B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Visticamak, nonaks saskare ar sadu Krievija darbojosos kultu (sektu) parstavjiem: Balta braliba, Jehovas liecinieki, Krisnas apzinas biedriba, Dieva Mates centrs, Vissarions, Scientologijas baznica (Dianetics, Hubbard Colledis), satanisti, Dziva etika.
Aicinot ticigos atteikties no pasauligam mantam un bagatibam par labu sektai, sektu vaditaji pasi bauda labumus, kas nav pieejami karaliem un prezidentiem. Galu gala valstu vaditajus ierobezo likumi un vinu darbs valsts parvaldiba.
Kapec arvalstu un vietejo sektu parstavji pedejo 10 gadu laika ir kluvusi tik aktivi Krievija? Nosauksim dazus iemeslus un faktorus, kas veicina jaunizveidoto praviesu (mesiju) komercialos panakumus.
Krievija ir bagataka valsts, bet tai ir vaja uzskaites, kontroles un resursu aizsardzibas sistema. Bagatinasana ir viens no galvenajiem sektu merkiem. Krievija, tapat ka nekur citur pasaule, cilveki ir letticigi, simpatiski un taja pasa laika slikti informeti par jauno sektu un kultu patieso butibu, ieskaitot tos, kas aizliegti Eiropa un Amerika.
Vecas sistemas strauja iznicinasana, patriotiskie ideali, krize gimene un skola noveda pie tuksas telpas (vakuuma) veidosanas jauniesu garigaja dzive.
Krizes paradibas ekonomika un sabiedriba, masveida krapsana, uzkrajumu samazinasanas, noziedzibas un bezdarba pieaugums, personigas grutibas liek cilvekiem meklet lidzjutibu, atbalstu un mierinajumu. Tiesi ar solijumiem un mierinajumiem visi zilnieki, blezi, uzpirksteni, finansu piramidas, apsaubamas "win-win" loterijas sak savu kontaktu.
Jauniesu nesagatavotiba krapnieku viltigajiem maldinosajiem gajieniem, parbauditu standarta metozu nezinasana un prasmju trukums atpazit maldus noved pie ideologiskas paverdzinasanas.
Plasa tiesa un slepta reklama par brinumainiem lidzekliem, bagatinasanas metodem, burvibas sasniegumiem, magiju, gaisredzibu, masu dziedinasanu, cilveka psihes sagatavosanu kopuma un pusaudzim jo ipasi iespejamai ieintereseto sektu programmesanai.
Sektantisma socialas ieviesanas vispareja shema ir vienkarsa:
– ideja par pasaules galu un nepieciesamibu glabt (sis konkretais cilveks);
– meklet letticigus upurus, kurus var parliecinat un maldinat;
– Indoktrinacija darbibam, lai nodotu ipasumu sektai un vervetu jaunus upurus;
sektas lideru un vinu pavadonu bagatinasana;
Upura dzivibas iznicinasana, dazreiz piedaloties terora aktos (kamikadze).
Bistami cilveki
Cilveki, kas ieskauj jusu skolenus, lielakoties ir labi, likumpaklausigi pilsoni. Tomer starp tiem var but bistami bernam un pusaudzim.
Sadam personam ir nepieciesama vislielaka modriba:
"Zaudetaji. Vini medz but uzbudinati, jutigi un atriebigi. Vinu arejas pazimes ir: fiziska invaliditate, zems stavoklis pieaugusa vecuma, sullenness.
"Klusums. Tos ir gruti paredzet, jo par tiem nav daudz ko uzzinat.
"Histerija. Vini ir kapriki, jutigi, darbojas atkariba no garastavokla un viegli zaude kontroli par sevi. Psihopatijas pazime ir velme but sabiedribas acis. Tas var izpausties ekstravagantas drebes un frizuras, tetovejumos, pretencioza runas maniere, rotaslietas, ipasi uzklatas retas, troksnaina "aizvainojosa" uzvediba un velme pec vadibas.
– Entuziasti. Vini ir neuzmanigi un var radit nepatiksanas citiem cilvekiem.
– Sap dzivnieki. Tiem, kas nespidzina dzivniekus, ir morala barjera, kas var darboties ari attieciba uz cilvekiem. Kadam, kam patik izsmiet kaki vai suni, nav sadas barjeras, un tas var ari paradit scavenger iezimes attieciba pret cilvekiem.
"Parak principiali. Vini principa labad var upuret visu, ieskaitot cilvekus, savu veselibu, dzivibu un labklajibu.
– Personas ar viegli uzbudinamu psihi. Vini var zaudet kontroli par sevi agresijas stavokli. Galvena pazime, kas liecina par noslieci uz uztraukumu, ir nespeja ilgstosi palikt nekustigam. Sadi cilveki griezas vieta, supo kajas, bungo pirkstus, pirkstos pagriez pildspalvu vai zimuli, kniebj, kaut ko izvelas vai salauz. Vini ir paklauti skandaliem un viegli zaude savu temperamentu.
"Vini ir ipasi noderigi. Normala svesinieku attieksme pret mums ir slikti slepta vienaldziba. Ja kads kadam ir ipasi jauks, tas nozime, ka vinam kaut kas ir vajadzigs un vins uzspiedis sevi ar kadu lugumu vai uzstadis slazdu.
Skolas psihologa darbs ar skoleniem
Skolas psihologa loma ir radit apstaklus berna produktivai kustibai pa celiem, kurus vins pats ir izvelejies (saskana ar vai preteji) skolas un gimenes prasibam, lai konstruktivi atrisinatu neizbegamos konfliktus, kas rodas sis izveles rezultata. Psihologa darbibu liela mera nosaka sociala, gimenes un pedagogiska sistema, kura berns patiesam atrodas (berna reala sociala vide). Psihologa darbiba skola ietver skolas vides analizi kopa ar macibspekiem, attistibas iespejas un prasibas studentam, macisanas un attistibas efektivitates kriteriju noteiksanu; tadu pasakumu, formu un metozu izstrade un istenosana, ko uzskata par veiksmigas apmacibas un attistibas nosacijumiem, ieviesot sos nosacijumus pastaviga sistema.
Pavadijums ir psihologa profesionalas darbibas sistema, lai raditu socialos un psihologiskos apstaklus berna veiksmigai macisanas un attistibai:
– sekosana berna dabiskajai attistibai (katra berna ieksejas pasaules beznosacijuma vertiba);
– apstaklu radisana patstavigai radosai attistibai;
– sekundarais psihologiskais atbalsts saistiba ar berna dzives vidi (nav aktivi versts uz socialo apstaklu un izglitibas sistemas ietekmesanu);
– tiek istenots ar pedagogiskiem lidzekliem, ar skolotaja starpniecibu un tradicionalam izglitibas un audzinasanas formam.
Idejas berna psihologiskajam atbalstam skola ietver sadas jomas:
– Sistematiska berna psihologiska un pedagogiska stavokla un vina attistibas dinamikas uzraudziba (informacijas uzkrasana, kas saistita ar berna ipasibam, vina problemam un grutibam).
– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radisana berna personibas attistibai un sekmigai izglitibai:
Psihologiskas attistibas individualas un grupu programmas, kas rada apstaklus veiksmigai berna attistibai, un programmas un skolotaja elastiba ir nepieciesams prieksnoteikums.