras pamata bija taisnsturis un trissturis augspuse. Ka izskaidrot monotonos majas attelus piecgadigu bernu zimejumos?Kadas kludas, macot bernam zimet, ir saistitas ar sim paradibam?Ka pareizi organizet pirmsskolas vecuma berna macisanu zimet? AtbildeBernu zimejumu raksturo agra berniba iegutu pazistamu grafisko attelu konsolidacija, parversot tos par grafiskam veidnem. Parastas veidnes ir maju, ziedu un koku atteli. Berns parnes apguto modeli no zimesanas uz zimejumu, nerupejoties par ta uzlabosanu. Grafisko modelu fiksesana bernu zimejuma ir loti bistama. Macot berniem zimet, jaiznicina iesaldeti modeli, uzlabojot attela redzama objekta ipasibu nodosanas veidus, attistot zimejumu grafisko formu.

Kas pieaugusajam butu jadara, lai iemacitu zidainim rikoties ar prieksmetiem un rotallietam?

Sasa (4 menesi), atrodoties arena, visu laiku parvietojas. Ta nu vins pamanija rotallietu – kosu verpjamo augsdalu. Vins izstiepj rokas, noliekot tas talu uz prieksu, pret rotallietu, megina satvert augsdalu, bet palaiz garam. Kas pieaugusajam butu jadara, lai iemacitu bernam rikoties ar prieksmetiem un rotallietam? Merktiecigu, koordinetu kustibu apgusanas process tikai sakas. Sis process prasa roku un aci, lai stradatu kopa. Pieaugusais organize berna darbibas ar objektiem ta, lai berns varetu izveleties objektu redzes lauka, sasniegt to, parbaudit to un rikoties ar to. Pieaugusa un berna kopigas darbibas attista mazula kustibu koordinaciju.

Kas vecakiem butu jadara, lai paplasinatu maza berna neatkaribu komunikacija ar arejo objektivo pasauli?

AtbildeBerna neatkariba komunikacija ar arejo objektivo pasauli attistisies, ja vins apgus staigasanu, objektu darbibas un runu. Vecakiem ir jarada tadi apstakli, kas lautu bernam iesaistities aktivas aktivitates, veikt to kopa, pakapeniski nodrosinot bernam arvien lielaku neatkaribu. Lai to izdaritu, bernam vajadzetu but dazadam rotallietam: piramidam, ligzdojosam lellem, dazadu izmeru, krasu, formu ieliktniem, kas izgatavoti no dazadiem materialiem (neaizmirstiet par piesardzibas pasakumiem!). Lelles, automasinas, buvmaterialu komplekti utt. Kopigas aktivitates ar bernu pieaugusais, macot, veido pareizos veidus, ka rikoties ar prieksmetiem, pakapeniski nodrosinot bernam arvien lielaku neatkaribu.

Kas ir "revitalizacijas komplekss"?

Kada ir pieaugusa loma saja berna attistibas posma? Atbilde"Animacijas komplekss" ir ipasa berna emocionala un motoriska reakcija, kas adreseta pieaugusajam. Berns koncentre skatienu uz pieauguso, uzsmaida vinam, animeti kustina rokas un kajas un rada klusas skanas. "Atdzimsanas kompleksa" paradisanas norada uz berna pareju uz jaunu attistibas posmu – zidaina vecumu. "Animacijas komplekss" ir svarigs berna runas, emociju, kustibu un, pamatojoties uz to, garigas attistibas attistibai. Pieaugusais ir starpnieks starp bernu un apkartejo pasauli. Zidaina dzive ir pilniba atkariga no pieaugusa, lai apmierinatu zidaina augoso vajadzibu pec dazadam pieredzem.

Greizsirdibas sajutas pirmsskolas vecuma bernam

Kados gadijumos pirmsskolas vecuma berns izrada greizsirdibu? AtbildePirmsskolas vecuma bernam var rasties greizsirdibas sajutas. Ja gimene ir jaunaki berni (bralis vai masa), tad berns jut, ka viniem tiek pieversta lielaka uzmaniba un milestiba. Katram bernam gimene pastavigi jajut vecaku uzmaniba un rupes. Ja greizsirdiba radas saistiba ar otra berna paradisanos, tad pirmais berns tiek audzinats ar piekersanas sajutu mazulim, vecakaja berna attistas velme rupeties par vinu.