B?rnu psiholo?ija – b?rnu psihologiem, vec?kiem, ?imen?m
Шрифт:
Lai gan saja joma ir ieverojams petijumu apjoms, daudzu no tiem rezultati ir pretrunigi un biezi vien pretrunigi. Tas liela mera ir saistits ar to, ka, novertejot somatisko raditaju vertibu, biezi vien nav apmierinosa izskaidrojuma par mekletajiem modeliem, kas ir sarezgiti savienojumi un interpretacijas, kuras nemti vera konstitucionalie, mediciniskie, socialie un psihologiskie faktori.
Pedagogiska pieeja ietver skolas brieduma novertesanu no briza, kad berns ir ieguvis noteiktu zinasanu, prasmju un speju kopumu, kas nepieciesams macibam skola. Sada novertejuma izredzes sarezgi citu faktoru, kas nav intelektualais, klatbutne skolas brieduma fenomena, kas saja studiju aspekta praktiski netiek skarti.
Saja sakara psihologiskas metodes var but noderigakas diagnostika. Psihologiskas pieejas ietvaros skolas brieduma diagnosticesanai ir skaidri izdaliti divi galvenie virzieni. Pirmais ietver psihodiagnostikas metozu izmantosanu, lai noteiktu skolas brieduma limeni (Kern-Jerasek tests, Witzlak tests uc). Otrais ietver skolas brieduma noteiksanu, diagnosticejot berna garigo procesu attistibas limeni. Krievu psihologija sada attistiba sakas jau 1930. gados, kad pirmo reizi tika prezentetas eksperimentalas metodes, kas atspogulo izmainas berna psihe vina sociali simboliskas aktivitates internalizacijas procesa (dubultas stimulacijas metode).
Musdienu darbu pamata saja virziena ir izpratne par garigajiem procesiem ka orientejosam darbibam, kuru merkis ir objektu un paradibu izpete, to ipasibu un attiecibu identificesana un nospiedums. Attiecigi skolas brieduma intelektuala komponenta diagnoze tiek uzskatita par so procesu attistibas limena novertejumu.
Kriteriji berna gatavibai skolai
Personiga gataviba – berns ir gatavs macibam, ja skola vinu piesaista nevis ar arejo pusi (atributi: portfelis, piezimju gramatinas), bet gan ar iespeju iegut jaunas zinasanas.
Intelektuala gataviba ir horizonta klatbutne, specifisku zinasanu krajums un interese par zinasanam. Speja izprast savienojumus starp paradibam, reproducet modeli.
– Logiskas domasanas attistiba (speja atrast lidzibas un atskiribas starp dazadiem objektiem, salidzinot, speja pareizi apvienot objektus grupas atbilstosi kopigam butiskam iezimem).
Brivpratigas uzmanibas attistiba (speja saglabat uzmanibu uz konkreto darbu 15-20 minutes).
– Brivpratigas atminas attistiba (speja mediet iegaumesanu: saistit iegaumeto materialu ar konkretu simbolu / vardu-attelu vai vardu-situaciju).
Socialpsihologiska gataviba:
– Macisanas motivacija (velas iet skola; izprot macisanas nozimi un nepieciesamibu; izrada izteiktu interesi par jaunu zinasanu apguvi).
– Speja komunicet ar vienaudziem un pieaugusajiem (berns viegli nonak saskarsme, nav agresivs, spej atrast izeju no problematiskam komunikacijas situacijam, atpazist pieauguso autoritati).
– Speja pienemt macibu uzdevumu (uzmanigi klausities, precizet uzdevumu, ja nepieciesams).
Fiziologiska gataviba ir fiziologiskas attistibas limenis, biologiskas attistibas limenis, veselibas stavoklis, ka ari skolai atbilstosu psihologisko funkciju attistiba:
– Plaukstas siko muskulu attistiba (roka ir labi attistita, berns ir parliecinats ar zimuli un skerem).
– Telpiska organizacija, kustibu koordinacija (speja pareizi noteikt virs – zem, uz prieksu – atpakal, pa kreisi – pa labi).
– Koordinacija acu un roku sistema (berns var pareizi parnest uz piezimju gramatinu vienkarsako grafisko attelu – rakstu, figuru – vizuali uztveramu no attaluma (piemeram, no gramatam).
Skolas gatavibas psihologiskas ipasibas
Tradicionali ir tris skolas brieduma aspekti: intelektualais, emocionalais un socialais.
Intelektualaja sfera skolas brieduma sasniegsanas ipasibas ir; uztveres diferenciacija (uztveres briedums); speja brivpratigi koncentreties; speja identificet objektu un paradibu butiskas iezimes un izveidot celonu un seku attiecibas starp tam (analitiska domasana); racionala pieeja realitatei; speja logiski iegaumet, speja runat ar ausu, speja saprast un izmantot simbolus, roku un roku un acu koordinacijas smalkas motorikas attistiba un interese par jaunam zinasanam. Kopuma intelektualais briedums atspogulo smadzenu strukturu funkcionalo nobriesanu. Intelektualas attistibas faktors ir nepieciesams, bet nepietiekams nosacijums veiksmigai berna parejai uz skolu.
Emocionala zina skolas briedumu raksturo noteikta emocionalas stabilitates limena sasniegsana, impulsivo reakciju skaita samazinasanas, uz kuras fona tiek veikts macibu process.
Socialo briedumu, pirmkart, nosaka berna nepieciesamiba sazinaties ar citiem berniem, piedalities grupas mijiedarbiba, pienemt un paklauties bernu grupu interesem un parazam. Si skolas brieduma sastavdala ietver bernu ipasibu attistibu, kas lauj viniem efektivi sazinaties ar citiem macibu procesa dalibniekiem (klasesbiedriem un skolotajiem). Visplasakaja nozime socialais briedums ir berna speja uznemties skolena socialo lomu. Tas izpauzas berna attieksme pret skolu un izglitojosam aktivitatem, skolotajiem un sevi ka studentu. Studenta veidotais ieksejais stavoklis lauj vinam tikt ieklautam izglitibas procesa ka darbibas prieksmetam, kas izpauzas ka apzinata nodomu un merku veidosana un istenosana, vai, citiem vardiem sakot, studenta brivpratiga uzvediba. Sis komponents ietver ari noteiktu motivacijas sferas attistibas limeni. Saja aspekta bernu, kurs ir psihologiski gatavs skolai, piesaista macibam ne tikai tas areja puse (portfelis, macibu gramatas, piezimjdatori utt.), Bet galvenokart iespeja apgut jaunas zinasanas, prasmes un iemanas.
Skolas brieduma sasniegsana ir saistita ar vairakiem genetiskiem un socialpsihologiskiem faktoriem, kas ietekme berna somatisko un garigo attistibu visa vina dzives laika pirms skolas. So faktoru ietekmes raksturs nosaka skolas nenobrieduma celonus, kas ietver:
– Trukumi izglitibas vide.
– Berna somatiskas attistibas trukumi.
Neirotiska rakstura attistiba.
Pirmsdzemdibu vai agrins postnatals centralas nervu sistemas bojajums.
Shema berna psihologiska un pedagogiska profila sastadisanai uznemsanai skola
Tipologiskas ipasibas:
– Aktivs, mobils, lens, inerts, lens. Uzbudinams, nelidzsvarots, mierigs, lidzsvarots, nomakts, whiny.
– Atra reakcija uz verbaliem stimuliem, parsledzamiba.
"Valdosais noskanojums ir jautrs, nomakts, bez lielas pieskanas. Vai dienas laika ir kadas peksnas garastavokla svarstibas?
– Vai vins ir neatlaidigs, saskaroties ar grutibam, ar kuram nacies saskarties, vai atkapjas, saskaroties ar tam? Ludz palidzibu un izmanto to.