Laika cilpa
Шрифт:
Katja staveja pie ardurvim un ielukojas nedaudz atvertaja sprauga.
"Tikai nenemiet parak daudz udens," vina teica, redzot, ka Vitja panem kugi un dodas uz izeju. Kajas bija lieli brezenta zabaki, kas tika atrasti zem plits. – Un negrabejiet spaini.
Ejot garam galdinam, Vitja ieraudzija, ka meitenem sautejuma bundza palikusi vairak neka puse. Par Lenu, vins domaja, un, skatoties uz Katju, cienija vinu vel vairak. Neskatoties uz absoluto arejo lidzibu ar musdienu meitenem, vina bija kaut kas ipass, ko nevareja uzreiz saprast. Kaut kada stingriba vai kaut kas tads.
Katja iznema no plits vairakas gruzdosas ogles, no vacu kastes no deliem eveleja skaidas un iemeta to visu samovara.
Pec desmit minutem vini jau dzera karstu teju, pareizak sakot, verdosu udeni ar dazam atlikusajam tejas drupacam un lasi ievarijuma, un si teja skita kaut kas nepasauligs.
Tikmer Katja pamodinaja Lenu un vina, supojusies, ietinusies sega, apsedas uz solina pie galda. Skatoties uz sautejumu, vina sakotneji atteicas, tacu pec gabalina izmeginasanas vairs nevareja apstaties.
Katja pastavigi skreja pie durvim un ilgi skatijas sprauga, un, kad vini padzeras teju, meitene vilka kasti pie galda un pamaja:
– Nu, paskatisimies musu trofejas? Ceru, ka nenesam to velti…
2. nodala
1941 gads
– Beidzot! – Deniss nespeja valdit emocijas. Vins vai nu apsedas uz solina pie galda, uz kura apakstasite dega svece, tad piecelas un piegaja pie plits, lai noglauditu vel silto sienu, tad sastinga pie kastes, burtiski iedzerot uzrakstus vacu valoda. Taja pasa laika vins kustinaja lupas, it ka meginatu atcereties to vai citu vardu, pamaja ar galvu un skumji atkal uzleca.
– Naina Vjaceslavovna teica, macies vardus, tie noderes. Kapec, es vinai jautaju, atceries? atceries?!
Visi, iznemot Katju, protams, atcerejas. Skrupulozais Deniss vienmer kaitinaja vacu valodas skolotaju ar saviem jautajumiem, un beigas vina kaut ka izplapajas (lai gan nekad neatlavas pacelt balsi uz skoleniem):
– Kad jus nonaksit kara, Krutov, jus uzzinasit, kapec. Un atceries manus vardus.
Klase smejas – klusi, bet diezgan izteikti. Nebija runas par kadu karu. Vismaz ar vaciesiem. Un ta tas izradijas.
"Ja man tagad butu tikai maza vardnica, viss klutu skaidrs," vins teica, skatoties, ka Katja staiga apkart kastitei, domajot, ka to atvert.
Petja panema sveci un pacela to augstak.
"Jus to nevarat salauzt ar rokam," vins domigi sacija. – Ja vins nokristu no kalna un pat dabu… Specigs, vins ir infekcija!
Ketija izvilka saliekamo nazi un meginaja aizkerties pie metala lentes, kas tureja delus kopa, tacu tas bija ka priedes zagesana ar nazi – ciesi piestiprinatie deli pat nekustejas.
– Varbut uzlekt uz ta? – Petja ierosinaja.
"Tikai tad, ja tas bus jums, tad tas noteikti saluzis," Deniss nekavejoties atbildeja, dodot majienu uz sava klasesbiedra aptaukosanos, tacu vins pat nepaslinaja ar plakstinu.
– Kas, tavuprat, tur ir? – Deniss velreiz jautaja, pagriezies pret Petju, kura ar sveci staigaja ap kasti.
– Varbut ieroci? – Petja ierosinaja.
– Tas butu labi.
"It ka tu sautu," Katja atzimeja, tacu ne parmetosi, bet maigi, nevis izaicinosi. "Tas ir vienkarsi filmas."
Petja noputas:
– Tas tiesa. Filmas viss ir vienkarsi.
– Man skiet, ka atradu! – Vitjas balss atskaneja no skapja, kas atradas netalu no ardurvim.
Vins iznaca turot rokas mazu cirvi, tadu, kadu parasti izmanto galas griesanai.
"Tas deres," Katja piekrita. – Laujiet man meginat.
Lena sedeja pie galda, ar plaukstam satverusi siltu tejas kruzi un klusi veroja notiekoso.
Vitja mirkli vilcinajas – vins gribeja pats tikt gala ar kasti, turklat vinam bija tiesibas to darit ka instrumenta atradejam, tacu vins instrumentu gandriz uzreiz nodeva meitenei. So aizkersanos neviens nepamanija.
Katja panema cirvi, viegli pamaja to uz saniem, it ka izmeginot, tad nedaudz attalinaja Petju un iesprauda cirvi starp deliem. Es saspringu. Ciesi piegulosie deli sakuma pat nekustejas. Tad vina atbalstija savu svaru uz roktura, kaste draudigi ciksteja, kaut kas taja parspraga.
Vina sabojaja terauda lenti, un ta nokrita no kastes ar dzinkstesanu.
Petja instinktivi paspera vel vienu soli.
– Ja tur ir bumba? – vins ar bazam balsi jautaja.
Katja pamaja ar galvu.
– Pat ja ta, par to netiek iekaseta maksa. Uzladesim un veselu atdodam Krautam!
Deniss klusi iesmejas, bet uzreiz sastinga, jo viens no deliem nokrita no stiprinajuma, gandriz ietriecoties vinam kaja.
– Apgaismojiet to, kas tur ir! – Katja jautaja.
Petja nedrosi soli gaja tuvak, bet ieksa nekas nebija redzams, ja vien pietika ar blavo sveces gaismu. No saplestas plaisas izskatijas kaut kads melns iepakojums, ellots papirs vai audums.
"Mums tas bus jasalauz," vina teica. – Nu, labi, jums joprojam vajadzes malku.
Vitja pienaca tuvak, ari vins loti velejas redzet kastes saturu, turklat, lai ko jus teiktu, tiesi vins un Katja izvilka trofeju no kravas automasinas un vilka to, noliecoties zem kravas svara.
"Es velos, lai tur butu magnetofons," vins peksni izspraga pret savu gribu.
Lina parsteigta paskatijas uz savu klasesbiedreni. Deniss pasmaidija, un Petja noplatija rokas:
– Ir pienacis laiks dejot…
Tikai Katja nesaprata teikto.
– Atskanotajs? Vai ta tu teici? Kas tas ir?
Vitja domaja, ka ir kludijies, tacu bija par velu.
– Ta ir tada lieta… klausities dziesmas un… vispar jebko.
– Ak, piemeram, radio, vai ka?
– Ja. Ka radio. Tikai parraide nenotiek pa radiovilniem, bet tiek ierakstita speciala magnetiska lente.