Lidma??na l?dz m?nesim un gandr?z norm?la dz?ve

Ernijs ar brivo roku tureja lautas futraliti, kas turpinaja slidet no vina pleca, jo to izspieda lidz malam piebazta liela celojosa mugursoma. Ar otru roku Ernijs satvera Toma elkoni, kurs kaut kur lidoja uz savam vieglajam, gandriz parmerigi garajam kajam. Nina un solfedzo skolotajs bija iestregusi pie galvenas ieejas, meginot paredzet Toma trajektoriju. Pamanijusi, ka vins kadam pamaj ar sveicienu un kaut ko kliedz, leka augsa un leja, vini piezemejas tuvakajos tuksajos kreslos.

Skietami loti jauns virietis, gerbies lidostas darbinieka uniforma, starojosi smaidot, ari priecigi sasveicinajas ar Tomu, nevilcinoties vicinot abas rokas. Registraturas darbinieks, kurs tagad atbildeja uz, skiet, svarigu telefona zvanu, noraidosi paskatijas uz viniem abiem.

– Rej, sveiks, sen neredzets! – Toms apgrieza Reju ap savu asi, vinu apskaudams.

– Anray un tikai Anray, zini. Protams, uz ilgu laiku: neatkarigi no ta, cik reizes mes jus aicinatu uz grilu, jus vienmer esat navejosi aiznemts! Starp citu, uz kurieni jus dodaties ar lidmasinu? Vai varat man pateikt?

«Spanija ir lietas, ko darit,» Toms mierigi atbildeja ikdieniska toni.

«Tas nozime, ka jus nenoklusit Irija, bet jus gatavojaties doties uz Spaniju!» – Rejs-Unrejs turpinaja uzbrukumu. Skita, ka vinam loti pietruka Toma, lai gan Ernijs nezinaja, kas vinus saista. Tomer Rejs, iespejams, ari nezinaja, ka Ernijs ir Toma adoptetais dels.

Rejs bija apmeram vienu galvu garaks par Erniju un apmeram vienu galvu isaks par Tomu, vinam bija biezi mati sarkana vara un gaisa nokrasa, spilgti zili ar tirkiza nokrasu, atras acis, kas kustigi griezas zem nedaudz smagiem plakstiniem.

– Vai vins ka tevs joprojam reti iziet lielaja pasaule? – Toms beidzot atbrivoja Reju no apskavieniem.

– Savas setas karalis, zini, pilsetas burzma nav vina stihija.

«Vina stihija ir udens plavas, kalnu takas, kas vinam vienam pasam zinamas, un draudzigi labi barotu aitu ganampulki,» Toms smejas. – Ak, man tik loti pietrukst si visa un vina briniskigas pipes, vins laikam izgrieza kaudzi jaunu?

– Protams, vinam tas ir visur, pat tualete.

Toms atkal iesmejas.

«Ja, es atceros…» Vins pusminuti klusi smaidija, atceredamies. – Es jus neiepazistinaju viens ar otru, atvainojiet. Ernij, sis ir Anrej, mana veca drauga vecakais dels, ja ne draugs no smilsu kastes, Anrej, tas ir Ernijs, mans adoptetais dels, vins tika uzaicinats uzstaties stigu muzikas festivala, tapec mes visi lidojam. uz Spaniju.

– Oho! Labi darits, Ernij! – Anrejs pastiepa roku, lai paspiestu rokas.

– Prieks iepazities. – Ernijs draudzigi saspieda Anreja graciozo miksto roku ar savu veso plaukstu.

– Paradi man biletes, man liekas, ka tev ir jauns modelis… tiesi ta! Lidz nolaisanas bridim vel ir pusstunda. Vai velaties, lai es jus paraditu pilota kabine, kamer vins ir prom? – Anrejs cukstus teica pedejo frazi.

– Tu jauta! – Toms un Ernijs entuziastiski, bet tikko dzirdami atbildeja.

– Nac man lidzi, klusi, pie tam durvim. «Anejs, satveris Tomu un Erniju aiz elkoniem, veda vinus pie durvim ar uzrakstu «Tikai personals».

Ernijs atri ierakstija zinu Ninai: «Mes driz atgriezisimies, neesiet garlaicigi.» «Labi,» vina atbildeja, acimredzot isti nesaprotot, kas notiek.

Anejs, Toms un Ernijs spiedas garam rampam, iekravejiem, daziem konteineriem, milzigam kastem, sad un tad kaut kur pagriezas, un beidzot atradas netalu no lidmasinas, no skrejcela puses.

Lidmasina patiesam izskatijas pilnigi jauna, tas stiligais sudraba korpuss dzirkstija saule ka starpplanetu raketes korpuss no zinatniskas fantastikas multfilmas.

Biezi toneti spilgti zili stikli paslepa vadibas paneli un pilota sedeklus.

Anrejs kaut kur skreja un zestikuleja: «Pagaidi seit.» Pec minutes vins jau novietoja uzbrauktuvi uz vadibas kabines durvim. Vins iznema no krusu kabatas elektronisko atslegu un atvera durvis.

– Kapt ieksa un apsoliet neko neaiztikt ar rokam. Jums ir piecas lidz septinas minutes, es paliksu seit sardze.

Unrejs nokapa leja, un Toms un Ernijs uzlidoja pa rampu un ieleca pilota kreslos.

Skita, ka kresls apskava Erniju no aizmugures, iztaisnoja vina lapstinas, maseja muguras lejasdalu un nedaudz supoja uz prieksu un atpakal.

Vins nejausi ar elkoni trapija pa kreiso sviru, un vinu skara vesa, svaiga, ozonizeta gaisa vilnis.

Toms un Ernijs elpoja ar prieku un troksnaini, uz bridi aizmirstot par visu parejo.

Peksni Ernija kreisaja puse kaut kas «uzspraga» – Toms skali un specigi skaudija. Tagad Tomam kaut kas uzspraga seja – vins bija noslicis milziga gaisa spilvena. Sasitot ar durem abas spilvena puses, Toms to atri izlaida gaisu, atstajot to ka peksni tuksu atkritumu maisu karajoties zem vadibas panela, kura iespiedas vina asie celi.

Toms atkal dzili, troksnaini ievilka elpu: gaiss tagad bija kluvis mitrs un diezgan silts, ka tvaiki virs karsta ezera. Rezultata abi «piloti» saka vardarbigi zavaties, viniem bija gruti noturet galvas uz pleciem – Ernija zods bija pievilkts pie krutim, vina plakstini kluva smagi un salipa kopa, un vins velejas iebazt acis serkocinus.

Toms maigi ielika Ernijam ar elkoni sanos un atkal iesledza ozonesanu, ka ieprieks, nejausi – Ernijs.

Toms, uzmundrinats, iedarbinaja savu burvju speku pie drosibas spilvena, saspiezot to atpakal, tas ir, iespiezot to kada sprauga starp skarienpaneliem un miniaturajam sviram.

«Mes solijam neko neaiztikt, bet viriesi vienmer pilda savus solijumus.» – Toms sazvernieciski piemiedza aci, vina gara bieza barda viegli supojas, pieskaroties skarienpaliktnim.

Virs panela paradijas hologramma – apjomiga caurspidiga meitene ar violetam acim un sudrabainiem matiem, skaidri ieveidots noslipetu augsto vaigu kaulu limeni. Perfektas formas tumsi purpursarkanas lupas paveras un sveicinaja Erniju un Tomu: «Pirmais pilots, otrais pilots, atjauninata Sputnik Three Thousand navigacijas sistema ir gandarita sveicot jus supernovas pasazieru lidmasina…»