B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radisana palidzibas sniegsanai problematiskajiem berniem, kompensacijas pasakumu sistemas izstrade un ieviesana.
Psihologa darbibas jomas skola ar berniem:
I. Lietiska diagnostika. Biezi vien skolas vadibai un skolotajiem ir ideja, ka psihologa darbs ar bernu ietver tikai testesanu, savukart diagnostika ir skolas psihologa darbibas forma. Ir vairakas problemas, kas saistitas ar psihologa diagnostikas darbu skola: ko darit ar testa rezultatiem, ka saskanot metodes ar konkretam izglitibas problemam. Diagnostikas metodem jabut ari attistosajam, ko izmanto ka attistibas.
Nosacijumi bernu diagnosticesanai skola prasa, lai procedura butu ekonomiska, kurai jabut isai, lai berns nebutu noguris un neaiznemtu daudz laika no skolas darbiem, tai jabut daudzfunkcionalai, vienlaikus kalpojot ka lidzeklis garigo funkciju diagnosticesanai un attistibai, un jasniedz pec iespejas vairak informacijas par berna attistibas stavokli un perspektivam. Diagnostikas rezultatiem vajadzetu laut spriest par berna grutibu celoniem un radit apstaklus to parvaresanai, prognozet berna attistibas ipatnibas, savukart lielaka dala metozu lauj tikai noteikt kaut ko klatbutni.
Diagnostikas merki:
– skolena socialpsihologiska portreta sastadisana;
– apzinat veidus, ka palidzet "grutajiem" skoleniem;
– psihologiska atbalsta lidzeklu un formu izvele;
Skolas vide ir tris lietiskas psihodiagnostikas veidi:
– diagnostikas minimums,
– normas un patologijas diferenciacija (intelekts),
– Padzilinata personibas psihodiagnostika "pec pieprasijuma" (individuali).
Diagnostikas minimums lauj atdalit "problematiskos" bernus (1., 3.-5., 8., 10.-11. klase) un veikt bernu attistibas garengriezuma petijumus. Diagnostikas minimums tiek veikts ka planots pasakums, un tas galvenokart balstas uz skolotaju un vecaku ekspertu aptaujam un minimali ietekme bernus. Bernu diagnostiskas izmeklesanas merki:
a) To bernu identificesana, kuriem ir zems attistibas limenis un kuriem nav iespejams organizet izglitibu standarta skola.
b) To bernu identificesana, kuriem nepieciesama ipasa psihologiska, pedagogiska vai sociala palidziba, berni ar dalejiem kognitivo procesu traucejumiem. Sadiem berniem ir nepieciesams veikt korigejosas nodarbibas (pedagogiska nolaidiba, socialpedagogiskas adaptacijas problemas, emocionalas un gribas sferas traucejumi utt.).
c) Bernu ar ipasam vajadzibam identificesana, lai noverstu iespejamas grutibas.
Padzilinata diagnostikas parbaude ietver sadas jomas:
– normas un patologijas diferenciacija,
– kognitivas sferas iezimju izpete vecuma normas ietvaros,
– Konflikta zonas un satura izpete.
II. Psihokorekcijas un attistibas darbs
a) Attistibas darbs – socialpsihologisko apstaklu radisana holistiskai psihologiskai attistibai (psihologiski "partikusiem" skoleniem).
b) Korigejosais darbs – specifisku macisanas un uzvedibas problemu risinasana (psihologiski "disfunkcionaliem" skoleniem).
Diagnostika, ko psihologs veic ka planotu pasakumu vai pec skolotaju un vecaku pieprasijuma, kalpo par pamatu korekcijas un attistibas darba virziena noteiksanai.
Korekcijas un attistibas darbs ir holistiska ietekme uz berna personibu ("nesadalot" bernu dazadas garigas sferas), visu personibas aspektu ietekmesanas process, pamatojoties uz
– berna lidzdalibas brivpratigais darbs psihokorekcijas darba (vecaku piekrisana berniem lidz 5.-6.klasei),
– nemot vera sociali kulturalas vides ipatnibas, individualas ipatnibas un vajadzibas,
– darba formu un metozu konsekvence un nepartrauktiba.
Attistibas darbs ir versts uz berna garigas dzives kognitivo, socialo, personigo un emocionalo sferu.
Attistibas darba formas: attistibas vides organizesana, apmaciba, izglitojosas tiksanas ar psihologu, psihologiskas tehnologijas macibu sesijas un arpusskolas sanaksmes; Izglitibas psihodiagnostika – sevis izzinasana.
c) Psihokorekcijas darbs notiek ka grupu un individualais darbs, un ta pamata ir korekcijas programmu kopums, kas izstradats, nemot vera bernu vecumu un problemas.
III. Skolenu konsultesana un izglitosana. Izglitiba tiek veikta ka atbilde uz noteiktu pieprasijumu, nemot vera skolenu vecuma vajadzibas, vertibas, attistibas limeni un realo grupas situaciju. Konsultacijas galvenokart ir paredzetas vidusskoleniem, un tas tiek veiktas gan pec studenta pieprasijuma, gan pec vecaku pieprasijuma, obligati izpildot brivpratibas un konfidencialitates prasibu. Konsultacijas tiek veiktas ka individuals darbs ar skoleniem un visbiezak par sadiem jautajumiem:
– grutibas macibas, komunikacija, psihologiskaja labklajiba;
– iemacit pusaudziem pasizzinas un pasanalizes prasmes;
– sniegt psihologisku palidzibu un atbalstu skoleniem sarezgitas situacijas.
Reizem konsultacijas uzsak psihologs vai skolotajs, un psihologam ir grutak sazinaties ar pusaudzi.
IV. Sociala dispecerdarbiba, kas rodas situacija, kad problema ir arpus psihologa kompetences zinasanu, pieredzes vai speju trukuma del, kad problemu nepieciesams risinat arpus skolas. Psihologa nosutisanas darbiba ietver sadus posmus:
– identificet problemu,
– atrast kompetentu specialistu,
– palidziba kontakta nodibinasana starp specialistu un studentu,
– dokumentu sagatavosana,
– atbalsts studentam, sekojot lidzi studenta un specialista mijiedarbibai.
Skolas brieduma diagnosticesanas problema
Paslaik ir diezgan daudz metozu, ka diagnosticet berna skolas briedumu. Kopuma sis problemas izpetei ir tris galvenas pieejas; antropologisko, pedagogisko un psihologisko.
Antropologiskas pieejas ietvaros sis problemas risinasanai tiek ierosinats novertet berna skolas briedumu, analizejot vina somatiskas attistibas raditajus. Sim nolukam tiek mekletas korelacijas starp somatiskajiem raditajiem un berna speju veiksmigi apgut skolas macibu programmu.