B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
– psihologisko izmainu dinamika korektivo darbibu gaita, pamatojoties uz epikrizi (kopsavilkumu) katrai cikla nodarbibai;
ir atbrivosanas raksturlielums ar visparigiem ieteikumiem.
Tagad pieversisimies diagnostikas eksamenu, korekcijas nodarbibu, sarunu un interviju protokoliem. Saja gadijuma protokols tiek uzskatits par veidu, ka noteikt psihologa un berna un pieaugusa mijiedarbibas procesualas gaitas ipatnibas.
Visbiezak protokols tiek sastadits tabulas vai psihologisko proceduru bezmaksas apraksta veida. Prasibas attiecas tikai uz fiksacijas vienibam. Tie ietver: uzvedibas reakcijas (mimikas un pantomimas izpausmes), verbalo aktivitasu pavadijumu, emocionalo stavoklu dinamiku un kautribu. Turklat ir obligati jaregistre ievades dati ar berna kodu, psihologiskas proceduras datumu un laiku. Dazam metodem un testiem ir ipasas protokolu formas. Saja gadijuma tie ir dala no riku komplekta.
Sada veida dokumentacijas ipatniba ir ta, ka ta tiek aizpildita tiesi konkreta veida psihologiskas darbibas procesa, t.i. diagnostikas vai korekcijas uzdevumu veiksanas laika. Vienigie iznemumi ir sarunu protokoli. Tie visbiezak tiek aizpilditi post factum, proceduras beigas. Tas tiek darits ar merki radit dabiskaku vidi dialogam.
Dazreiz psihologi izmanto diktofonu, lai ierakstitu proceduras, kas saistitas ar aktivu verbalo darbibu. Tas palidz koncentret uzmanibu uz citiem svarigiem raditajiem, piemeram, personiskajam un emocionalajam izpausmem (imitacijas kompleksi, lomu poziciju maina utt.).
Pedejais psihologa ipasas dokumentacijas saraksta ir attistibas karte (vesture) ka informacijas kopums par berna vecuma attistibu, kas sniegts ontogenetiskaja aspekta.
Attistibas karte ietver personas pamatdatus, informaciju par vecakiem un citiem gimenes locekliem, ka ari par berna socialajiem un dzives apstakliem. Izmainas gimenes sastava (tuvinieku zaudejums, bralu un masu paradisanas), nozimiga pieaugusa maina berna dzive, gimenes attiecibu stili – visi sie fakti tiek fikseti un analizeti no psihologiska viedokla.
Pastav prakse so dokumentu kopigi izpildit ar pirmsskolas iestades medicinas specialistu. Tas ir saistits ar nepieciesamibu analizet informaciju par pirmsdzemdibu un pecdzemdibu attistibu, t.i., grutniecibas un dzemdibu gaitas ipatnibam, ka ari iespejamam komplikacijam jaundzimusa perioda. Turklat tiek izmantota hronisku un akutu slimibu anamneze zidaina vecuma un agra berniba, informacija par berna traumam un operacijam, ka ari specialistu veikto izmeklejumu kopsavilkumi. Si informacija nav psihologiska, bet palidz noteikt berna attistibas novirzu celonus. Precizak, tas izsledz organisko un funkcionalo ipasibu celonus.
Turklat neiropsihologiskas attistibas ipatnibas tiek registretas saskana ar vecuma normu aplesem (kad berns saka turet galvu, sedet, staigat, runat; pasivas un aktivas runas attistiba; pirmas mehaniskas un emocionalas reakcijas).
Turklat attistibas karte ietver berna adaptacijas un dzives aktivitasu iezimes pirmsskolas iestade un vina mijiedarbibas ar vienaudziem ipasibas.
Kas attiecas uz si dokumenta dizainu, to var iesniegt tabulas veida vai brivi aprakstit ieprieks minetos berna fiziskas, neiro-garigas un socialas attistibas parametrus dazados vecuma posmos.
Aptuvenas vadlinijas berna normalai attistibai
Ir noteiktas uzvedibas vadlinijas, kas lauj aizdomam par berna garigas attistibas atruma traucejumiem. Zinasanas par sim vadlinijam ir noderigas un nepieciesamas tiem, kas ir atbildigi par berna audzinasanu (V. I. Garbuzovs, 1990).
Tik:
Lidz 1 gadu vecumam berns lieto 7-14 vardus, koncentrejas uz vienu lietu lidz 15 minutem, apgust varda "aizliegts" nozimi, sak staigat (± 2 menesus).
Lidz 1,5 gadu vecumam berna vardu krajums ir 30-40 vardi, vins labi staiga, atpazist un parada attelos redzamo objektu attelus un labi saprot vinam adreseto runu. Berna galvenie jautajumi ir "Kas?" un "Kas?"
Lidz 2 gadu vecumam vardu krajums palielinas lidz 300-400 vardiem, berna galvenie jautajumi ir "Kas tas ir?", "Kas tas ir?" Veidojas frazes runa (meitenem, biezi vien lidz 1,5 gadu vecumam). Jautajumu klatbutne norada uz labu berna garigo attistibu. Vins zime linijas, turot dure zimuli, buve bloku torni.
Lidz 2,5 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 1000 vardu. Paradas aptuvenie jautajumi "Kur?", "Kur?", "Kur?", "Kad?". Saja vecuma runas attistibas aizkavesanas ir satraucosa – tas var liecinat par garigu atpalicibu vai kurlumu.
Lidz 3 gadu vecumam paradas jautajums par jautajumiem: "Kapec?" Berns parstasta dzirdeto un redzeto, ja vinam palidz ar vadosajiem jautajumiem. Vins izmanto saliktus un pat saliktus teikumus, kas norada uz vina domasanas sarezgitibu. Vins saprot, kas ir "viens", "maz", "daudzi", atskir kreiso un labo pusi. Ar vienu raksturigu detalu vins var atpazit visu: ar zaka ausim, ar zilona stumbru.
Lidz 3,5 gadu vecumam vins apgust dizainu, paradas planosanas elementi. Paradas lomu speles elementi ar objektiem un nedaudz velak ar vienaudziem. Berns ir emocionals: savtigs, jutigs, priecigs, skumjs, labveligs, naidigs, skaudigs, spejigs uz empatiju.
Lidz 4 gadu vecumam vins spej saprast to, ko vins vel nav redzejis, bet to, ko vinam ir sapratigi teicis. Vins no attela sastada vienkarsu, bet diezgan detalizetu stastu, jegpilni pabeidz teikumu, ko sacis pieaugusais, spej visparinat un apkopot jedzienu. Pamatjautajums ir "Kapec?" (Bernam ar attistibas traucejumiem domine jautajumi "Kas?", "Kur?", "Kur?"). Paradas lomu spele ar vienaudziem. Var darit vienu lietu 40-50 minutes.
Lidz 4,5 gadu vecumam vins spej izvirzit merki un planot ta sasniegsanu. Uzdod jautajumu "Kapec?"
Lidz 5 gadu vecumam vins var pateikt savu uzvardu, vardu, patronimu, vecumu, adresi, transportu, kas dodas majas. Vins zina, ka izmantot celtniecibas komplektu, var salikt rotallietu saskana ar shemu, uzzimet cilveku ar visam kermena dalam.
No 5, 5 gadu vecuma bernam ir pieejami visi izglitibas veidi, vins butiba ir gatavs macities.
Lidz 6 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 4000 vardu. Bernam ir piekluve vienkarsu sakamvardu un teicienu nozimei, vins viegli redz attelu sizeta savienojumu un, pamatojoties uz tiem, sastada stastu. Viegli visparina un izole objektus, atrisina vienkarsas aritmetiskas problemas. Vins zina daudz spelu, zina, ka izgudrot zemes gabalu. Vins ir orientets telpa, laika (vakar, sodien, rit), attiecibas starp cilvekiem. Attelojot virieti, Vins zime kaklu starp galvu un kermeni, drebem, apaviem.