Pusnakts akad?mija. Dzimis pusnakt?
Шрифт:
Bet otra dala!
Es vel nezinaju, ka, bet es grasijos pamest so biedejoso divaino cietumu par katru cenu. Kadas bija tavas mates spejas? Vai vinai tas vispar bija? Un kurs tad bija tas, kurs mus vajaja visus sos gadus? Trakie zinatnieki, kas skatas uz supervaroni? Vai esat nolemis santazet vinu, lai izpilditu katru vina kaprize, palidzot vinam darit launu?
Katra jauna ideja skita trakaka par ieprieksejo. Zinaju, ka vienkarsi paliksu traka, ja paliksu seit bez jebkadas iniciativas, gaidot zinas no mammas. Jo realaja pasaule supervaroni nebija nemirstigi.
– Ko tu darisi ar Mednieku? – Pelisejas kundze nosverti, pat nejausi jautaja.
Un es sapratu, ka savu emociju del esmu atkal palaidusi garam dalu no sarunas. Noguris. Es jau biju parak noguris, un mans koncentracijas limenis turpinaja lekt, laujot man tagad dzirdet tikai fragmentus.
Laikam soreiz neiztiksu ar divu stundu miegu.
Mammas balss tagad skita sausmigi tala:
– Es vinu aizvedisu pec iespejas talak un…
– Atvainojiet, vai jus esat seit redzejusi baltu zirnekli? – gaitena klusuma ielauzas man nepazistama balss.
Pagriezusies, es ieraudziju izskatigu puisi apmeram tada pasa vecuma divu solu attaluma no manis. Vins pieklajigi pasmaidija, skatoties uz mani. Acimredzot vins gaidija atbildi, bet atbildes joprojam nebija, jo es praktiski lidinajos, skatienu piekerusi vina sejai.
Tas izradijas celi bals. Tiesi cels, nevis ka cilvekam ar hronisku miega trukumu, kur melni loki zem acim aiznem lielako sejas dalu.
Kartigs trissturveida zods, nedaudz izvirzits uz prieksu. Izteiksmigas, skaidri izteiktas lupas, liels deguns un asi vaigu kauli. Tumsi zalas acis skita neticamas, valdzinosas, ka smaragdi liesmas atspulga.
Dzils, dveselisks skatiens.
Vina sarms nojauca visas barjeras. Katra sejas dala atseviski nekad nevienu nebutu padarijusi skaistu, tacu vina visa si bagatiba bija apvienota parsteidzosi harmoniski. Pat vina nedaudz garakie tumsie mati bija pilnigi ikdieniski kemmeti atpakal. It ka pec cetru stundu veidosanas sesijas skaistumkopsanas salona, lai reklametu jaunu sampunu.
Vina smaids kluva mazliet plataks. Uz vaigiem paradijas izteiksmigas bedrites.
Apjukusi es paskatijos uz leju un beidzot pamaniju vina formu. Melnas pielagotas bikses, melns brunurupucis un bordo jaka mieriga, dzila toni. Uz pedejiem bija izsuta Midnighter Academy zelta emblema: smails meness un siksparna ena ar izplestiem sparniem.
"Zirneklis," puisis pieklajigi atgadinaja. – Pukains, bailigs, balts, atri skrien.
Izdzirdot studenta mekletas butnes ipasibas, es it ka pamodos un uzreiz kluva auksti. Acimredzot sis pukains puisis bija sis brunetes majdzivnieks, un es…
– Bez nozelas. "Es neredzeju," es atbildeju, viegli stostidamies, jutot, cik nodevigi mani vaigi kluva sarkani no kauna.
Vairak par visu es ienidu melosanu. Es jutos sausmigi neerti, neveikli, un manas acis ta vien gribeja virzities uz logu, lai parbauditu, vai daudzkajainais radijums nav aizrapojis. Ko darit, ja strupcelu joprojam varetu glabt?
Vina velreiz paskatijas uz puisi. Tagad vins divaini paskatijas uz mani. Mana sirds puksteja ar triskarsu speku. Vai tiesam vins tik atri un viegli saprata manu maldinasanu?
–Tu esi jauns? – vins peksni diezgan mierigi jautaja.
Tikko no maniem pleciem tika nonemts smagums. Bet tad gandriz nokrita akmens, jo man nebija laika atbildet. Manas toposas domas partrauca skals klauvejiens…
Ara pa logu.
Mes abi pagriezamies pret skanu it ka pec majiena. Aiz stikla, uz plata metaliska nokrasa, nikns gaismatains virietis, ka tukstos savvalas bisu, sedeja plaukstas, gerbies melna sporta terpa ar akademijas emblemu uz jakas. Vina seja skita pat balaka neka brunetes, un vina vaibsti asaki.
Vins skatijas uz mani ar nesleptu naidu, domadams uzreiz mani iesist paris caurumus. Brunas acis skita gandriz melnas kodigas skielesanas del. Sejas noapalotais ovals nemaz nepiedeva maigumu, taisnais deguns to sadalija divas simetriskas pusites, un sauras lupas bija saspiestas tikko pamanama spitiga linija. Tikai platas tumsas uzacis ienesa disonansi saja harmoniskaja nelietigaja seja, jo slidosie mati izradijas gaisi, gandriz balti.
Dzirdot brunetes atturigos smieklus, parsteiguma gandriz nolecu. Viegli aizsedzot lupas ar plaukstu, vins smejas pat ar acim, liekot kaktinos paradities asaram. Tomer puisis pat nedomaja steigties blondinei paliga. Un tad es pati pieskreju pie loga, lai to atvertu.
– Tu! – blondine ruca, izkapdama uz palodzes. Nolecot no vina uz gridas, puisis iztaisnojas un atklaja, ka ir daudz garaks par mani. Pat galvu ne – pusotru. – Ka tu uzdrosinies mani izmest pa logu?!
"Es to neizmetu, bet uzmanigi ieliku," es taisnojos, tagad noliecoties pie sienas iepretim biroja ieejai. – Un es nezinaju, ka vins, tas ir, tu, tas ir, ka vins… es…
– Vai jus gribejat, lai jus aizpustu vejs? Vai varbut to apeda putns? – blondine nocuksteja.
Vina aizsmakusa balss man radija zosadu. Bija neizturami stavet zem si skatiena, tapec nolemu aizbegt. Tada zina, ka vina izmantoja to, ka puisis bija apjucis no brunetes runas un skreja atpakal tuvak birojam.
Uz durvim, aiz kuram, cereju, varesu izglabties no si kliedzeja sodosas rokas!
– Nac, Persi. Vina drosi vien to nedarija speciali. Vai ta ir? – brunete atturigi pasmaidija, censoties izvilkties, bet vina zalajas acis dejoja smiekli.
– Tatad. Es pat nezinaju, ka… Nu… Ka zirnekli var but cilveki. Lai gan ne, ir Zirneklcilveks, sasodits. Vai vins tiesam ir ists? – haotiski nomurminaju, kam bija neatlaidiga velme paslepties aiz brunetes muguras, jo blondines iznicinosais skatiens mani atkal atrada.
Tagad preteja siena man skita burvigi pievilciga. Patiesiba, nolemusi atkartot savu manevru, es tiku piekerta. Precizak, vina sastinga puscela, jo pusnaktnieku akademijas vaditaja kabineta durvis paveras vala, atklajot mums, iespejams, sis macibu iestades direktoru.
Kad es ieskatijos vinas acis, es atklaju, ka parsteiguma paveru muti. Es iztelojos vecaku sievieti, stingru un principalu, sausu, ka vakardienas bagete, bet nekada zina tada pasa vecuma ka mana mate. Kodigais skatiens skita rapojoss – varbut atskirigo acu del? Kreisais bija gaisi bruns un vairak atgadinaja kaki, bet labais bija gaisi peleks, ar platu melnu apmali.