Pazudu??s dv?seles. Vec? mui?a
Шрифт:
Masiva melnkoka gulta, parklata ar spalvu gultam, atradas blakus milzigam drebju skapim, kura grebtie rokturi vien maksaja veselu bagatibu. Pie griestiem karajas kristala lustra, lidziga viesistaba esosajai, bet mazaka. Tualetes galds ar pilna auguma spoguli, persiesu paklajs ar religiskiem rakstiem, aizkari, kas izsuti ar zelta pavedienu – priesteris ar zinkari apskatija situaciju. Pamaniju, ka uz vienas no sienam, skiet, trukst gleznas – saja vieta virsma bija nedaudz gaisaka.
Tas viss neizbega no Karpentera skatiena:
"Laiks negaida, tev Jakov," vins nepacietigi nomurminaja.
Priesteris pamaja ar galvu, veica ceremoniju un izgaja no gulamistabas. Tad vini tris devas uz savrupmajas kreiso sparnu. Visur seit bija redzamas pamestibas pedas: bieza puteklu karta uz izbalejusajiem paklajiem, kuriem ieprieks bija spilgti sarkana krasa; kozu saesti aizkari uz logiem; apzalumoti bronzas durvju rokturi. To visu no tumsas izrava darznieka nesta lampas blava gaisma.
"Man nav pietiekami daudz speka, lai uzturetu seit kartibu," Karpenters nomakts noputas, pamanijis priestera apmulsuso skatienu, "laiks dara savu."
– Kas te bija agrak? – vins jautaja.
– Lorda Darkfilda biroji. Vins bija kaisligs cilveks, izprata zinatni, lasija, macijas valodas. Seit ir biblioteka, – Karpenters ar lielam grutibam atsledza sledzeni un atvera durvis, – vins seit pavadija daudz laika.
Istabas vidu staveja masivs melnkoka rakstamgalds. Tevs Jakovs pienaca tuvak: uz galda guleja sabojati dzelteni papiri, kas klati ar mazu rokrakstu. Vins atnesa lampu un bija parsteigts:
– Hmm, skiet, latinu valoda! Bet kaut kas neparasts! Es to nevaru saprast,” priesteris pacela kaudzi dzeltenu palagu un taja pasa mirkli tie parvertas puteklos.
– Lordu Eliotu intereseja medicina, – Karpenters lietiski atbildeja, – un vins brivi runaja latinu valoda. Gramatas bija vina elements.
Priesteris pamaja majas ipasniekam un saka lasit lugsanu. Vins visu saprata bez vardiem: vins pievienoja lampai dazus pilienus svetas ellas un atstaja to uz galda. Liesma saka mirdzet ar daudzkrasainam nokrasam: zalu, zilu, tumssarkanu. Priesteris, noskaitot lugsanu, pacela svetita udens pudeli, lai apkaisitu plauktus, bet Karpenters vinu piekava. Vins izleca uz prieksu un, izpletijis rokas, kliedza:
– Tas ir aizliegts! Hoz… Lords Darkfilds aizliedza pieskarties gramatam, vel jo mazak liet uz tam udeni! – tad turpinaja mierigaka toni, – logs, galds, sienas, griesti, jebkas, bet ne gramatas. Si ir atmina par vinu, ludzu, neaiztieciet tos.
Tevs Jakovs piekrita sim lemumam, lai gan vina uzacis sacelas, ieraugot sadu reakciju. Pabeidzis ritualu, vins iemerca krustu pudele ar svetita udens paliekam un atstaja to uz galda.
Nakama istaba izradijas senlietu noliktava: daudzas kastes, lades, figurinas no keramikas, vara nikela un porcelana, bronzas piekarini, svecturi, smilsu pulksteni un udens pulksteni, senas gramatas, rotaslietas, ieroci, brunas un sen pazudusi prieksmeti. un aizmirstas civilizacijas, kuru merki priesteris vareju tikai nojaust, ka te pietruka.
“Kungs Eliots daudz celoja un atveda sos… to visu no saviem celojumiem. Un man nekad nebija pietiekami daudz laika, lai sakartotu lietas.
– Zinkarigs. Loti interesanti.
Priesteris veica ritualu un, izgajis no pagaidu noliktavas, izgaja koridora. Vins noradija ar roku uz ta talako galu:
– Skiet, ka tur ir vel viena istaba.
"Diemzel man nav atslegas," Karpenters paraustija plecus, "mes nevaresim tikt ieksa."
– Kam tas ir?
– Palika pie kadreizeja savrupmajas ipasnieka.
– Kas ir ieksa? – jautaja tevs Jakovs.
– Es nekad tur neesmu bijis. Lords Darkfilds nevienam nelava tur ienakt.
– Bet vai tu vispar zini, ko vins tur darija?
– Noteikti. Tas nebija noslepums. Aiz sim durvim ir laboratorija. Reagenti, skabes, sarmi, instrumenti – lords Eliots parupejas, lai neviens nejausi netiktu ievainots. Tapec tika veikti piesardzibas pasakumi.
Priesteris klusedams devas uz durvim: melns metals, ar daziem rakstiem un uzrakstiem uz virsmas. Nepareizaja lampas gaisma to bija gruti saprast, bet tevs Jakovs bija gandriz parliecinats, ka si ir ta pati latinu valoda, ko vins redzeja uz papira lapinam biblioteka. Vins neatrada ari rokturi vai atslegas caurumu.
"Mums ir nepieciesams iesvetit visas savrupmajas telpas, preteja gadijuma Velns atradis robu musu aizsardziba," vins spitigi atkartoja.
"Es neko nevaru darit, svetais tevs." Si ir stura istaba, un tai nav logu. Nedomaju, ka radijums caur to tiks ieksa. Turklat sis durvis ir seit.
– Tu esi ka naivs berns! – priesteris neiztureja, – tu runa par tadam lietam, saki, ka pats savam acim redzeji spoku un doma, ka kads metala gabals to notures? Tikai Dieva speks var vinu apturet! Un sim nolukam man ir nepieciesama piekluve katrai telpai!
"Iesvetit durvis, iesvetit gaiteni, tevs Jakov," Karpenters mierigi atbildeja, "mes joprojam nevaresim tikt ieksa."
Uzmetis virietim neapmierinatu skatienu, priesteris paraustija plecus, it ka sacidams “lai ta butu”, un keras pie lietas. Montijs, kurs visu laiku bija klusejis, ar tricosu roku pasniedza vinam vel vienu trauku ar sveto udeni. Darznieks bija neparprotami nervozs, atrodoties pamestaja majas sparna.
Baznicas kalpotajs pie durvim pielika krusta zimi, un, tiklidz no vina lupam izkrita pirmie lugsanas vardi, no arpuses atskaneja gaudosana. Kauciens iespiedas ieksa, it ka savrupmaja nebutu logu: ar straumi, kas atdzeseja asinis, ta izplatijas pa istabam un gridam, izraisot stikla prieksmetu grabesanu. Darznieks parsteigts nometa pudelu maisu: atskaneja saplisusu stikla skana. Priesteris parmetosi paskatijas uz vinu, bet neko neteica, turpinaja lasit lugsanu.
Galdnieks satvera vina elkoni un atri sacija:
"Vins ir seit, svetais tevs, atri ejam leja."
Priesteris neapmierinati paskatijas uz vinu un nokratija vinu no rokas ka kaitinosu kukaini:
"Man japabeidz rituals, netraucejiet man, Karpenter."
Vins skreja pa koridoru, Montijs vinam sekoja. Tevs Jakovs pabeidza lasit lugsanu. Majas saimnieka atstato lampu vins parvietojis uz durvim, iepilinot tajas paris ellas piles. Tad vins devas uz kapnem. Kaukasana jau ir pieklususi. Taja bridi viesistaba pulkstenis sita stundu pec pusnakts.