Pusnakts akad?mija. Dzimis pusnakt?
Шрифт:
– Un pirms tam tev bija jadzer asinis? – noskaidroju grimasedama.
Mana iztele atri iekrasoja visu proceduru visspilgtakajas krasas, ieskaitot nejauko metala garsu mana mute. Es noteikti nepiekristu sadai riebeklibai, jo…
Ko darit, ja cilveks ar kaut ko slimo? Vai ari nedelu neesi mazgajies?
Es nodrebeju no riebuma.
"Tas notika, bet ne pedejas tris paaudzes," apstiprinaja Nirels. – Tagad, par laimi, tas nav vajadzigs. Mes esam iemacijusies iztikt bez sis proceduras. Tagad ar pieskarienu palidzibu atnemam bistamas emocijas. Ilgstoss pieskariens un neliela hipnoze. Ja sadas emocijas netiek izvilktas, tad pastavigi notiks skibs, vispirms viena virziena, tad otra virziena. Protams, problemas rodas, neskatoties uz esoso darbibu protokolu, tacu labak ir izdarit vismaz kaut ko, neka nedarit neko, vai ne?
Es pamaju ar galvu, piekritot puisim. Ja vins runaja patiesibu, tad lieta smarzoja pec diezgan liela pesimisma, jo pasaule katru dienu notika kaut kas neparasts.
Bet, no otras puses, es isi iedomajos, ka Zeme izskatitos tagad, ja vampiri nekad nebutu pastavejusi. Iespejams, mes visi vienkarsi izmirtu un viss saktos no nulles: bakterijas, zivis, pertiki, dinozauri, alu cilveki. Varbut daba macijas no savam kludam un tapec radija vampirus nakamaja karta?
Patiesiba es tiesi so jautajumu uzdevu tresa kursa studentei.
"Varbut," vins viltigi atbildeja. – Jebkura gadijuma mes esam sis pasaules aizsargi un lidzsvars. Un ne tikai mes. Visi pusnaktnieki.
– Vai ir vel kads? Zirnekli? – Es mineju.
Bet tas izradijas nepareizi. Es sodien nejutos labi. Tas ir saprotams, nepilnas dienas laika ir tik daudz jaunu atklajumu, tik daudz pretrunigas un taja pasa laika neticamas informacijas, ka ir laiks pec iespejas atrak doties gulet ar sapniem, ka rit bus savadak – normali.
– Ne zirnekli. Parvertiba ir Persija ipasa davana. Katram vampiram ir sava ipasa davana, tacu ne visi to atklaj uzreiz. Piemeram, man tas vel nav paradijies.
Ar vieglam skumjam smaidot, puisis atri vien atgriezas pie musu galvenas temas:
– Papildus vampiriem Midnighters ietver ari vilkacus, raganas un medniekus.
Uztveris svarigako vardu, es nepacietiba rosijos uz solina.
– Mednieki? Par parejo viss ir vairak vai mazak skaidrs. Raganas var burvest, vilkaci parversas par dzivniekiem un mednieki? Kas tas vispar ir?
Nirels smagi noputas.
– Tie, kuriem musu esamiba nelauj dzivot miera. Vini mus uzskata par briesmoniem un visos iespejamos veidos censas atbrivot pasauli no musu klatbutnes. Bet nebaidieties pirms laika. Teiksim ta, ka saipus robezas neviens vinus sen nav redzejis – kops vini iegaja cilveku pasaule, tatad neka interesanta tajos nav. Varbut vini jau sen ir degenerejusies.
Izdzirdot pedejo frazi, ar kuru puisis laikam gribeja mani uzmundrinat, es igni pasmaidiju. Jo tagad es noteikti zinaju, ka cilveku pasaule joprojam pastav viens kaitinoss mednieks. Mamma pati par to man sodien pastastija, un es vienkarsi nezinaju, ko tagad ar so informaciju iesakt.
Cik bistami tie bija? Vai vini tiesam ir degenerejusies vai joprojam slepjas, lai pa vienam medit vampirus? Un mana mate? Vai vina ir vampirs, ragana vai vilkacis?
– Nirel, ja es joprojam esmu pusnaktnieks, tad kas es esmu? Vampirs vai ragana?
"Vampirs," vins atbildeja bez saubu enas.
– Kapec tu ta izlemi? – Es kluvu spitigs.
Nav ta, ka es gribetu but ragana. Principa es labpratak paliktu tirasinu cilveks, bet ja man butu jaizvelas…
– Tapec, ka Pelisay kundze jus nosauca par Salamanu Puki. Jusu gimene ir vecaka un lielaka starp visam vampiru gimenem.
– Tatad man ir daudz radinieku? – es biju neizpratne.
Pieradusi pie ta, ka mana vieniga gimenes locekle bija mana mamma, nebiju gaidijis tadu lomu. No vienas puses, si zina mani bezgala iepriecinaja, jo vienmer gribeju, lai man butu vecvecaki, brali un masas, un visi sie troksnainie, jautrie svetki, kad pulcejas kuplas gimenes un davina daudz, daudz davanu. Bet no otras puses…
Radinieki var beigties ar sartumu.
Tresa kursa students mani atkal nolaida uz zemes:
– Neesmu parliecinats. Pukis ir gints visparpienemtais nosaukums, bet no pirma Puka, saskana ar vesturi, naca daudzi zari. Ja nemaldos, vinam bija cetrpadsmit deli. Bija ari meitas, bet katra apprecejas un sanema jaunu klana vardu. Labak pajautajiet savai matei par saviem radiniekiem, kad rodas iespeja.
"Ja tas izradisies," es noputos, atceroties, ka es biju gaidijis atbildes astonpadsmit gadus un ka es joprojam neesmu sanemis.
Bet man joprojam bija kada nojausma. Pelisay kundze teica, ka es esmu Pukis no sava teva puses. Interesanti, vai vins vel ir dzivs? Un ja ta, kapec es vinu nekad neesmu redzejis? Pat ja vinu attiecibas ar mati bija patiesi nejausas un uz vienu nakti, vai tiesam vinu visus gadus nebija parnemusi zinkariba, lai uzzinatu, kas vinam ir dzimis?
Vai ari vina mate vinam vienkarsi nepateica, ka ir stavokli?
– Klau, bet izradas, ka vampiriem var but berni? – sis fakts, iespejams, mani parsteidza visvairak.
Tas ir pilnigs pretejs gramatas un filmas aprakstitajam!
Jautriba dzirkstija Nirelas acis.
– Dabiski. Mums kaut ka javairojas. Kadi jautajumi?
– Bet, protams!
Sezot ertak, visu kermeni pagriezu pret puisi.
– Kad iegajam biblioteka, bija diena, bet mes devamies prom no sejienes nakti. Kas seit notiek? Vai laika joslas atskiras?
Atbildot vins nobolija acis, it ka es butu teicis pilnigas mulkibas. Bet es nolemu neapvainoties, jo tas ir interesanti.
– Varetu teikt ari laika joslas. Tulit ir skaidrs, ka jus esat viens no Nakosajiem. Tumsaja puse vienmer ir nakts, Sallij. Visas dienas garuma un jebkura laika – un ta tas ir bijis vairak neka divus gadsimtus. Tas bija raganas, kuras burveja, jo tie, kas dzimusi tiesi pusnakti – dienu krustpunkta – nejutas labi dienas gaisma. Bet vampiri uz sauli reage asak neka citi. Musu koncentracija samazinas, paradas miegainiba, speka zudums un neaizsargatiba. Mes novajinam musu acu prieksa. Un, starp citu, par acim: tas ir jutigas pret sauli. Dzirdeju, ka musejie otra puse nesa tumsas brilles vai specialas cietas lecas.
Lecas… gandriz nolecu uz vietas ar atzinu, jo puisis teica absoluto patiesibu. Kops bernibas man asaroja un sausmigi sapeja acis, skatoties saule. Es pat neatcerejos, kad pirmo reizi uzliku lecas: biju par mazu, bet kops ta laika vairs neesmu gajis ara bez tam.
Pirma lieta, ko es izdariju no rita, nomazgaju seju un ievietoju lecas. Bet pat ar viniem musu logi vienmer bija aizsegti ar bieziem aizkariem.
Nirelam bija taisniba par visu. Pat ja sis lecas bija izgatavotas no cietas vielas. Vini jutas kaut kur starp stiklu un plastmasu.