Pusnakts akad?mija. Dzimis pusnakt?
Шрифт:
Tumsi mati un rets sudrabs, kas atstaro lampu gaismu. Apgerbs bija daudzslanu komplekss apgerbs. Vieglu, kritosu kleitu lidz gridai senas romiesu togas stila daleji slepa bruna jaka no stiva auduma ar adas ieliktniem. Tas vairak izskatijas pec korsetes, bet taja pasa laika slepa plecus un kaklu, bija ar augstu, atskirigu apkakli un platu jostu jostasvieta – ar zelta ovalu aplikumu.
Pelezijas kundzes lupas paradijas viegls, smalks smaids.
– Un seit ir mani labakie skoleni. Jus, puisi, esat tiesi laika. Es redzu, ka jus jau esat satikusi Salamanu. Vina ir jauna un turpmak bus musu akademijas pirma kursa studente. es…
Nedzirdejusi, ko rezisors gribeja teikt, blondine nolema doties prom. Vins gaja parliecinati, mierigi un dusmigi. Knapi paspeju paiet mala, preteja gadijuma, zveru, vins mani vienkarsi butu izsitis no vietas ka nenozimigu traucekli. Vina elkonis pieskaras manam plecam uz malas, aiz kuras pietiktu tikai ar vienu zibspuldzi, lai mana atturiba saplaisatu suves.
– Monsieur Becriv, vai jums neskiet nepieklajigi piecelties un doties prom, kad kads ar jums runa? – sieviete skali pagriezas pret puisa muguru, dusmigi samiedzot acis.
Tikai sis nelielas izmainas liecinaja par vinas neapmierinatibu. Skiet, ka kads tika noligts par zimuli, un nez kapec es par to no sirds priecajos.
Bet vina neuzdrosinajas apgriezties. Vins aizbega – un tas ir labi. Man vel vajadzeja zirnekli, kas mani pavada!
Acimredzot, domadama, ka blondines riciba mani ir kaut ka aizvainojusi, sieviete maigi uzsmaidija man.
– Vienalga, Sallij. Persidija dazkart nav kartiba. Bet Monsieur Darkwood, iespejams, neatteiks jums paradit akademiju un kopuma palidzes jums pirmo reizi iekartoties musu sienas. Es tev visu pastastitu un pats visu paraditu, bet es jau sausmigi steidzos, patiesiba kaveju. Ka jus, monsieur Darkwood, tiksiet gala ar jums uzticeto uzdevumu?
"Tas butu gods, Pelisey kundze," brunete atbildeja, piekritosi nedaudz noliecot galvu.
"Tad man ir vel viens lugums jums, Nirel." Skaties, vai tavs draugs mana prombutne uzvedas pieklajigi.
"Protams, kundze," students viegli piekrita.
Lai gan, ja es butu vina vieta, es butu uzmanigs ar sadu solijumu dosanu. Ja, vins ir traks – si blondine! Ka mezonis, kas nokrita no zara! Padoma tikai, es dazas minutes sedeju aiz loga. Nesabruka!
Tiesa, man joprojam bija kauns. Tas bija kaut ka neerti. Bet jus varat mani saprast: manu acu prieksa zirnekli neparversas par cilvekiem.
Ieverojot, ka vecaks nebija izgajis no kabineta, es satraucos, meginot ieskatities sekretares istaba:
–Kur ir mana mate?
"Vina jums rakstis reizi nedela, Mademoiselle Dragon," kundzes balss kluva aptverosa, nomierinosa.
Bet es netaisijos nomierinaties!
"Mans uzvards ir Eveseja," vina dusmigi sacija.
"Ne seit, Salaman," sieviete stingri iebilda. – Pusnaktnieku akademija jus esat registrets ka Pukis – no teva puses.
Kratot galvu, lai tiktu vala no jautajuma, kas uzreiz radas manas domas par otro vecaku, kuru nekad nebiju redzejusi, atgriezos pie galvenas temas. Es centos neskatities uz nevelamo musu sarunas liecinieku. Mana balss bija stingra un pauda apnemibu:
"Madame Pelisey, es nevelos seit palikt." Un kas man jadara akademija?
Skolas direktors maigi pasmaidija. Vinas skatiens liecinaja par piekapsanos, it ka vina jau ieprieks zinatu, ka mana reakcija bus tiesi sada.
"Mana akademija tu iemacisies sadzivot ar to, kurs sez tevi, mans dargais." Katra no pusnakti dzimusajiem dzivo Tumsa puse, ta saukta sencu davana. Tava mamma teica, ka tavas spejas vel nav izpaudusas, tapec sis izglitibas iestades sienas tev tas bus jaatrod un jaierobezo.
"Man nav davanu," es sausi teicu, pat nemelojot.
Neparastas spejas bija, ja, bet davanas nebija.
– Un mums vel tas ir janoskaidro, Salaman. Ak, es aizmirsu iepazistinat sevi. Ta tas notiek, kad steidzies,” smaidot saprata sieviete. – Madame Noslija Pelisay. Laipni ludzam Midnighter akademija.
3. nodala. Talie senci
Mes ar gidu laternu gaisma kopa ar kundzi izgajam ara no akademijas galvenas ekas. Nokapjot uz pirmo stavu, es uzzinaju, ka manas lietas tiks atnestas tiesi man atveletaja istaba. Bet ne mamma. Mani vecaki izvelejas mani neredzet pirms aizbrauksanas, kas bija neticami aizvainojosi. Bet vina nosutija zimiti ar Pelisejas kundzes starpniecibu.
Tomer neko jaunu taja neizlasiju. Aletra Evesey solija man rakstit reizi nedela un ludza, lai neesmu spitigs, uzsverot, ka mana klatbutne saja akademija bija labakais lemums mums abiem. Tada veida vina par mani neuztraucas, jo tagad es biju uzticama aizsardziba.
Bet vina nenema vera, ka ari es neesmu bezdveseles robots. Kur man likt savu sajusmu? Ka atbrivoties no jaunam bailem?
Nostajusies uz akademijas lievena, lai sagaiditu, kad Pelisejas kundze pazudis aiz vartiem, es parliecinosi devos uz to pusi, pilniba ignorejot gan nervus nezelojoso gargoju, gan man norikoto studentu.
Lai ko mamma teiktu, mums kopa bus drosak. Es vinu pieskatisu, un vina par mani. Sis plans nevainojami darbojas astonpadsmit gadus.
Un tas ir elementari: kurs dezures, kamer mamma gul? Kad es uzaugu, mes parmainus veicam so pakalpojumu.
Ne, es lieliski sapratu, ka vina ir nogurusi. Man ari nepatika nomadu dzive. Sakuma likas interesanti: jaunas pilsetas, jauni cilveki, prieksa tik daudz nezinama. Bet pilnigs konsekvences trukums kaitina. Ikviens velas majas, kur var atgriezties pec ilgiem celojumiem un justies relakseti un erti.
– Cau, kur tu dosies? – brunete man uzsauca, tiklidz es noskreju leja pa kapnem. – Pirmkursnieku kopmitnes atrodas otra puse.
"Ej pats uz turieni," es atcirtu, vienlaikus pastiepdams meli pret kartejo parakmenoto gargoilu. "Es netaisos palikt seit tikai tapec, ka jusu kundze ta teica."
"Tatad vini jus atveda seit ar varu?"
"Vini to atnesa," es spitigi laboju, ejot apkart puku dobem pa akmeniem brugeto taku.
– Man zel.
Es parsteigta paskatijos uz puisi, bet tikai uz mirkli. Vina seja bija patiesa nozela.