B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Un vissvarigakais ir tas, ka vecakiem, ietekmejot bernu, ir nepieciesami ipasi korekcijas un uzvedibas veidi. Tie varetu but sadi ieteikumi:
– paplasinat savu redzesloku, lasot skali, runajot par aktualiem notikumiem un paradibam u.c.;
– atminas attistisana iegaumesanas cela, macisanas izmantot iegaumesanas lidzeklus – asociacijas, savienojumus u.c. Lugums pastastit par notikusajiem notikumiem un orientesanos uz iegaumesanu, uzdevuma pieskirsanu, kas jaatceras, lai velak pastastitu kadam citam par to, kas sobrid notiek ar bernu;
– ieteikumi domasanas veidosanai specifisku spelu un vingrinajumu veida, no kuriem daudzi ir aprakstiti specialaja literatura (visparinajumi, speja darboties ar skaitliem, salidzinasanas operacijas, modelu veidosana, notikumu logiska analize utt.);
– ieteikumi stastniecibas macisanai (ar bildem un atstastijumiem);
– grafikas prasmju attistisanas vingrinajumi;
– vingrinajumi, lai attistitu kontroles prasmi kopejot;
– sarunas par adekvatas macisanas motivacijas veidosanu un bailu no macisanas noversanu;
Paaugstinata pasapzina, izmantojot atbalstosu komunikaciju un ieteikumus.
Sadu ieteikumu var but daudz, bet tie ir japielago konkretas gimenes iespejam konkreta konteksta.
– Parak detalizeta informacija par bernu, kas sniegta skolotajam. Parak detalizeta berna gatavibas skolai analize, kas balstita tikai uz vienu psihologa un nakotnes studenta kontakta gadijumu, pirmkart, nav pietiekama, lai prognozetu akademisko sniegumu (jo macisanas situacija tiek izmantoti daudzi faktori, kurus nevar diagnosticet ar individualu kontaktu), un, otrkart, tas var klut bistams, jo veidojas skolotaja attieksme pret bernu. Tapec, pamatojoties uz to pasu principu "nekaitet", skolotajam var ieprieks sniegt tikai to informaciju, kas vinam palidzes organizet kontaktu ar bernu. Detalizetaku studenta raksturojumu veido noverosana klase, petot vina darbibas produktus, izmantojot testesanas rezultatus tikai ka primaros datus.
– Nejausa vai tisa informacijas izpausana par bernu, publisku tiksanos rikosana, kuru rezultati tiek nolasiti skali, konsultaciju veiksana citu vecaku klatbutne utt.
– Diagnoze bez vecaku piekrisanas.
Jaatzime, ka ar pareizu eksamena dizainu var sasniegt dazus korigejosus merkus: noverst bailes no skolas, palielinat pasapzinu utt.
Psihologa darbs ar vecakiem
Skolas psihologa darbs ar vecakiem ietver vairakas jomas:
– apstaklu radisana gimenes iesaistisanai berna pavadiba (sadarbibas situacija, nemot vera neiejauksanas gimenes situacija principu);
– izglitosana un konsultesana par aktualam bernu problemam (klases sapulces, tiksanas);
– konsultacijas par vecaku un bernu saskarsmi pec vecaku pieprasijuma;
– psihologiskais atbalsts vecakiem.
Jebkura no sim jomam ir nepieciesama skolas psihologa un vecaku kopiga riciba.
Nepieciesamibu stradat ar vecakiem nosaka vinu loma attistibas socialas situacijas veidosana. Berna komunikacija ar tuviem pieaugusajiem, kas ir nepieciesams attistibas nosacijums, nosaka tas arejas socialas strukturas, kas tiek parveidotas par personibas ieksejam strukturam.
Psihologa darbs ar gimeni prasa izpratni par gimenes sistemisko dinamiku (ka gimene reage, kad bernam ir simptoms) un individualo reakciju novertejumu (ar kadam problemam saskaras katrs gimenes loceklis un berns). Sarunas sakuma ar vecakiem ir jega jautat, kas labi notiek gimene un attiecibas. Tas rada pozitivu noskanojumu un lauj ikvienam atpusties, uzzinat, kas gimene ir labs un stiprs un uz ko var palauties.
Katra gadijuma apspriestais konteksts ir atskirigs. Pirmas sarunas merkis var but saprast, ka gimene mijiedarbojas, kadas ir tas stipras un vajas puses. Seit ir dazi jautajumu paraugi, kas jauzdod: kad rodas problemas, kada vide un kad tas nav; kada ir vecaku, bernu un skolotaju attieksme pret esosajam problemam; Kadas ir vecaku ceribas no saviem berniem, ka vini redz savu bernu nakotni? Skirtas gimenes gadijuma butu japrecize noteikumi par sazinu starp bernu un otru vecaku. Jus varat lugt vecakus aizpildit anketu, lai izpetitu berna attistibu.
Anketas paraugs vecakiem.
– Parbaudes datums
– Berna uzvards, vards
– Dzimsanas datums
– Dzives apstakli: kopeja platiba, ko aiznem gimene, istabu skaits. Atsevisks, kopigs, mazapdzivots vai parpildits dzivoklis. Bernam ir atseviska istaba, kads dzivo ar bernu istaba, cilveku skaits
– Materialie apstakli: zems, videjs, augsts
– Informacija par vecakiem, vinu vecumu, izglitibu, profesiju eksamena norises bridi, gimenes sastavu (kopdzivi)
– Gimene ir pilniga, skirusies (cik vecs berns bija skirsanas bridi), skirsanas iemesls, pateva vai pamates klatbutne
– Attiecibas gimene
Alkohola lietosana gimenes locekliem
– Vecaku veselibas stavoklis, hronisku slimibu klatbutne, psihiskas saslimsanas, izteiktas vecaku rakstura iezimes
– Psihisku slimibu klatbutne, sarezgiti personazi, cilveki, kuriem bija gruti macities radinieku vidu
– Ka piedzima berns?
– Grutniecibas gaita, komplikaciju klatbutne
– Dzemdibas, to gaita un komplikacijas, dzemdibu traumas klatbutne, iedzimti defekti
– Attistibas iezimes zidaina vecuma un agra berniba: motora attistiba, runa, nopietnas slimibas pirms viena gada, slimibas pec viena gada, operacijas, vai vins ir registrets pie arsta
– Audzinasanas iezimes: bernudarzs, bernudarzs, majas izglitiba
– Skola, skolas problemas, papildu darba slodzes
– Kurs galvenokart nodarbojas ar berna audzinasanu, kura viedokli berns nem vera, audzinasanas principus, gimene pienemtos sodus
– Ka berns pavada savu brivo laiku
– Berna fiziskais stavoklis, seksuala attistiba
– Garastavoklis: valdosais garastavoklis, garastavokla stabilitate
– Uzvediba, uzvedibas individualas ipasibas, nogurums, biezas sudzibas.
Papildus anketai vecakiem piedavatas metodes var ietvert vecaku eseju "Mana berna dzivesstasts", REP vertesanas-pasnovertesanas metodi salidzinajuma ar to pasu metodiku, ko veic berns, utt.
Bernam piedavatas metodes ietver gimenes zimejumu un ta modifikacijas, pielagotu Rene-Zila metodes versiju, dazadas metodes "Nepabeigtie teikumi" versijas, vertesanas-pasnovertejuma metodes modifikacijas, B. Selbija "Pasaku" testu utt. Projektiva intervija ar bernu var ietvert sadus jautajumus: