B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim
Musdienu izpratne par bernu garigas attistibas traucejumu celoniem
Berna attistibas traucejumu biologiskie celoni tradicionali tiek attiecinati uz dazadam iedzimtas vai iegutas dabas slimibam, kermena traumu un intoksikaciju sekam. Papildus biologiskajiem celoniem musdienu medicina un psihologija nopietni apsver vairakus nelabveligus socialpsihologiskos faktorus, kas var ari nopietni sarezgit berna intelektualo un emocionalo-personigo attistibu. Ta ir berna audzinasana no dzimsanas nelabveligos arejos apstaklos, slikta aprupe un emocionals kontakts ar milajiem, milestibas un aprupes trukums no apkartejiem pieaugusajiem, vinu vienaldziba un pat nezeliba (manu un garigais trukums, piesaistes traucejumi, ilgstosa atdalisana no mates utt.). Tadejadi redzes vai dzirdes uztveres traucejumus bernam ar iedzimtiem smagiem so funkciju traucejumiem var ieverojami samazinat, ipasi organizejot vina redzes un dzirdes apmacibu zidaina vecuma, ja nav kontrindikaciju no centralas nervu sistemas stavokla. Agrinie dzirdes aparati un optiska korekcija ari palidzes izvairities no manu atnemsanas siem berniem.
Sarezgitu attistibas traucejumu gadijuma socialpsihologiskajiem faktoriem var but loti nozimiga loma, bet galvenie ir vairaki organiskie bojajumi. So bojajumu izcelsmei ir dazadi iespejamie iemesli:
Viens defekts var but genetiskas izcelsmes, bet otrs var but eksogenas izcelsmes;
Abus defektus izraisa dazadi genetiskie faktori, kas darbojas neatkarigi viens no otra.
Abi defekti ir viena un ta pasa iedzimta sindroma vai slimibas atskirigie simptomi (viens genetiskais faktors);
Abus defektus izraisa dazadi eksogeni faktori, kas darbojas neatkarigi;
Abus defektus izraisa viens un tas pats arejais faktors.
Jaatzime, ka sarezgitu manu traucejumu celoni laika gaita mainas. Piemeram, 1960. gados visbiezakais dzirdes un redzes zuduma celonis berniem no bernunama nedzirdigi neredzigajiem bija smadzenu infekcijas (meningits un meningoencefalits), kas cieta dazados vecumos – tie bija 36%. Viniem sekoja dzimsanas traumas un iedzimti traucejumi. 25% gadijumu celonis palika neskaidrs. Tad 1980. gados intrauterinas infekcijas izvirzijas prieksplana starp konstatetajiem sarezgitu traucejumu celoniem berniem: pirmkart, masalinas, tad toksoplazmoze utt., Un smadzenu infekcijas, kas cietusas berniba, kluva retas. Paslaik musu parbauditajiem mazajiem berniem parasti ir vairaku patologisku faktoru kombinacija, kas ietekme vairaku bojajumu veidosanos: tas ir grutniecibas un dzemdibu patologijas, priekslaiciga dzemdiba, infekcijas, kas cietusas dzemde vai pec dzimsanas, tostarp meningits un meningoencefalits, apgrutinata iedzimtiba (redzes, dzirdes, nervu sistemas patologiju klatbutne radiniekiem) utt. Traucejumi ir berni, kas dzimusi loti priekslaicigi. Daudzos gadijumos mes nevaram noskaidrot priekslaicigas dzemdibas celoni. Var pienemt, ka ieverojams skaits gadijumu ir saistiti ar latentam virusu infekcijam un genetisko patologiju.
Eksogeni izraisiti vairaki traucejumi
Vel viena sarezgitu traucejumu grupa ir apstakli, kas radusies dzemde cietusu slimibu rezultata, dzimsanas laika vai pec tas, ieskaitot infekcijas, intoksikaciju (saindesanos) un traumas. Piemeram, iedzimtus redzes un dzirdes traucejumus, redzes traucejumus ar garigu atpalicibu var izraisit mates slimiba grutniecibas laika ar toksoplazmozi, herpes vai citomegalovirusa infekciju, gripu, masalam, tuberkulozi, sifilisu utt. Imunologiska nesaderiba starp mati un augli (jaundzimusa hemolitiska slimiba vai jaundzimusa patologiska dzelte) var but dzirdes traucejumu un kustibu traucejumu celonis cerebralas triekas hiperkinetiskas formas veida. Un dazos gadijumos siem diviem traucejumiem tiek pievienotas macisanas grutibas vai gariga atpaliciba. Saja grupa ietilpst ari priekslaicigas dzemdibu izraisita patologija. Neskatoties uz to, ka so slimibu grupu izraisa areji celoni, ir visparpienemts, ka iedzimtajam faktoram ir svariga loma ari seit, ka nosliece uz noteikta veida slimibam. Saskana ar sakuma laiku tiek noskirti iedzimti un ieguti traucejumi. Vecumam, kura rodas defekts, ir loti butiska ietekme uz iespejam to kompenset un prieksstatu par berna attistibas traucejumiem kopuma. Lielakaja dala gadijumu smagas neiroinfekcijas (virusu, bakteriju un senisu meningits un meningoencefalits) ir agrina berniba ieguto traucejumu celonis. Pec neiroinfekcijam, kas cietusas jaundzimuso perioda (lidz 1 menesim dzives), smagas sekas biezi paliek dzirdes, redzes, centralas nervu sistemas organisko bojajumu veida ar intelekta, motora un runas sferu nepietiekamibu. Sie berni attistas tapat ka berni ar lidzigiem dzimsanas traucejumiem. Neiroinfekcijas, kas parciestas pec viena gada vecuma, retak izraisa vairakus bojajumus, ipasi smagus. Retos gadijumos ir gadijumi, kad mazam bernam ar iedzimtu traucejumu ir otrs defekts pec velakas slimibas. Piemeram, vienam zenam iedzimtam aklumam tika pievienots sensorineirals kurlums priekslaicigas dzemdibu retinopatijas del pec tam, kad 6 menesus cieta strutains meningits.
Dzila priekslaiciga dzemdiba
Pedejos gados vairaki specialisti ir atzimejusi, ka ir palielinajies to bernu skaits, kuriem ir iedzimti vairaki traucejumi, kuri dzimusi loti priekslaicigi un saglabati, pateicoties musdienu medicinas sasniegumiem. Sie berni piedzimst tik nenobriedusi un vaji, ka nevar dzivot vieni pasi. Vini nevar elpot pasi un tiek novietoti ipasos apstaklos, kur tiek nodrosinata maksliga ventilacija. Ipasam tehniskam iericem jauzrauga katra sada berna asins gazes sastavs un jaregule skabekla piegade. Turklat siem berniem jasanem medikamenti no dzimsanas. Lidz 70% priekslaicigi dzimuso zidainu ar loti mazu dzimsanas svaru var attistities smadzenu asinosana, kas izraisa centralas nervu sistemas bojajumus neatkarigi no dzemdibu veida. Intensivas skabekla terapijas un citu iemeslu del var rasties jusanas traucejumi*; Siem berniem var but dazadas ieksejo organu slimibas. Saskana ar jaunakajiem datiem aptuveni 35% bernu, kas dzimusi loti priekslaicigi un ar loti mazu dzimsanas svaru, var but garigi atpalikusi. No 12 lidz 15% priekslaicigi dzimuso bernu var but cerebrala trieka. Aptuveni 3-10% priekslaicigi dzimuso zidainu ir acu attistibas traucejumi, kas izraisa dzilus redzes traucejumus un pat aklumu (iedzimta glaukoma, iedzimta katarakta, redzes nerva atrofija, retinopatija utt.). Arkartejas priekslaicigas dzemdibas rezultata siem mazuliem var but ari dzirdes traucejumi apmeram 1-5% gadijumu. Dazos gadijumos sie traucejumi ir apvienoti viena berna. Smagas priekslaicigas dzemdibas celoni tiek uzskatiti par hroniskam mates slimibam, iedzimtam anomalijam, infekcijas slimibam grutniecibas laika, ka ari dazadiem socialpsihologiskiem faktoriem, kas nelabveligi ietekme berna attistibu pirmsdzemdibu perioda. Bernu priekslaiciga piedzimsana dazreiz ir saistita ari ar dazadu hormonalo kontracepcijas lidzeklu lietosanu matem pirms ienemsanas un daudziem citiem faktoriem. Ir pieradijumi, ka berni, kas dzimusi maksligas apseklosanas cela, piedzimst priekslaicigi aptuveni 70% gadijumu, un 30% no siem priekslaicigi dzimusajiem berniem var but attistibas traucejumi. Saskana ar musdienu medicinu lidz pat 60% cilveku, kuri kops bernibas ir invalidi, piedzima loti priekslaicigi. Labi aprikoti medicinas centri priekslaicigi dzimusiem zidainiem lauj izdzivot berniem ar smagam genetiskam anomalijam un dazadiem intrauteriniem bojajumiem. Vecaki, kuru berni piedzima loti priekslaicigi un aprupeti, teica, ka arsti dazreiz vinus bridinaja par smagu attistibas komplikaciju iespejamibu saviem berniem un ludza ipasu rakstisku atlauju vinu reanimacijai. Lielaka dala (aptuveni 70%) mazo bernu, kurus mes noverojam ar sarezgitiem manu traucejumiem, piedzima priekslaicigi, dazi no viniem no vairakam grutniecibam (dvini un tripleti). Priekslaicigi dzimuso zidainu vidu domineja zidaini ar II un III priekslaicigas dzemdibas pakapi. So bernu redzes traucejumu celonis visbiezak bija priekslaicigas dzemdibu retinopatija (2/3 gadijumu), kam sekoja redzes nervu atrofija un iedzimta katarakta. Bernu grupa, kuru mes petijam, pilnigas vai praktiskas akluma biezums palielinajas lidz ar priekslaicigas dzemdibas pakapi. Turpreti dzirdes traucejumu smagums un motorisko un intelektualo traucejumu smagums nebija tiesi saistiti ar priekslaicigas dzemdibas pakapi. Ja siem berniem bija dzirdes un redzes traucejumi, vini visbiezak bija iedzimti, bet dazreiz manu traucejumi radas dazados laikos un dazadu iemeslu del. Piemeram, iedzimtu aklumu priekslaicigas dzemdibu retinopatijas del pavadija sensorineirals kurlums pec tam, kad vairaku menesu vecuma cieta strutains meningits. Daziem no priekslaicigi dzimusajiem zidainiem, kurus mes noverojam, bija neiroinfekcijas tulit pec piedzimsanas, un parasti sajos gadijumos attistibas traucejumi bija vissmagakie smagu smadzenu bojajumu del.
Intrauterinas masalinas
Pedeja pusgadsimta laika virusu infekcijas, ko sieviete cies grutniecibas laika un caur asinim parnes uz nedzimuso bernu, ir kluvusas par arvien izplatitakam slimibam, kas izraisa sarezgitu iedzimtu traucejumu bernam. Ilgu laiku daudzas pasaules valstis masalinas, sievietes slimiba grutniecibas laika tika uzskatita par ipasi bistamu berna redzei un dzirdei. Masalinu pandemija, kas pagajusa gadsimta 60. gadu sakuma plosijas Rietumeiropas valstis, ASV un Australija, skara ari daudzas grutnieces, izraisot milzigu skaitu spontano abortu, nedzivi dzimuso un daudzu bernu ar smagam iedzimtam slimibam dzimsanu. Masalinu viruss celo no slimas mates caur placentu uz augli un var izraisit vairakas anomalijas mazulim. Sis viruss palenina jaunattistibas augla sunu dalisanos un negativi ietekme ta imunsistemu. Vislielakais vairaku augla traumu risks rodas grutniecibas sakuma, kad acis, ausis un sirds attistas visintensivak. Tiek uzskatits, ka aptuveni tresdala bernu, kuriem dzemde ir masalinas, piedzimst ar sarezgitiem iedzimtiem defektiem. Aptuveni 87% no skartajiem berniem ir dzirdes traucejumi, 46% ir iedzimtas sirdskaites, 34% ir iedzimti redzes traucejumi un 39% ir macisanas grutibas. Daziem berniem visas sis anomalijas rodas vienlaicigi iedzimtas kataraktas veida abas acis, kurluma un iedzimtas sirds slimibas. Eksperti so kombinaciju sauc par "Gregg's triad" – pec holandiesu arsta varda, kurs pirmo reizi izveidoja saikni starp masalinu slimibu grutniecem un vinas nedzimusa berna smagam anomalijam. Daziem berniem masalinu virusa intrauterinas infekcijas sekas paradas menesus pec dzimsanas smagu somatisko slimibu, kataraktas, progresejosu dzirdes traucejumu, cukura diabeta, cerebralas triekas uc veida. Kops 70. gadu sakuma pasaules attistitajas valstis ir veiktas profilaktiskas vakcinacijas pret masalinam, kas ir samazinajusas bernu ar iedzimtu masalinu sindromu dzimuso skaitu. Krievija sadas vakcinacijas netika veiktas lidz 1998. gadam. Mes esam redzejusi daudzus bernus ar masalinam dzemde. Starp tiem bija berni ar Grega triadi vai kodola masalinam, ka to sauc ari, ar iedzimtu divpuseju kataraktu, divpuseju sensorineiralu kurlumu un iedzimtu sirds slimibu. Bija berni ar iedzimtu kataraktu un kurlumu bez izteiktiem sirds traucejumiem. Bija berni ar dzirdes traucejumiem un smagu skielesanu, ka ari garigi atpalikusi berni ar dzirdes un redzes traucejumiem. Mes redzejam tikai bernus ar dzirdes traucejumiem un macisanas un uzvedibas grutibam. Katra gadijuma tas bija cits attistibas stasts. Galvena panakumu atslega saja stasta vienmer ir bijusi vecaku attieksme pret bernu. Visos gadijumos, kurus mes noverojam, iznemot tos retos, kad vecaki atteicas audzinat bernu, berniem ar intrauterinam masalinam agrina vai pirmsskolas vecuma tika veikta acu operacija, lai nonemtu kataraktu, un vini vairs nebija akli, visbiezak bija objektu redze, kas parasti uzlabojas ar vecumu un ar berna izglitibu. Diemzel diezgan labveliga prognoze redzes attistibai pec operacijam un pat maksligas lecas implantacija sadiem berniem ne vienmer bija ilgstosa. Musu arzemju kolegu noverojumi liecina, ka aptuveni ceturtdala gadijumu sadu bernu redze pec 18 gadu vecuma tiklenes atslanosanas del var strauji pasliktinaties. Mes zinam lidzigus stastus par trim sadiem berniem, kuri kluva akli pec 18-25 gadu vecuma. Bet lidz sim vecumam viniem jau bija izglitiba, un daziem no viniem bija profesija un gimene. Visi berni ar pirmsdzemdibu masalinam vienmer ir bijusi panikusi auguma un kermena svara. No agras bernibas vini eda loti slikti un ieguva svaru. Tapec sada berna pareiza uzturs bija viena no pirmajam nopietnajam vina attistibas problemam. Galvenais noteikums edienu organizesana bija ieverot ta kaloriju saturu ar mazaku partikas daudzumu. So bernu audzinasana vienmer ir bijis gruti izmantot garsigu edienu ka pareizas uzvedibas pastiprinasanu. Siem berniem viss garsoja slikti! No otras puses, vini kaisligi mileja kvelojosus vai dzirkstosus objektus, ka ari spilgtas krasas. Ar mazako atlikuso redzejumu vini labprat skatijas uz sadiem objektiem vai atteliem, un tas tika labi izmantots vinu apmaciba.
Iedzimta citomegalovirusa infekcija
Vel viena virusu intrauterina slimiba, kas var izraisit sarezgitu defektu, ir citomegalovirusa infekcija (CMV). Sis slimibas viruss tiek parnests ciesa kontakta un tiek uzskatits par visizplatitako starp visam iedzimtajam infekcijam. Slimiba biezi rodas berniem ar gandriz neredzamiem simptomiem un tiek apstiprinata tikai pec serologiskajiem laboratorijas testiem. Jaundzimuso perioda si slimiba daziem berniem izpauzas ilgstosas dzelte un agra berniba pneimonijas, meningoencefalita, enterokolita un citu slimibu veida. Sis iedzimtas infekcijas rezultata berniem var rasties vienreizeji (iedzimtas kluba kajas, kurlums, auksleju deformacija un mikrocefalija) vai vairaki organu bojajumi (kurlums un acu slimibas horioretinita vai redzes nerva atrofijas veida), ka ari centralas nervu sistemas bojajumi, kas izraisa cerebralo trieku (CP), garigu atpalicibu vai primaru garigu atpalicibu. CMV var but priekslaicigu dzemdibu un arkarteju priekslaicigu dzemdibu celonis. Mes esam noverojusi bernus ar iedzimtu citomegaliju musu konsultacijas, bernu nama nedzirdigajiem un skolas nedzirdigajiem. Tas bija dazadas traucejumu kombinacijas: piemeram, viena gadijuma iedzimts sensorineirals kurlums, cerebralas triekas un miopiska astigmatisma atlikusi ietekme normala intelektualaja attistiba vai sensorineirals dzirdes zudums, redzes nervu daleja atrofija un smaga gariga atpaliciba otra.
Sarezgitu traucejumu izplatiba
1980. gadu vidu M. G. Blyumina meginaja noteikt teoretiski paredzamo dazu veidu sarezgitu defektu izplatibu (gariga atpaliciba ar dzirdes defektiem, gariga atpaliciba ar redzes defektiem, redzes un dzirdes traucejumi). Pec vinas aprekiniem, kombineto dzirdes un intelektualo traucejumu izplatibai vajadzetu but aptuveni 1:10 000, redzes un intelektualas attistibas traucejumiem 1:2 000 un dubultiem manu traucejumiem 1:30 000. Saskana ar arvalstu datiem vairak neka 40% bernu, kuriem ir kustibu un intelektualas attistibas traucejumi, cies ari no redzes traucejumiem. Savukart vismaz 50-60% bernu ar redzes traucejumiem ir citi papildu defekti. Aptuveni 5% bernu ar smagiem redzes traucejumiem ir ari dazadas pakapes dzirdes traucejumi. 50% bernu ar cerebralo trieku ir redzes grutibas. 30% bernu ar smagiem dzirdes traucejumiem var klasificet ari ka bernus ar sarezgitiem vai vairakiem traucejumiem. Tikai viena bernu grupa ar sarezgitu defektu ir visvairak petita un sniegta (no izglitibas un apmacibas zinatniska un pedagogiska pamatojuma viedokla) – nedzirdigi neredzigi berni. Krievijai ir gadsimtiem senas tradicijas izglitot nedzirdigi neredzigus bernus. Ir aprakstiti principi, ka izveleties sadus bernus specialajam skolam, ir izveidotas programmas pirmsskolas un skolas izglitibai nedzirdigajiem neredzigajiem, un par so jautajumu ir zinatniska, pedagogiska un popularzinatniska literatura. Tomer lidz sim nedzirdigi neredzigie berni nav ieklauti to bernu saraksta, kas ieklauti Krievijas specialas izglitibas sistema. Vieniga speciala izglitibas iestade nedzirdigajiem neredzigajiem Krievija, kas veiksmigi darbojas jau 40 gadus, pieder nevis izglitibas sistemai, bet gan iedzivotaju socialajai aizsardzibai. Pec amerikanu ekspertu domam, Krievija vajadzetu but vismaz 5 800 nedzirdigi neredzigiem cilvekiem vecuma no 0 lidz 21 gadam. Sie skaitli nozime, ka Maskava vajadzetu but aptuveni 495 berniem, Sanktpeterburga – 212, Niznijnovgoroda – 76 un vismaz 40 berniem tadas pilsetas ka Kazana, Ufa un Perma. Taja pasa laika jaatceras, ka Krievijas Federacijas Darba un socialas attistibas ministrijas Nedzirdigo neredzigo bernu nams Sergiev Posad pilseta netalu no Maskavas ir paredzets 100 berniem un 100 pieaugusajiem.
Riska grupa vairakiem defektiem
Augsta riska grupa sarezgitu attistibas traucejumu klatbutnei vai paradisanas nakotne ietver:
– berniem ar konstatetu kadas kermena sistemas bojajumu, kas rada smagus attistibas traucejumus, piemeram, smagus centralas nervu sistemas bojajumus, dzilus dzirdes, redzes, kustibu bojajumus;
– berniem ar iedzimtam multiplam anomalijam (tai skaita ieksejiem organiem);
– loti priekslaicigi dzimusiem berniem;
– berni, kuru mates grutniecibas laika slimojusas ar tadam infekcijas slimibam ka masalinas, citomegalovirusa infekcija, toksoplazmoze, gripa u.c.;
Berni, kuriem agrina vecuma ir bijusi neiroinfekcija (meningits vai meningoencefalits);
– berni, kas dzimusi matem ar hroniskam slimibam, piemeram, diabetu, hroniskam nieru slimibam, multiplo sklerozi, hepatitu u.c.;
– berni no gimenem, kuras konstateta radinieku ar vairakiem bojajumiem dzimsana;
Berni, kuriem ir grutibas norit un nepieredzet tulit pec piedzimsanas choana sasaurinasanas vai atresijas del.
Gimenes faktoru ietekme uz garigas attistibas atruma samazinasanos