Pusnakts akad?mija. Dzimis pusnakt?
Шрифт:
– Pavisam.
Midnighter Academy direktore, spriezot pec vinas tona, bija parsteigta:
"Tad ka jus velaties, lai jusu meita seit macitos?" Ko vina iemacisies, ja vinai nav pat ne minas no spejam?
Nav neka sliktaka par gaidisanu. Izteiksmigas pauzes laika mana sirds tris reizes paspeja sist pret krutim.
"Madame Pelisay, es neludzu, lai jus iemacitu vinai but pusnaktniekam." Vinai pietiks zinat, ka Dark Side pastav. Musu gadijuma bridinats nozime forearmed. "Es saprotu, ka mans lugums jums var skist augstpratigs, bet man tiesam nav citu iespeju," mamma haotiski un steidzigi aizbildinajas, it ka baiditos, ka vinu partrauks un izmetis ara, kas man personigi butu loti patikami. prieks par. "Es ludzu paslept Salliju sava akademija."
Kabineta aiz sienas atkal valdija klusums.
Es visus savus astonpadsmit gadus dzivoju absoluti normala, parasta pasaule. Tacu pirma pazime, ka ar mani viss nav kartiba, paradijas pirms cetriem gadiem. Tad es sausmigi baidijos no parmainam, kas mani piemekleja vienas nakts laika.
Es biju vels ziedetajs. Kamer mani nakamie jaunie klasesbiedri bija aiznemti ar puisiem, vakaros gaja randinos, es keros pie macibu gramatam, jo vini bija vienigie, kas bija mani pastavigie draugi visos musu celojumos.
Un puisi mani isti nepamanija. Berniskigi kantaina, bez izcilam formam, tieva un klusa. Es viniem biju vajadzigs tikai tad, ja vajadzeja kopet majasdarbus, un tad vini atri par mani aizmirsa.
Mana parvertiba notika tiesi uz cela. Noirejusi jaunu auto, izmantojot viltotus dokumentus, jau vairakas nedelas braucam uz otru kontinenta malu, kad saku pamanit sevi pirmas nelielas izmainas. Izskats kluva citadaks. Sejas forma skita atskiriga, un tad kermenis lenam, bet parliecinosi piedzivoja taustamas metamorfozes.
Es vareju lepoties ar figuru, kas nav sliktaka par manas mates figuru, un, iespejams, tiesi si iemesla del es peksni ieguvu popularitati jaunaja skola. Tagad katrs otrais gribeja ar mani draudzeties, un puisi visu laiku prasija, lai pec stundam izeju ara.
Bet tas bija neiespejami. Mana mate skatijas ka vanags, lai parliecinatos, ka es stingri ieveroju vinas stulbos noteikumus. Piemeram, mums bija strikts aizliegums izveidot kontus socialajos tiklos un pieklut internetam, neinkognito rezima. Man nevajadzeja aicinat nevienu no saviem klasesbiedriem pie mums ciemos, pat ja tas bija nepieciesams kopigam projektam un draudeja neveiksme uzdevuma. Man vispar nevareja but draugu, un katru reizi, kad mes parvacamies, es partraucu pilnigi visus kontaktus. Man bija aizliegts personigi sazinaties ar jebkuru personu, vel jo mazak tikties arpus skolas laika.
Tomer mana mate nevareja noskatities uz mani skola.
Tur es pirmo reizi sajutu, ka mana dzirde ir mainijusies. Koncentrejoties uz vienu lietu – piemeram, krauklis, kas lido debesis, es dzirdeju ta sparnu plivinasanu. Vai klasesbiedru saruna ielas otra puse, kad vini kadu parak vieglpratigi apsprieda. Vai…
Patiesiba es skaidri dzirdeju jebko aptuveni trisdesmit metru radiusa, tacu tas prasija patiesu koncentresanos, ne uz sekundes simtdalu mani nenoversot nekas cits. Nebija iespejams est un klausities vienlaikus, vai staigat un klausities, bet es priecajos pat par so prieksrocibu. Tas nelava man izdarit kaut ko stulbu vidusskola, kad es uz isu bridi kluvu dumpigs.
Izliekoties, ka citigi gaju gulet, izskreju no majas pa logu, lai dotos uz kartejo balliti, ko sarikoja kads mans klasesbiedrs. Trakas dejas, skala muzika, nejauki krasaini kokteili un nomali sturisi, kur puisi veda savas meitenes ilgi skupstities.
Un ne tikai skupstities. Zinkaribas pec, noklausoties sava “puisa” nodomus saruna ar draugu, es atstaju so pedejo balliti sev pirms visiem parejiem. Jo vina nevareja atlauties nokrist tik zemu. Ja, es negribeju – tas nav ta un ne ar vinu. Cereju, ka kadu dienu satiksu to cienigo, bet ar musu nomadu dzivi pat gadijuma iepazisanas nebija iespejama.
Kad uz ielas vai iepirksanas centra kads mani uzrunaja, es klusiba pagriezos un gaju preteja virziena, pat ja puisis izradijas izskatigs ka Dievs un vinam bija sasoditi neticama balss.
Jebkurs no nejausajiem garamgajejiem vareja izradities Sarkangalvites vilks, kurs par katru cenu gribeja aprit gan vecmaminu, gan mazmeitu.
Es atklaju savu otro izmainu sevi. Man kluva zinkarigs, vai man ir kadas citas spejas kopa ar filmu un komiksu supervaroniem. Meginaju lidot, meginaju lekt talu, skriet atri un pat parversties par vilkaci, kas nobiedeja kaiminu ingvera kaki, kurs naca pastaigaties uz musu balkona cita ireta dzivokli.
Tatad, izmantojot izmeginajumus un kludas, es sapratu, ka mana redze joprojam ir daudz labaka neka pilnigi veseliem cilvekiem. Tur, kur citi redzeja tikai kopainu, es vareju saskatit mazakas detalas. Apskatijos tuvojosa autobusa numuru kadus simts metrus pirms tas apstajas, un, ja preteja maja pie loga kresla lasija sieviete, tad parliecinosi ieraudziju tekstu lapas.
Bet tas ari prasija sauru koncentresanos, kas nebut nebija viegli. Es parak atri noguru un gaisa dienas laika vareju aizmigt vairakas stundas. Taja pasa laika mana periodiska ieslidesana koma manai matei nemaz nebija parsteidzosa. Vina biezi bija aiznemta ar darbu, palika pie sava klepjdatora lidz velai naktij vai veidoja vel vienu begsanas planu.
Turklat vinai vienmer bija vairakas iespejas, ja notiktu kas negaidits.
Lidz aptuveni desmit gadu vecumam es patiesi ticeju, ka vina ir bijusi spiegs no kadas sarezgitas izlukosanas agenturas, kas partrauca visas saites ar vinas meitas piedzimsanu. Bet pagaja laiks, un mes vienkarsi aizbegam, aci pret aci nesatiekot savu vajataju.
Tiesi tapec, ka manai matei jau bija pietiekami daudz iemeslu nervozet, es nerunaju par saviem atklajumiem. Es negribeju vinu vel vairak uztraukties, redzot, cik gruti vinai jau ta bija. Un tagad vina pat priecajas, ka vinai izdevas visu paturet noslepuma.
Jo man si vieta nemaz nepatika. Man tas nepatika, tiklidz es to redzeju.
Arpus vartiem mus gaidija druma, tumsa fasade. Akmens gargojas uz slipajiem jumtiem precizi sekoja katram musu solim, un no vitrazam pluda zirneklu tikli un putekli. Plass lievenis ar pardesmit pakapieniem tika sagaidits ar melnu paklaju, un izglitibas iestades plaso zali sagaidija spogulsienas no vidus lidz griestiem.
Apaksdala bija parklata ar tumsu koku, kas tikai vairoja raposanos. Kapnes uz otro stavu, skiet, bija savijusas ar pakapieniem siena, it ka koks butu dzivs un meginatu ar saknem un zariem rapot lidz gridai un griestiem.