Laika cilpa
Шрифт:
Katja pamaja ar galvu.
– Kaut kada briniskiga lieta. Es nekad par to neesmu dzirdejis.
Puisi saskatijas. Acimredzot Katja joprojam nav nopietni uztverusi vinu paskaidrojumus. Lai gan patiesiba vini runaja ta – visi kaut kur skreja, bega no reida, tad vini devas uz vinas ciemu, kuru, ka izradijas, bija okupejusi nacisti, un tagad vini ir aiznemti ar trofejas atversanu.
Vitja apklusa, baididamies, ka kads no puisiem turpinas temu – tad, gribot negribot, naksies kaut ko stastit. Lai gan vinam bija kardinajums izstastit divaino stastu par magnetofonu un to, ka tada pasa veida vins varetu meginat nodot zinu nakotnei, lai bridinatu gimeni un draugus un lugtu palidzibu. Vins bija parliecinats, ka puisis, kurs ar vinu sazinajas (Vitja, protams, neticeja, ka tas bija vins pats), iespejams, kaut ko izdomas pat tik sarezgita un pat pilnigi fantastiska situacija. Bet ka gan par to runat, neizraisot smieklus un draudzigu pamudinasanu? Vins bija parliecinats, ka stasts ar magnetofonu tiks uzskatits par smiekligu stastu.
Visticamak, magnetofoni vel nebija izgudroti, jo Katja par tiem nebija dzirdejusi.
Vina iznema vel vienu deli, kam sekoja vel viens – kaste negribigi atvera vederu, bruka gabalos, bet tomer skita speciga. Tagad pat Lena nedaudz piecelas no galda, lai labak redzetu, kas notiek budinas vidu, it ka Katja atvertu nevis parastu koka kasti, pat trofeju, bet istu Pandoras ladi. Nav zinams, ko Krauti tur slepusi un kads noslepums glabajas aiz siem ciesi piegulosajiem deliem.
Beidzot nokrita pedejais delis, gandriz iecirtot Petijai pa kaju, un uz koka pamatnes paradijas melns prieksmets. Tas bija melns, jo loti biezs ellots papirs, kas lidzigs audumam, parklaja zem ta paslepto prieksmetu.
– Vini ir iepakoti! – Deniss bija parsteigts. – Noteikti kada noderiga lieta. Varu deret!
"Es pat to neesmu redzejis filma," atzina Petja. – Lai gan, iespejams, esmu noskatijies visas filmas par karu.
Katja paskatijas uz vinu sanis, gribeja kaut ko teikt, tacu pardomaja, atkal iznema nazi un iegruda asmeni auduma.
Melnais audekls sausi cauksteja. Puisi sastinga. Lena neiztureja un pameta galdu, noliecoties par kasti.
Iestajas klusums. Vejs, nepartraukti gaudams cauri izsisto stiklu, peksni apklusa. Pat tala kanonade nomira.
– Nu, kas tur ir? – Deniss tikko dzirdami nocuksteja.
Vitja sataustija Lenas roku un saspieda to. Vinai bija silti. Vins juta, ka sirds strauji pukst krutis, it ka vinu nakotne butu atkariga no sis kastes satura.
Nazis caurdura biezo audumu, tas sadalijas divas dalas, atklajot trofejas iekspusi.
Uz spidiga sudraba stativa, stingra metala buri, atradas vel viena kaste, tikai no kaut kada vertiga koka, puleta, piesaistot skatienu ka magnets. Tas gala mirdzeja atversanas mehanisms eleganta aizbidna forma.
"Nekada gadijuma…" cuksteja Vitja.
"Oho…" svece Petijas rokas nedaudz triceja.
– Es tev ta teicu! – Deniss satraukti nosvilpa.
Ketija nosnaca.
Vinas roka sniedzas pec fiksatora, bet Petja vinu aptureja.
"Noliksim to uz galda," vins ierosinaja. – Ir neerti turet sveci.
Katja mirkli padomaja un pamaja.
Vel piecas minutes mocijusies virs aizsargbura, vini iznema saturu un nolika to uz galda.
– Nu, vai atversim? – Katja klusi jautaja. Tagad, kad prieksmets atradas uz galda, vinas apnemiba peksni skita iztvaikojusi.
– Noteikti! – Petja nolika sveci uz galda. Vina rokas beidzot bija brivas, un vins izdarija nepacietigu zestu.
"Varbut butu labak tam nepieskarties," domigi sacija Katja.
– Ja! Ko tu dari?– Deniss gandriz iekliedzas. "Jus riskejat ar savu dzivibu, lai to iegutu!" Un ari mes…” vins piebilda, „kad vini vinu vilka”. Un tagad mums ari sapes kakls hipotermijas del, tas ir simtprocentigi. Atvert!
– ES piekritu. Atveries,” Petja atkartoja savus vardus.
Katja paskatijas uz Lenu.
"Man ari nepatik si kaste." Vina ir kaut kas… divains.
"Tas nozime divas balsis par un divas pret," sacija Katja. – Izskirosais paliek. Tu, Vitja. ko tu grasies teikt?
Visu acis pieversas vinam, un vins peksni sajuta, ka tiesi tagad, saja mirkli, tiek izlemta vinu nakotne. Kapec tas ta bija – vins nevareja pateikt, tacu dzive ir brizi, kad esi parliecinats, ka ir pienacis X laiks. No ta, kadu lemumu jus pienemsit saja bridi, bus atkariga visa jusu turpmaka dzive.
Kas saja bridi ir tik ipass? – vins domaja. Manas plaukstas peksni kluva nosvidusas. Kaut kas notiks, kad vini atvers kastiti. Bet ko tiesi? Vai tas noteikti novedis pie kaut ka slikta?
Vins parmainus skatijas uz lakotas kastes spidigo fiksatoru un draugu sejam.
Lena lenam pakratija galvu, it ka teiktu vinam: “Saki ne. Es ludzu jus, vienkarsi sakiet ne, jo…"
Vins nespeja nolasit vinas acis atbildi, vinas bailu iemeslu. Vina baidijas no nakotnes un vinu situacija tas bija absoluti dabiski. Bet ne katra izvele noved pie slikta rezultata. Dazreiz jums ir jaizlemj ieiet nezinamaja. Skatieties uz prieksu ar atvertam acim. Izdari izveli.
Vitja nolieca galvu. Laika plaksne, skiet, karajas par vinu mazo atslanosanos – drumu, bezpriecigu un rapojosu, ta, ka vins fiziski juta ta smagumu. Vitja grozijas no kajas uz kaju, iebaza rokas dzilajas biksu kabatas un peksni sajuta tur serkocinu kastiti, kas klusi, bet neatlaidigi vibreja. Vins to parcela no slapjam drebem un pavisam aizmirsa par to. Sirsenis meginaja atbrivoties. Vitja atcerejas, ka no rita kukainis bija sauss un miris. Un tagad tas peksni atdzivojas. Kapec?
Vins padomaja un klusi teica:
– Atver to.
3. nodala
1941 gads
"Ejam uz gerbtuvi, seit nav drosi," virietis peksni teica un, nepagriezies, devas uz zemo eku, kas atrodas aiz stadiona galvenas blodas.
Sarovs paskatijas apkart. Slazds? Bet kurs vareja zinat, ka vins dodas uz sejieni? Vel ir paris sekundes, lai aizbegtu. Mana galva druzmejas domas. Virietis turpinaja iet uz tumsajam durvim, nepagriezoties.
Sarovs noputas. Vins veica so gruto un bistamo celojumu, tik tikko izvairijas no aresta, izkapa pa logu, pakluva zem lodem – un tas viss bija veltigi? Ne, vinam ir jasanem atbildes. Vai vismaz izdoma, ko darit talak.
Vins negribigi devas pec viriesa. Vins jau bija piegajis pie tupus ekas, iznema no kabatas atslegas, vienu iebaza atslegas cauruma, divreiz pagrieza un pavilka durvis pret sevi. Durvis atveras ar vieglu cikstesanu. Enges jau sen nav ellotas.
Sarova sirds saka sisties.