B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Raksturigas pazimes:
– Sabiedriskums, introvertums. Viegli sazinas, pareizi uztver situaciju, saprot tas nozimi, uzvedas adekvati, kontakts un komunikacija ir sarezgita, izpratne un reakcija uz situaciju ne vienmer ir vai nav pilnigi adekvata, labi neveido kontaktu, ir grutibas komunikacija, situacijas izpratne.
– Attieksme pret draugiem – draudzigums, negativisms, laipniba, rupjiba u.c.
– Attieksme pret lideribu – velme pec parakuma, vai citi atzist lideri par lideri. Vai vins parada organizatoriskas prasmes un iniciativu?
– Attieksme pret pieaugusajiem. Attieksme pret uzdevumiem, iedrosinajumiem, neuzticibu.
– Kadiem aktivitasu veidiem jus dodat prieksroku?
– Verbalas komunikacijas aktivitate – atbilst vecumam, palielinas, samazinas, ir izolacija, negativa attieksme pret runas komunikaciju.
"Uzvediba ir organizeta, dazreiz ta neregule tas uzvedibu, ir nepieciesama pastaviga areja kontrole.
Psihologiskas iezimes:
– Dzirdes iegaumesana, vizuala iegaumesana, taustes iegaumesana. Atceras atri vai leni, ar grutibam, pareju uz ilgtermina atminu, RAM apjoms ir pietiekams, ierobezots, zems.
– Ilgstosa uzmaniba – spej ilgstosi koncentreties vai viegli noverst uzmanibu. Uzmanibas noversanas daba – Apjucis stimuli, ja nav areju stimulu.
– Uzmanibas novirzisana – viegli, atri, leni, gruti.
"Uzmanibas sadalijums ir pietiekams, bet tas ir gruti.
– Visparejais uzmanibas attistibas limenis ir vecumam atbilstoss, zems, nav izveidojies.
Garigas aktivitates attistibas limenis:
– speja salidzinat, klasificet, visparinat, speja izdalit objektu un paradibu butisko iezimi.
– prasme izmantot iegaumesanas panemienus – mediaciju, grupesanu, asociacijas.
Sensoro funkciju attistiba:
– Analizatoru stavoklis, visparinosu ideju klatbutne par formu, izmeru, krasu, relativitates jedzienu – atbilst vecumam, netiek veidots, tiek parkapts.
Izteles attistisana:
– Spilgtums, spilgtums, izteles bagatiba, speja darboties ar atteliem, kados darbibas veidos tas izpauzas (muzika, maksla, matematika, fiziskaja audzinasana, runa, konstrukcija u.c.) – atbilst vecumam, parmerigi, izteles procesu vajumam.
Verbala dala:
– Izpratne par stastiem ar sleptam nozimem.
– Para analogijas.
– Narativs stastijums ir runas nominativas un komunikativas funkcijas.
– Speja stradat dialoga rezima.
– Runas aktivitate – adekvata situacijai un vecumam, parmeriga, grutibas uzsakt runas izklastu, emocionala nepietiekamiba, problemas ar paplasinatu runu, izrunas grutibas, stostisanas, eholalijas, runas kliseju klatbutne utt.
Sniegums klase:
"Attieksme ir aktiva, ieintereseta, vienaldziga.
– Nodarbibu laika ir koncentrejies vai biezi apjucis.
– Atri vai lenam keras pie darba.
"Darba temps ir atrs, videjs, lens. Lena darba tempa iemesli ir domasana, pamatigums un garigas aktivitates samazinasanas, piemeram, letargija, letargija, uzmanibas noversana utt.
– Nogurums izpauzas ka tempa paleninasanas, kvalitates pasliktinasanas vai pilniga darba partrauksana.
– Subjektivas un objektivas noguruma pazimes – sudzibas par nogurumu, galvassapem, letargiju, miegainibu, uzmanibas noversanu u.c.
– Snieguma samazinasanas klases vidu, sesijas beigas.
– Speja ieverot instrukcijas, speja ilgstosi turet instrukcijas.
Darbibas nejausiba:
– Saglaba aktivitates merki, izklasta tas planu, izvelas atbilstosus lidzeklus, parbauda rezultatu, noved uzsakto darbu lidz galam.
– Darbibas procesa vins biezi ir apjucis, parvar grutibas tikai ar psihologisku atbalstu, vinam biezi nepieciesams iedrosinajums.
"Darbiba ir haotiska, nepardomata, tiek zaudeti dazi uzdevuma nosacijumi, rezultats netiek parbaudits, grutibu del tas partrauc darbibu, palidziba ir neefektiva.
Darbs ar bernu:
– Tika veikts attistoss un korigejoss, pavadosais darbs, cik ilgi, veids (par telpisko attelojumu veidosanu, kognitivo procesu attistibu, emocionalo izglitibu utt.) ieteikumi turpmakajam darbam (ja nepieciesams).
– Rezultati, to panakumi, prasmju veidosanas – pec vecuma, ar grutibam, noveloti.
– Darbs ar vecakiem, gimene – vecaku attieksme, panakumi, sistematiskums u.c.
Skolas gatavibas diagnostikas merki
Atkariba no psihologa merka, nosakot berna gatavibu skolai, mainas pieeja diagnozes problemai. Ja novertejums tiek veikts bernu prieksatlasei klases ar daudzlimenu izglitibu, rezultatiem jabut salidzinamiem un tapec kvantitativiem. Bet sads merkis ir parak saurs un ne vienmer ir noteikts.
Daudz plasaks merkis, diagnosticejot gatavibu skolai, ir sniegt papildu konsultacijas vecakiem, ieteikumus par berna sagatavosanu, nodarbibu organizesanu ar bernu majas un nepieciesamas pieejas nodrosinasanu bernam. Ja so diagnozi veic skolas psihologs, tad vina merkis ir ne tikai konsultet vecakus, bet ari apkopot primaros datus par berniem, kas ienak skola, ieprieks izveloties virkni iespejamo problemu un komplikaciju izglitibas gaita. Pirmklasnieku adaptacijas uzraudziba, pamatojoties uz siem primarajiem datiem, palidz noverst iespejamas grutibas. Skolas psihologs tos izmanto, lai organizetu nepieciesamos kontaktus starp vecakiem un skolotajiem un nodrosinatu visu pedagogiska procesa dalibnieku ietekmes koordinaciju. Lai nodrosinatu informacijas vaksanu, ir nepieciesama informacija ne tikai par bernu testu rezultatiem, bet ari par uzdevuma izpildes procesu, par berna proksimalas attistibas zonas lielumu, par vina macisanas spejam utt.
Bet, runajot par skolas gatavibas diagnosticesanas merkiem, ir jaatzime "asie sturi", no kuriem psihologam vajadzetu izvairities. Tas jo ipasi attiecas uz jaunajiem profesionaliem, kuri tikai sak praktizet saja joma. Koncentrejoties uz principu "nekaitet" diagnostikas procesa, psihologs sava darba izvairisies no daudzam kludam un nevelamam blakusparadibam. Sadas kludas var but:
– Vecakiem sniegtas informacijas parmeriga detalizacija un profesionalitate, neizcelot butisko un ieteikumus. Japienem, ka si informacija nevares kalpot par stimulu vecakiem meklet jebkadus pasakumus vai ietekmi uz bernu, jo vini lielakoties nav skolotaji. Liels daudzums nesaprotamas informacijas vinus tikai bridinas un, iespejams, ja to nepareizi interpretes, novedis pie saskarsmes ar bernu parkapuma. Tapec ir jasniedz tikai tie dati, kas bus saprotami un pareizi orientesies vecaku ietekmes meklejumos – skaidri, struktureti, skaidri, izcelot galvenos punktus, nemot vera draudzigu attieksmi pret bernu un vecakiem. Citiem vardiem sakot, sniedziet tikai to informaciju, ko vecaki var izmantot, lai palidzetu bernam, un neko vairak. Taja pasa laika jaatceras, ka diagnostikas dati ir tikai papildu materials, kas negarante prognozes precizitati, jo testu veiksana liela mera ir atkariga no situacijas mainigajiem lielumiem. Tapec jums nevajadzetu uzstat uz saviem secinajumiem, bet sniegt tos pienemumu veida, aicinot vecakus tos parbaudit viena vai otra forma.